Kārlis Skalbe

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.11.1879
Miršanas datums:
15.04.1945
Papildu vārdi:
Карлис Скалбе
Kategorijas:
Dzejnieks, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, Revolucionārs, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Es nepieminu ļaunu. Viņi vēl nezina, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp.

Kaķītis

 

Kārlis Skalbe bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.

E. Dārziņš, K. Skalbe - Mūžam zili 1990.

Skalbe ir dzimis kalēja Jāņa Skalbes (1833-1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Vecpiebalgas "Incēnos", mācījās Veļķu pagastskolā (1887–1890) un Vecpiebalgas draudzes skolā (1890–1896).

Strādāja par laukstrādnieku un rakstveža palīgu pie Pētera Blaua līdz 1901. gadam, kad ieguva tautskolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā (1901–1904).

1905. gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā.

1909. gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā.

No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996)

1911.—1913. gadā atradās apcietinājumā.

Pēc atbrīvošanas un 1. pasaules kara laikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts.

Aicina atcerēties dzejnieku un prozaiķi Kārli Skalbi

1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs.

1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs,

1942.—1944. gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts.

1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī.

1992. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja paša izraudzītā vietā Vecpiebalgas Saulrietu mājās , kur kopš 1987. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs. [2]

No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996).

Dzeja

  • Pie jūras (1898)
  • Cietumnieka sapņi (1902)
  • Kad ābeles zied (1904)
  • Zemes dūmos (1906)
  • Veļu laikā (1907)
  • Emigranta dziesmas (1909)
  • Sirds un saule (1911)
  • Sapņi un teikas (1912)
  • Daugavas viļņi (1918)
  • Pēclaikā (1923)
  • Vakara ugunis (1927)
  • Zāles dvaša (1931)
  • Klusuma meldijas (1941)

Pasakas

  • Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904)

  • Ezerieša meita (1907)
  • Pazemīgās dvēseles (1911)
  • Ziemas pasakas (1913)
  • Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924)
  • Muļķa laime (1932)
  • Garā pupa (1937)
  • Pasaka par zelta ābeli
  • Kaķīša dzirnavas

Kaķīša Dzirnavas (1991.g.)

 

  • Pelnrušķīte
  • Klusais burvis

Pasaka par vērdiņu - 1/2

Publicistika

  • Mazās piezīmes (1920)

Kopoti raksti

  • Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910)
  • Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923)
  • Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939)
  • Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955)
  • Pasakas. R.: LVI (1957)
  • Dzeja. R.: LVI (1957)
  • Saules vārdi (dzejas izlase). R.: Liesma (1969)
  • Pasakas. R.: Liesma (1979)
  • Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980)
  • Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998)
  • Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998)
  • Mūža raksti, 1—12. R.: Elpa (2001)

 

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis SkalbeTēvs
        2
        Ede SkalbeMāte
        3
        Jānis Viesturs SkalbeDēls00.00.191000.00.1986
        4Ilze LegzdiņaIlze LegzdiņaMeita00.00.191202.11.1996
        5Lizete SkalbeLizete SkalbeSieva14.09.188602.09.1972
        6
        Zāmilis ErdmanisSievas/vīra tēvs
        7
        Minna ErdmaneSievas/vīra māte
        8Roberts LegzdiņšRoberts LegzdiņšZnots24.07.190116.01.1990
        9
        Emma SkalbeVedekla
        10Pēteris BlausPēteris BlausDarba biedrs02.10.185605.08.1930
        11Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970
        12
        Jānis Bērziņš ZiemelisPaziņa29.09.1881
        13Emīlija BenjamiņaEmīlija BenjamiņaDarba devējs10.09.188122.09.1941
        14Anna Rūmane ĶēniņaAnna Rūmane ĶēniņaDarba devējs13.11.187709.11.1950
        15Spricis PaegleSpricis PaegleDomu biedrs09.03.187601.12.1962

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        19.07.1915 | Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"

        Pievieno atmiņas

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Pievieno atmiņas

        02.12.1917 | Lat­vi­jas Pa­gai­du Na­ci­onālā padome pieņem 2 rezolūcijas: par Latvijas valstisko vienotību un par neatkarību

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Pievieno atmiņas

        14.03.1923 | Krišjāņa Barona bēres

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        Birkas