90 gadu vecumā šinīs dienās Lugažu Jaunvindežos miris mūsu bij. armijas komandiera nelaiķa ģen. Radziņa tēvs Kārlis Radziņš. Kā kara ministra ģen. J. Baloža un armijas komandiera ģen. K. B e r ķ a pārstāvji apbedīšanas svinībās ieradās Valkas kara apriņķa pr-ks plkv. Sināts un kapt. Arv. Liepiņš. Nelaiķa izvadīšana pēdējā gaitā notika no Jaunvindežu mājām. Mācītājs J u n d z i s noturēja īsu aizlūgumu, pēc kam sēru gājiens devās uz Lugažu kapsētu. No Lugažu baznīcas atskanēja sēru zvani. Kapsētā godasardzē stāvēja aizsargi. Saplūda daudz pavadītāju. Mācītājs runā cildināja nelaiķi kā krietnu latvieti, kas ilgus gadus cīnījies zemniecības labā. Uzsvēra, ka nelaiķis bijis arī mūsu ģenerāļa Radziņa tēvs, kas savas rokas un domas pielicis Latvijas atbrīvošanas cīņās. Noliekot vainagu kara ministra un armijas komandiera vārdā plkv. Sināts norādīja, ka 7. okt. 1930. g. karavīrus un visu sabiedrību pārsteidza ģen. Radziņa nāve. Karavīri bija dziļi apbēdināti, zaudējot savu ilggadīgo armijas komandieri. Tagad brūces atkal uzplēstas ar ģen. Radziņa tēva nāvi. Mēs visi zinām, ka aizgājējs bija īsts latviešu ozols, kas gandrīz gadusimteni stipri stāvēja vētrās un negaisos. Ar dziļu godbijību atceramies, ka šis stiprais ozols mums devis ģener. Radziņu, kas mūsu dzimtenes drūmākās dienās, kad naidnieki centās mūs pazudināt, ar savām izcilām spējām palīdzējis vadīt mūsu armiju pretim spīdošām uzvarām. Vēl vainagus nolika un cildinošus vārdus teica Lugažu pašvaldības un krājaizdevu sabiedrības, Ērģemes zemniecības, Lauksaimniecības kameras, vanagu pārstāvji un d. c. Kad Lugažu kapsētā smiltājā guldīja Radziņtēvu, Brāļu kapos Rīgā pie ģen. Radziņa kapa notika aizlūgums, kurā piedalījās kara ministrs ģen. J. Balodis, armijas štāba pr-ks ģen. M. Hartmanis un c. armijas augstākie virsnieki. Svētrunu teica armijas mācītājs P. Apkalns.

Avots: Jaunākās ziņas, 07.01.1937