Roberts Eidemanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.05.1895
Miršanas datums:
12.06.1937
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Petrovich
Papildu vārdi:
Роберт Петрович Эйдеман
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Boļševiks, lielinieks, Dzejnieks, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)

Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā - miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu padomju karavadonis un literāts.

Roberts Eidemanis dzimis 1895.gada 9. maijā Lejasciema tautskolotāju ģimenē.

1914. gadā Eidemanis beidz Valkas reālskolu un rudenī iestājas Pēterburgas mežu institūtā. Šai laikā viņš sāk darbību sociālrevolucionāru (eseru) pulciņos.

1916. gadā Eidemani iesauc cariskās Krievijas armijā un nosūta uz Kijevas kara skolu, pēc kuras beigšanas ieceļ par Sibīrijas strēlnieku pulku jaunāko virsnieku.

Pēc februāra revolūcijas Roberts Eidemanis 1917. gada martā kļūst par boļševiku partijas biedru.

Viņš ir viens no oktobra apvērsuma organizētājiem Sibīrijā, pēc kura  darbojas Kanskas strādnieku—zaldātu deputātu padomē.

Pirmajā Sibīrijas padomju kongresā tiek ievēlēts par Sibīrijas CIK (Centrālās Izpildu Komitejas) locekli un tās priekšsēdētāja vietnieku.

1917. gada decembrī Irkutskā piedalās junkuru sacelšanās apspiešanā.

1918. gada maijā Omskas rajonā vada cīņu pret čehoslovāku korpusu, vēlāk vada vairākas Sibīrijas partizānu nodaļas.

1919. gada sākumā Eidemanis komandē 16. strēlnieku divīziju Donas frontē cīņās pret ģenerāli Krasnovu, pēc tam kā 41., vēlāk 46. strēlnieku divīzijas komandieris cīnās pret Deņikina karaspēku.

1920.gadā Eidemanis komandē 13. armijas cīņu pret baronu Vrangeli. Viņa vadītajai armijai ir izšķiroša nozīme Krimas atslēgas — Kahovkas placdarmu aizstāvēšanā.

1921. gadā Eidemani ieceļ par Ukrainas un Krimas kara apgabala komandiera vietnieku. Tur kopā ar Frunzi vada cīņu pret Mahno vienībām Ukrainā.

Kā cīņas metodi izmantoja ķīlnieku sagrābšanu, "līdzi jūtoso apšaušanu", iebiedēšanu, nošaujot nevainīgus cilvēkus u.c. boļševiku izkoptās metodes.

Pēc pilsoņu kara, 1924. gadā viņš ir Sibīrijas kara apgabala komandieris, bet no 1925. līdz 1932. gadam Eidemanis strādā Par Frunzes vārdā nosauktās Kara akadēmijas priekšnieku un komisāru.

1932. gadā Eidemanis kļūst par revolucionārās kara padomes locekli un Aviācijas Ķīmijas Centrālās padomes priekšsēdētāju.

Par izciliem nopelniem pilsoņu kara frontēs Eidemanis apbalvots ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem un vēlāk ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.

Kopš 1934. gada viņš ir Padomju Rakstnieku Savienības biedrs. Kā Latvju Rakstnieku Centrālā biroja priekšsēdētājs viņš daudz uzmanības veltī latviešu padomju literatūras attīstībai, allaž uzsvērdams, cik liels un atbildīgs ir rakstnieka pienākums pret savu tautu, atgādinādams, cik svarīga ir daiļdarbu mākslinieciskā meistarība, kas panākama rūpīgā, sistemātiskā darbā, prasīdams no vārda māksliniekiem tēmas un idejas skaidrību, interesantu, saistošu sižetu, cīnīdamies ar tādām neveselīgām parādībām literatūrā kā shematisms un nevērība pret rakstnieka cīņas ieroci — valodu. Darbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs".

Roberts Eidemanis arestēts 1937. gada 22. maijā Maskavas partijas konferences laikā.

Spīdzināšanā atzinis savu dalību militāri—fašistiskā sazvērestībā un latviešu pagrīdes organizācijā. 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē piespriests nāves sods.

Nošauts 12. jūnijā kopā ar Tuhačevski, Jakiru, Uboreviču un citiem karavadoņiem.

1957. gadā reabilitēts.

Proza 

  • Kalnaju dsimta (Klanāju dzimta) 1913
  • Neapturams gājiens 1925
  • Ielenktie 1925
  • Akmeņu sacelšanās 1929 (atk 1969)
  • Miestiņa stāsti 1926
  • Pienākums 1926
  • Ejam tālāk uzbrukumā 1930
  • Atkalredzēšanās 1935
  • Pirms vētras 1935

Militāri tehniski apraksti (krieviski)

  • Борьба с кулацким повстанчеством и бандитизмом. Харьков, 1921 (Cīņa ar kulaku sacelšanos un bandītismu)
  • Очаги атаманщины и бандитизма. Харьков. 1921 (Atamanisma un bandītisma avoti)
  • Армия в 1917 году. М.-Л., Гос. изд., 1927. 107 стр. (Kopā ar В. Меликовым). (Armija 1917 gadā)
  • Гражданская война на Украине. Харьков. 1928. (Kopā ar Н.Какуриным). (Pilsoņu karš Ukrainā)

***

Par Lielo teroru pret latviešiem Par mocekļiem un mocītājiem  1937.-1938.g. 

Jānis Riekstiņš Asinskārais "divnieks" Lielā terora inkvizitori Izmeklēšanas metode - spīdzināšana Par "dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem" pēc Lielā terora

Par "latviešu sazvērestību"

Lai arī "Latvijas Vēstnesī" iepriekš publicētajās arhīva dokumentu kopās par Lielā terora atsevišķiem aspektiem, šķiet, pateikts nav maz, tomēr vēl arvien neatbildēts palicis pats būtiskākais, galvenais jautājums - kādēļ un kā šī "latviešu sazvērestība", kuru likvidējot daudzi tūkstoši pilnīgi nevainīgu cilvēku pēc nežēlīgas spīdzināšanas tika nošauti, bet citi sodīti ar ilgiem ieslodzījuma gadiem, tika izdomāta un safabricēta. Protams, lai uz šo svarīgo jautājumu atbildētu plaši un izsmeļoši, būtu jāiepazīst un jāizpētī daudz lielāks dokumentu klāsts. Arī tie, kuri mums vēl arvien nav pieejami.

Tomēr arī no Latvijas Valsts arhīva materiāliem var izdarīt zināmus secinājumus. Arhīva dokumenti liecina, ka Lielā terora sākumposmā IeTK izmeklētāji ne par kādām latviešu, tāpat kā par poļu, vāciešu u.c. "kontrrevolucionārajām, nacionālistiskajām, spiegu un diversantu organizācijām" vēl nerunāja un šādas apsūdzības arestētajiem neizvirzīja. Tolaik Lielā terora galvenais trieciens tika vērsts pret J.Staļina politikas galvenajiem idejiskajiem pretiniekiem - trockistiem, zinovjeviešiem, buhariniešiem un citiem. Protams, boļševiku vadoņu idejiskajos strīdos daudzos gadījumos aktīvi piedalījās arī PSRS dzīvojošie latvieši, it īpaši tie, kuri VK(b)P un dažādās varas struktūrās ieņēma visai augstu stāvokli, un viņi ne vienmēr atbalstīja J.Staļina paustos uzskatus.

Tas tomēr viņiem zināmu laiku neliedza iespēju virzīties pa karjeras kāpnēm un sasniegt augstus amatus kā boļševiku partijā, tā arī saimnieciskajā un militārajā jomā. Stāvoklis sāka mainīties pēc tam, kad J.Staļina idejiskie pretinieki tika pasludināti par "valsts ienaidniekiem", arestēti un notiesāti. Šajā laikā tika represēti arī daudzi latvieši, taču tikai par trockistu, zinovjeviešu u.c. atbalstīšanu. Ja kādu no viņiem nenošāva uzreiz, bet izmeklēšanas cietumos noturēja ilgāk, tad, protams, līdzās citām apsūdzībām viņus IeTK izmeklētāji pataisīja arī par latviešu "kontrrevolucionāro organizāciju" vadītājiem vai to aktīviem dalībniekiem. Tas pats būtu sakāms arī par IeTK safabricēto "militāri fašistisko sazvērestību", par kuru 1937. gada pavasarī arestēja M.Tuhačevski, J.Jakiru, kā arī vairākus citus Sarkanās armijas augstākos komandierus, tajā skaitā arī R.Eidemani.

Raksturīgi, ka IeTK izmeklētāji pirms nošaušanas no viņa "izsita" liecības par daudziem dienesta biedriem, taču par viņa darbošanos un lomu kaut kādā "latviešu sazvērestībā" neko pat nepajautāja.* Tikai vēlāk, jau pēc nošaušanas, viņš tika pataisīts par vienu no visaktīvākajiem latviešu "nacionālistiem" un "sazvērestības" organizētājiem.

Tas pats notika ar daudzām citām militārpersonām - R.Pētersonu, E.Apogu, G.Boķi u.c. Tomēr PSRS varasvīri, bet jo sevišķi IeTK vadītāji, represīvās struktūras tolaik orientēja arī uz to, ka kaimiņvalstis, kuras veidojot PSRS "kapitālistisko valstu ielenkumu", nemitīgi veicot graujošu darbību pret to: zem politemigrantu maskas un citos veidos iesūtot spiegus, diversantus un teroristus, kuru nolūks esot gaidāmajā karā sagatavot padomju varas gāšanu, PSRS militāro sakāvi un boļševiku vadoņu fizisku iznīcināšanu.

Tika norādīts, ka kapitālistisko valstu izlūkdienesti šim nolūkam plaši izmantojot PSRS dzīvojošos nacionāļus - poļus, latviešus, vāciešus u.c. Saskaņā ar PSRS iekšlietu tautas komisāra N.Ježova 1937. gada 23. novembra pilnīgi slepeno rīkojumu par "latviešu sazvērestības" atbalsta punktiem tika pasludināta latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs", latviešu klubi, rakstnieku biedrības, laikraksti, teātri, kolhozi, mācību un citas iestādes. Arhīva dokumenti liecina, ka sevišķi plaši "latviešu sazvērestībā" IeTK izmeklētāji "iesaistīja" PSRS dzīvojošos bijušos latviešu strēlniekus. Laikus izdomāts un sagatavots bija arī šīs "sazvērestības" pamatojums - latviešu nopelnu nenovērtēšana Krievijas pilsoņu karā, vēlēšanās gāzt padomju varu, palīdzības sniegšana Latvijai gaidāmajā karā ar PSRS, Latvijas teritorijas paplašināšana un "Lielās Latvijas" izveidošana.

Vienalga, vai tas būtu IeTK izmeklētājs Maskavā, Ļeņingradā, Odesā, Taškentā vai kaut kur citur, viņš arestētā latvieša pratināšanas protokolā ierakstīja gandrīz vienus un tos pašus "atzīšanās vārdus". Tātad pratināšanas scenārijs bija sagatavots IeTK augstākajos ešelonos un laikus izsūtīts IeTK pārvaldēm. Latviešu, kā arī citu tautību iznīcināšana notika tiešā VK(b)P CK Politbiroja vadībā.

Tā, piemēram, 1938. gada 31. janvārī tas pieņēma lēmumu, ar kuru IeTK līdz 1938. gada 15. aprīlim atļāva turpināt operāciju, lai "sagrautu poļu, latviešu, vāciešu, igauņu, somu, grieķu, irāņu, harbiniešu, ķīniešu un rumāņu spiegu un diversantu kontingentu, kā ārvalstu pavalstniekus, tā arī padomju pilsoņus, saskaņā ar PSRS IeTK esošajām pavēlēm". Lai gan daudzi latvieši tika arestēti un nošauti arī pēc 1938. gada 15. aprīļa.

PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK 1938. gada 17. novembra lēmumā "Par arestiem, prokurora uzraudzību un izmeklēšanas veikšanu", kuru zināmā mērā var uzskatīt par Lielā terora rezumējumu, norādīts: "PSRS TKP un VK(b)P atzīmē, ka 1937.-1938.g. partijas vadībā IeTK orgāni veica lielu darbu, lai sagrautu tautas ienaidniekus un attīrītu PSRS no daudzskaitlīgajiem spiegu, teroristu, diversantu un kaitnieku kadriem no trockistu, buhariniešu, eseru, meņševiku, buržuāzisko nacionālistu, baltgvardu, izbēgušo kulaku un kriminālnoziedznieku vidus, kas bija nopietns atbalsts ārvalstu izlūkdienestiem PSRS un jo sevišķi Japānas, Vācijas, Polijas, Anglijas un Francijas izlūkdienestiem. Vienlaikus IeTK veica arī lielu darbu, lai sagrautu ārvalstu izlūkdienestu spiegu un diversantu aģentūru, kura lielā skaitā bija pārsviesta uz PSRS no aizkordona zem t.s. politemigrantu un pārbēdzēju maskas no poļu, rumāņu, somu, vāciešu, latviešu, igauņu, harbiniešu u.c. vidus. (..) Tagad uzdevums ir tāds, lai arī uz priekšu turpinātu nesaudzīgu cīņu ar visiem PSRS ienaidniekiem, šo cīņu organizētu ar daudz pilnīgāku un drošāku metožu palīdzību." Lielā terora apstākļos katrs PSRS dzīvojošais latvietis tika uzskatīts par J.Staļina režīma pretinieku un spiegu, diversantu, teroristu vai kaitnieku, tādu, kurš būtu nekavējoties jāapcietina, par kuru ir jāsafabricē apsūdzība un kurš ir jānošauj vai uz ilgiem gadiem jāiesloga gulaga "labošanas darbu" nometnē.

Latviešu iznīcināšanu Lielā terora laikā var uzskatīt par J.Staļina režīma mērķtiecīgu genocīda akciju, kuru apliecina arī turpmāk publicētie dokumenti. Tie vēlreiz parāda, ka latviešu iznīcināšana ir notikusi galvenokārt pēc etniskām pazīmēm. Lai šo iznīcināšanas akciju kaut kādā veidā pamatotu, tātad arī tika izdomāta un safabricēta visaptverošā "latviešu sazvērestība", kuras sagraušana deva iespēju izrēķināties arī t.s. piekto kolonnu - tajā skaitā arī ar tiem latviešiem, kuri tolaik dažādās PSRS varas struktūrās ieņēma visai augstus posteņus - Jāni Rudzutaku, Jēkabu Alksni, Jāni Bērziņu, Robertu Eidemani un daudziem citiem. Tikai pēc daudziem gadiem tika atzīts, ka faktiski nekāda "latviešu sazvērestība" nav pastāvējusi, ka tā ir tikusi safabricēta PSRS IeTK varas gaiteņos. * Dokumenti liecina, ka R.Eidemani pratinājis PSRS IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes 5.daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības majors Veniamins Agass (Moisifs). Pēc tam, kad R.Eidemanis atteicies atzīt savu līdzdalību "militāri fašistiskajā sazvērestībā" un nosaukt savus līdzdalībniekus, V.Agass viņu sasitis tā, ka pēdējā pratināšanas reizē R.Eidemanis vairs neesot bijis pie skaidras saprašanas.

Tādā pašā veidā pratināts J.Alksnis, J.Bērziņš, J.Rudzutaks, kā arī visi citi t.s. latviešu sazvērestības vadītāji un daudzi tās dalībnieki, par ko jau daudz stāstīts iepriekšējās dokumentu publikācijās.    Ļeņingrada Izvilkums no IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes darbinieku Goldšteina un Kordovska safabricētā K.Stuckas pratināšanas protokola 1938.gada ".." janvārī  (..)

Jautājums: - Jūs liecināt, ka Latvijas fašistiskajā organizācijā jūs Eidemanis iesaistīja 1932.gadā. Vai līdz tam laikam jūs nodarbojāties ar kontrrevolucionāru darbību?

Atbilde: - Ar aktīvu kontrrevolucionāru darbību līdz 1932.gadam es nenodarbojos, taču, būdams VK(b)P biedrs un ieņemdams vairākus atbildīgus posteņus SZSA, es biju partijas un padomju valdības politikas pretinieks. Mani kontrrevolucionārie uzskati sāka veidoties jau 1920.gadā aktīvā latviešu nacionālista Roberta Eidemaņa ietekmē. 1920.gadā es komandēju 1.latviešu strēlnieku brigādi, kura bija pakļauta Eidemanim, kurš tajā laikā komandēja 13.armijas karaspēka grupu. Toreiz, kad Latviju ieņēma vācieši, Eidemanis sarunās ar mani vairākkārt izteica savu īpašo ieinteresētību Latvijas valsts tālākajā liktenī. (..) Pēc Eidemaņa apgalvojuma, no Latvijas Krievijā ieradušies visaktīvākie Latvijas tautas darbinieki, ir zaudējuši pamatu zem kājām. Kalpot krieviem - tas nozīmē cīnīties par Padomju Latvijas izveidošanu no jauna, bet padomju vara Latvijā esot mākslīgs eksperiments, kuram tautā neesot nekāda atbalsta. (..) Es toreiz uzskatīju, ka Eidemaņa argumenti ir pareizi, un tiem piekritu.

Jautājums: - Pie kādiem secinājumiem jūs tolaik nonācāt?

Atbilde: - (..) Mēs uzskatījām, ka vajag nogaidīt zināmu laiku, kamēr Latvijas nacionālistiskie kadri apgūs militārā un tehniskā darba pieredzi, lai šo pieredzi turpmāk izmantotu savas dzimtenes labā, palīdzot tiem Latvijas nacionālajiem spēkiem, kuri palika dzimtenē un kuri, protams, cīnīsies par "Lielās Latvijas" izveidošanu. (..)

Jautājums: - Turpiniet savas liecības par tālākajiem sakariem ar Eidemani?

Atbilde: - (..) Tālāk Eidemanis man paziņoja, ka Maskavā jau ir izveidots vadošais latviešu centrs. Pēc Eidemaņa vārdiem, šā centra dalībnieki ir: Alksnis, Bērziņš un viņš - Eidemanis (..). (..)

Jautājums: - Kā jūs izpildījāt jums dotos uzdevumus? (..)

Atbilde: - Es un augstāk minētās personas, kuras bija mūsu kontrrevolucionārās Latvijas organizācijas biedri, izvērsa lielu darbu, lai bijušos latviešu strēlniekus militāri apmācītu, nacionālistiski apstrādātu un savervētu viņus Latvijas nacionālistiskajā fašistiskajā organizācijā. 1936.gada beigās bijušo latviešu strēlnieku sekcijas bija organizētas šādās Padomju Savienības vietās:

1. Maskavā, ar dalībniekiem - 415 cilvēki

2. Ļeņingradā, ar dalībniekiem - 173 cilvēki

3. Smoļenskā, ar dalībniekiem - 102 cilvēki

4. Harkovā, ar dalībniekiem - 55 cilvēki

5. Vitebskā, ar dalībniekiem - 29 cilvēki

6. Dņepropetrovskā, ar dalībniekiem - 31 cilvēks

7. Pleskavā, ar dalībniekiem - 27 cilvēki

8. Arhangeļskā, ar dalībniekiem - 21 cilvēks

9. Kaļiņinā, ar dalībniekiem - 17 cilvēki

10. Veļikije Lukos, ar dalībniekiem - 58 cilvēki

11. Odesā, ar dalībniekiem - 18 cilvēki

12. Stučkas vārdā nosauktajā kolhozā, ar dalībniekiem - 14 cilvēki

13. Rževā, ar dalībniekiem - 11 cilvēki

14. Taganrogā, ar dalībniekiem - 10 cilvēki

15. Minskā, ar dalībniekiem - 11 cilvēki

16. Kijevā, ar dalībniekiem - 11 cilvēki

17. Čerņigovā, ar dalībniekiem - 10 cilvēki

18. 8.kavalērijas divīzijā, ar dalībniekiem - 8 cilvēki

19. Roslavļā, ar dalībniekiem - 9 cilvēki

20. Lauks. komūnā "Sarkanais strēlnieks", ar dalībniekiem - 6 cilvēki un apmēram 90 cilvēku bija organizēti dažādos Padomju Savienības rajonos. Tādējādi bijušo latviešu strēlnieku sekcijas aptvēra vairāk nekā 1000 cilvēku. (..) Man ir labi zināma tā sauktās Latvijas nacionālistiskā centra militārās grupas graujošā darbība, kurā darbojās:

1. Alksnis Jēkabs Jāņa dēls,

2. Eidemanis Roberts Pētera dēls,

3. Bērziņš Jānis Kārļa dēls,

4. Longva Romans Voiceha dēls,

5. Ošlejs Pēteris Matveja dēls,

6. Apoga Ernests Friča dēls,

7. Es - Stucka Kirils Andrejs dēls,

8. Vācietis,

9. Gitis,

10. Miezis.

Latvijas nacionālistiskā centra militārās grupas nodevīgais darbs tika veikts šādos virzienos:

1) kontrrevolucionāro, nacionālistisko latviešu elementu formēšana vienībās un grupās;

2) šo vienību un grupu apbruņošana un militārā sagatavošana, lai sniegtu Vācijai aktīvu palīdzību tās karā ar PSRS;

3) terora aktu sagatavošana un rīkošana pret VK(b)P un Padomju valdības vadītājiem;

4) kontrrevolucionāro grupu diversiju aktu sarīkošana rūpniecībā, transportā, SZSA karaspēka daļās un iestādēs;

5) spiegošanas ziņu vākšana Latvijas un Vācijas izlūkdienestiem;

6) sacelšanās grupu izveidošana, lai sagrautu SZSA komunikācijas līnijas un apgādes bāzes (..).

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības kapteinis Goldšteins  IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 1. nodaļas priekšnieka palīgs valsts drošības seržants Kordonskis

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863.l., 2.sēj., 41., 42., 43., 46., 47., 49., 51., 63.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

"Latviešu sazvērestības" pamatojumam IeTK izmeklētāji plaši izmantoja latviešu iestāžu, biedrību, organizāciju un bijušo latviešu strēlnieku sekciju biedru sarakstus, kā arī tās personas, kuras pēc nežēlīgas spīdzināšanas nosauca arestētie. Katra no tām tūdaļ tika ņemta IeTK uzskaitē, sameklēta un apcietināta. Daudzos gadījumos IeTK izmeklētāji pratināšanas protokolos ierakstīja arī tādus cilvēkus, kurus arestētie nemaz nebija pieminējuši. Viņu rīcībā bija dažādi "orientieri" kā par "latviešu sazvērestības" mērķiem un uzdevumiem, tā arī par "vadošajiem centriem".

***

Izvilkums no IeTK darbinieka Avdejeva safabricētā Blūmja Mihaila pratināšanas protokola 1937. gada 14. decembrī

Blūmis Mihails Iļjiča dēls, dzimis 1899.g. Kingisepā, latvietis (..), līdz arestam 3. aviācijas brigādes lidlauka komandants, SZSA kapteinis. (..)

Jautājums: - Kādus uzdevumus sev izvirzīja Latvijas kontrrevolucionārā nacionālistiskā organizācija, kuras dalībnieks jūs bijāt?

Atbilde: - Par savu galveno uzdevumu mūsu organizācija izvirzīja Padomju Savienības varenības vājināšanu, lai nodrošinātu Vācijas un Latvijas armiju uzvaru gaidāmajā karā ar Vāciju, kura rezultātā Latvijai, pēc mūsu organizācijas domām, ir jāsaņem savu robežu paplašināšana uz padomju teritoriju rēķina un jānostiprina sava nacionālā varenība (..). Tā apvienoja nacionālistiski noskaņotos latviešus, kā Sarkanās armijas komandierus, tā arī tos, kuri atradās padomju iestādēs.

Jautājums: - Kas jums ir zināms par organizācijas struktūru un par tās vadošo sastāvu?

Atbilde: - No sarunas ar Grodi man kļuva zināms, ka organizāciju vada "latviešu nacionālais centrs", kurš atrodas Maskavā. Centra sastāvā ietilpst, cik man zināms, vairākas personas, no kurām man, acīmredzot konspirācijas dēļ, tika nosaukti tikai Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rudzutaks, SZSA Gaisa kara spēku priekšnieks Alksnis. Turpat Maskavā pastāvēja t.s. centra militārā grupa, kurā ietilpa, cik man zināms, Alksnis, Eidemanis un citi (..). Uz vietām, kur bija ievērojami latviešu kontingenti, bija vietējie nacionālie centri, kuri vadīja vietējo organizāciju praktisko kontrrevolucionāro darbību. (..)

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 4. nodaļas priekšnieks Avdejevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3254.l., 24., 25., 27.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka V.Ņikonoviča un Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 9. nodaļas priekšnieka Ļjutkeviča safabricētais A. Mežaka pratināšanas protokols 1937. gada 29. novembrī

Jautājums: - Kādus uzdevumus sev izvirzīja jūsu kontrrevolucionārā latviešu sacelšanās teroristiskā vienība?

Atbilde: - Organizējot sacelšanās teroristisko vienību, mēs to komplektējām no kontrrevolucionāri noskaņotiem latviešiem, kurus apmācījām kara mākslā, izmantojot šim nolūkam legālas iespējas, t.i., Ļeņingradā pie Osoaviahima pastāvošo latviešu strēlnieku sekciju, kurā bija apmēram 200 cilvēku, no kuriem gandrīz 50% bija mūsu sacelšanās teroristiskās vienības dalībnieki. Vācijas negaidīta uzbrukuma gadījumā PSRS (..) mums būtu vajadzējis organizēt bruņotu sacelšanos PSRS iekšienē, dot Sarkanās armijas karaspēka daļām triecienu no aizmugures un tādā veidā radīt paniku, veicināt Vācijas armijas uzvaru. Sacelšanās kopējā vadība bija uzdota Ļeņingradas latviešu kontrrevolucionārās sacelšanās - teroristiskās organizācijas centram un konkrēti šo sacelšanos vajadzēja vadīt Stuckam. (..)

Jautājums - Kādā veidā jūsu organizācija bija iecerējusi sarīkot terora aktu pret VK(b)P CK un Ļeņingradas apgabala komitejas sekretāru biedru Ždanovu?

Atbilde - 1935. gadā mēs saņēmām no Maskavas militārā latviešu sacelšanās - teroristiskā centra norādījumu sākt organizēt terora aktu pret VK(b)P CK un Ļeņingradas apgabala komitejas sekretāru Ždanovu. Apsprieduši šo norādījumu mūsu Ļeņingradas sacelšanās - teroristiskās organizācijas kara centra sanāksmē, mēs paredzējām šādu terora akta sarīkošanas plānu. Ždanova nogalināšanu mēs paredzējām veikt tādā pašā veidā, kā tika izdarīta Kirova slepkavība. Terora akta izdarīšana tika uzdota Volcītim, kuram kā partijas rajona komitejas sekretāram bija brīva ieeja VK(b)P apgabala komitejas telpās. Man bija uzdots iekārtoties darbā Smoļnijā un, strādājot tur, radīt Volcītim tādus apstākļus, lai veiktu terora aktu pret Ždanovu. 1937. gadā mēs jau bijām pilnīgi sagatavojušies terora akta veikšanai, taču līdz šim laikam no Maskavas centra nebijām saņēmuši norādījumu par šā uzdevuma veikšanu.

Jautājums - Kādā veidā jūsu kontrrevolucionārā organizācija uzturēja sakarus ar ārvalstu izlūkdienestu?

Atbilde - Visa mūsu kontrrevolucionārās organizācijas spiegošanas darbības vadība bija uzticēta Grodim. Sakarus ar Latvijas izlūkdienesta orgāniem mēs uzturējām ar Latvijas izlūkdienesta rezidentiem:

1) Laicenu - latviešu rakstnieku, Latvijas Saeimas locekli,

2) Kārkliņu Juriju - kāda Ļeņingradas institūta docentu, kurš no Latvijas ieradās 1934. gadā;

3) Ābelu - Ļeņingradas tirdzniecības ostas politdaļas priekšnieku;

4) Einarliju - Anglijas izlūku. (..)

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieks valsts drošības kapteinis (Ņikonovičs) valsts drošības pārvaldes 5. daļas 9. nodaļas priekšnieks valsts drošības leitnants (Ļjutkevičs)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4607.l., 18., 20., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

Andrejs Mežaks - Ļeņingradas apgabala izpildu komitejas saimniecības daļas vadītājs, Ļeņingradas latviešu strēlnieku sekcijas priekšsēdētājs. Saskaņā ar PSRS IeTK un PSRS prokurora komisijas 1937. gada 20. decembra lēmumu nošauts.

Vladimirs Ņikonovičs - IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieks. Arestēts 1938. gada 15. aprīlī. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņu 1939. gada 26. aprīlī notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz 15 gadiem.

***

Viņš galvenokārt tika apvainots par "spiegošanu Polijas labā", nevis par lietu falsificēšanu. Tiesas sēdē viņš no savām liecībām atteicās, paziņojot, ka tās uzrakstījis pats izmeklētājs un ka viņš ticis piekauts.

Odesa Izvilkums no Ernesta Dimitra apsūdzības slēdziena

Apsūdzības slēdziens Lietā Nr. 86837

1938. gada 2. aprīlī

IeTK Odesas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5.daļa apgabalā atklāja latviešu pretpadomju militāri fašistisko spiegu organizāciju, kura savukārt bija saistīta ar šīs kontrrevolucionārās organizācijas centru, kura par savu mērķi izvirzīja padomju varas gāšanu bruņota apvērsuma ceļā, kapitālisma restaurāciju PSRS un Sarkanās armijas sakāves organizēšanu tajā gadījumā, ja izceltos karš ar kapitālistiskajām valstīm. (..)

1938. gada 1. aprīlī Odesā 5. daļas operatīvais pilnvarotais Valsts drošības seržants Peršivcevs LVA, 1986.f., 2. apr., P-3707.l., 92. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas  

  Pēc šādas "organizācijas" atklāšanas Odesā arestēja un nošāva Ernestu Dimitri, Voldemāru Briedi, Alekseju Spriņģi, Kārli Grīnbergu un vairākus citus latviešus.   

****

Kaļiņina IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes darbinieku Fuksa un Trifonova informācija par "latviešu fašistiskās organizācijas" vadošajiem darbiniekiem

Pilnīgi slepeni PSRS IeTK 2. pārvaldes 5. daļas priekšniekam Valsts drošības kapteinim biedram Zeļencovam Maskavā 49949/4 1938. gada 20/VIII

IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes 5. daļa ir arestējusi 11. robežsargu vienības 1. atsevišķā štāba bijušo priekšnieku Jēkabu Jāņa dēlu Šmidtu. J.J.Šmidts atzinās, ka viņš ir Latvijas izlūkdienesta aģents un latviešu fašistiskās spiegu organizācijas vadītājs, kura pastāvēja robežsargu vienībā. Organizācijā viņu 1930. gadā savervēja bijušais Kominternes Latvijas sekcijas pilnvarotais Auns J.J. 1931. gadā Auns J.J. sasaistīja Šmidtu J.J. ar latviešu fašistiskās spiegu organizācijas Vissavienības centra dalībnieku Lencmani. (..) Lencmanis Šmidtam paziņoja latviešu organizācijas Vissavienības centra sastāvu. Viņš nosauca šādus centra dalībniekus: Rudzutaku, Knoriņu, Daniševski, kokmateriālu eksporta tresta pārvaldnieku, Vācieti, bijušo SZSA virspavēlnieku pilsoņu kara laikā, Lāci, bijušo Viskrievijas ārkārtējās komisijas darbinieku. Lūdzam paziņot Lencmaņa, Daniševska, Vācieša un Lāča atrašanās vietu un, ja šās personas ir jau arestētas, tad arī to kādas liecības tās dod par Šmidtu Jēkabu Jāņa dēlu.

IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs valsts drošības leitnants (Fuks) IeTK pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas nodaļas priekšnieks valsts drošības jaunākais leitnants (Trifonovs) Kaļiņinā

LVA, 1986.f., 2. apr., P-4527.l., 123., 123.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

Taškenta Izvilkums no Ernesta Eglīša iesnieguma Uzbekijas PSR IeTK Sevišķās daļas priekšniekam valsts drošības majoram Žeļežņikovam no arestētā E.A.Eglīša

Iesniegums

Sakarā ar protokola uzrādīšanu man par izmeklēšanas pabeigšanu es paziņoju sekojošo: (..) Tā kā es par kaut kādas latviešu kontrrevolucionārās organizācijas pastāvēšanu pirmo reizi izdzirdēju tikai tad, kad biju jau arestēts, es tad arī tajos nenormālajos apstākļos, kādi bija radīti izmeklēšanas veikšanai, rakstīju savas melīgās liecības uz to ziņu pamata, kādas izdzirdēju izmeklēšanā (..).

1939. gada 28. maijā Taškentā

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3366.l., 73., 74. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

Apsūdzībā par piederību "latviešu spiegu un diversantu organizācijai" Taškentā arestēja arī Baumani, Gozenu, Cīruli-Indzeru, A.Freimani, Beidi, Ūdri, Reihmani, Konovu, kā arī citus latviešus.  

***

Izvilkums no bijušā Vidusāzijas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieka vietnieka Jāņa Puriņa "paziņojuma" par līdzdalību latviešu kontrrevolucionārajās sacelšanās organizācijās Mana līdzdalība latviešu kontrrevolucionārajās sacelšanās organizācijās 1. Latviešu kontrrevolucionārajā sacelšanās organizācijā mani savervēja un iesaistīja tās darbā SZSA M.V.Frunzes kara akadēmijā 1925. gadā šās akadēmijas piektā izlaiduma klausītāji Alksnis un Lapiņš (vecākais). Kopš tā laika es aktīvi piedalījos kontrrevolucionārajā sacelšanās darbā un spiegošanā Vācijas labā. (..) Alksnis norādīja uz to, ka padomju varas orgāni nepareizi izturas pret bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuru karaspēka daļas tika izformētas 1920. gadā pēc Rīgas miera līguma. Bez tam viņš norādīja, ka Latvija nesaņēma visas tās teritorijas, kuras tai likumīgi pienācās. (..)

2. Šai organizācijai, kura bija Vācijas izlūkdienesta ierocis, attiecībā pret Padomju Savienību bija šādi mērķi: 1) padomju varas gāšana, Vācijas karaspēkam iebrūkot PSRS teritorijā; 2) padomju teritorijas daļas atņemšana un pievienošana Latvijai; 3) sacelšanās grupu organizēšana visā PSRS teritorijā, lai vissaspringtākajā momentā organizētu sacelšanos (..). Kontrrevolucionārās sazvērnieku organizācijas priekšgalā atradās Maskavas centrs, kurš vadīja šās organizācijas visā PSRS teritorijā. (..) Vēlāk es uzzināju, ka centra vadītāji bija Rudzutaks, Baumanis un citi. Šo kontrrevolucionāro organizāciju finansēja Vācijas izlūkdienests, par ko kļuva zināms pēc šā centra sagrāves (..). (..)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3614.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas  

***

J.Puriņa "liecībās" minēto personu saraksts Personu saraksts, kuras minētas arestētā Puriņa Jāņa Pētera dēla 1938. gada 15. marta liecībās

1. Alksnis - bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs arestēts

2. A.J.Zidens - bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs arestēts

3. Lapiņš - bijušais Fin-Jun-Sjana militārais padomnieks Ķīnā  

4. Bērziņš - bijušais Frundzes kara akadēmijas klausītājs arestēts

5. Bergholcs - bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs arestēts

6. J.M.Barbars - bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs arestēts

7. Kohs - Vācijas konsulāta darbinieks Maskavā  

8. Eidemanis - bijušais Frunzes kara akadēmijas priekšnieks arestēts

9. Štefans - Vācijas rezidents Afganistānā,  vācu - afgāņu tirdzniecības sabiedrības direktors aiz kordona

10. Verners - Vācijas aģents Taškentā tiek meklēts

11. Agafonovs - bijušais Vidusāzijas kara apgabala štāba daļas priekšnieks. Aizbraucis uz Tālajiem Austrumiem   tiek meklēts

12. Bušuhins - bijušais robežsargu punkta izlūkošanas daļas priekšnieks Pamirā arestēts

13. Počters - bijušais Vidusāzijas kara apgabala izlūkdaļas daļas priekšnieka palīgs arestēts

14. Bauzers - bijušais Vidusāzijas kara apgabala Politiskās valdes priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

15. Batmanovs - bijušais Vidusāzijas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieks miris

16. Oskars Melbergs - Vidusāzijas kara apgabala Izlūkošanas daļas sektora priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

17. Bige - Vidusāzijas kara apgabala štāba 4. daļas priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, vācu spiegs arestēts

18. Appels - bijušais Vidusāzijas kara apgabala štāba daļas priekšnieks, latviešu organizācijas dalībnieks arestēts

19. Grodis - SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

20. Voļins - SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

21. Jānis Freimanis - SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks,  latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

22. Cals - SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks, latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks arestēts

23. Beneca - SZSA Izlūkpārvaldes darbiniece, vācu spiedze arestēta

24. Černovs - TASS pilnvarotais Kabulā  

25. Rjabiņins - SZSA Izlūkošanas pārvaldes informācijas daļas priekšnieka vietnieks arestēts

26. Čerņavskis - SZSA Izlūkošanas pārvaldes inženieris arestēts

27. Vasiļjevs - bijušais Vidusāzijas kara apgabala  Izlūkošanas daļas priekšnieks arestēts

Vidusāzijas kara apgabala Sevišķās daļas 1. nodaļas  priekšnieka vietas pagaidu izpildītājs valsts drošības jaunākais leitnants (Muginšteins)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3614.l., 53., 54.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

Kijeva

Izvilkums no 45. mehanizētā korpusa Valsts drošības pārvaldes Sevišķās daļas operatīvā pilnvarotā Rossihina safabricētā Jāņa Baloža pratināšanas protokola Apsūdzētā Jāņa Pētera dēla Baloža pratināšanas protokols 1938. gada 15. janvārī

Jautājums: - Kad un kas jūs savervēja šajā organizācijā?

Atbilde: - Pretpadomju latviešu nacionālistiskajā organizācijā mani 1927. gada sākumā savervēja latviešu kluba valdes loceklis Trejs.

Jautājums: - Pastāstiet par jūsu vervēšanas apstākļiem.

Atbilde: - Sevišķu grūtību ar manu vervēšanu Trejam nebija, jo viņš labi zināja manus nacionālistiskos uzskatus un neapmierinātību ar padomju varu, tādēļ 1927. gada sākumā viņš Kijevas latviešu klubā izvirzīja man jautājumu par to, ka lielais vairums latviešu, pilsoņu kara dalībnieku, dzīvojot sliktos materiālos apstākļos, bet tie, kuri "nav ostījuši pulveri", ieņem siltas vietas un dzīvo uz mūsu rēķina. Kā teica Trejs, mums jādomā par sevi un jāmeklē izeja. Viņš norādīja uz to, ka karš ir neizbēgams un ka Latvijas kara gadījumā ar PSRS mums jāiekaro savas tautas uzticība, tam nolūkam esot nepieciešams organizēt vecos strēlniekus - latviešus (..). Trejs man paziņoja, ka Kijevā jau pastāv latviešu nacionālistiskā organizācija (..).

Jautājums: - Kādus mērķus un uzdevumus izvirzīja nacionālistiskā organizācija, kurā Trejs jūs savervēja? Atbilde: - (..) Trejs man paskaidroja, ka šīs organizācijas galvenais mērķis ir padomju varas gāšana un kapitālisma restaurācija Padomju Savienībā, paplašinot Latvijas teritoriju uz PSRS rēķina. Šajā nolūkā esot nepieciešams apstrādāt latviešus nacionālistiskā garā un vervēt viņus organizācijas papildināšanai. Runājot par bijušajiem strēlniekiem - pilsoņu kara dalībniekiem, Trejs paziņoja, ka visi šie strēlnieki esot jāorganizē un Latvijas kara gadījumā ar PSRS tiem esot jābūt par nacionālistiskās organizācijas bruņoto spēku (..) un kara gadījumā šis bruņotais spēks tikšot apvienots latviešu karaspēka daļās, lai sarīkotu bruņotu sacelšanos (..). (..) Nepieciešams atzīmēt, ka Kijevas latviešu klubs bija nacionālistisko elementu pulcēšanās centrs un tur tika veikts viss organizatoriskais darbs, lai apstrādātu un saliedētu nacionālistisko organizāciju.

Pēc Treja vārdiem, analoģiskas nacionālistiskas organizācijas, tikai plašākā mērogā, pastāv Maskavā, Harkovā un Pleskavā.

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3902.l., 166., 178., 179., 180.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

J.Balodis - 45. mehanizētā korpusa 135. brigādes 3. bataljona lietvedis.

Jānis Trejs - Kijevas 2. maizes fabrikas direktors. Arestēts 1937. gada 19. septembrī. Nošauts.

***

   Harkova Izziņa par Kārļa Rozentāla represēšanu

Izziņa Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu, dzimušu 1901. gadā, bijušo Harkovas latviešu kluba "Darbs" direktoru, PSRS IeTK un PSRS Prokurora komisija

1938. gada 4. februārī notiesāja ar augstāko soda mēru - nošaušanu kā pretpadomju nacionālistiskās latviešu spiegu un diversantu organizācijas organizatoru un vadītāju, kura pastāvēja Harkovā.

1957. gada 19. janvārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija ar savu lēmumu Nr.4-n-023553/56 PSRS IeTK un PSRS prokurora 1938. gada 4. februāra lēmumu (protokols Nr.110) attiecībā par Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu atcēla, bet lietu pārtrauca nozieguma sastāva trūkuma dēļ Rozentāla darbībā. 1958. gada 4. janvārī Kijevas kara apgabala kara prokurora palīgs Harkovas apgabalā justīcijas majors Arseņjevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3528.l., 195.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Smoļenska Izvilkums no XI strēlnieku korpusa IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieka Oļehnoviča safabricētā Žaņa Bāres pratināšanas protokola 1937.gada 5.decembrī Apsūdzētā Žaņa Andreja dēla Bāres pratināšanas protokols (..)

Jautājums: Izmeklēšana ir noskaidrojusi, ka jūs esat latviešu nacionālistiskās kontrrevolucionārās sacelšanās - spiegu organizācijas dalībnieks. Iesakām jums dot liecības par to, kad un kas jūs iesaistīja šajā kontrrevolucionārajā organizācijā?

Atbilde: (..) Latviešu kontrrevolucionārajā nacionālistiskajā organizācijā Roslavļas pilsētā 1933.gadā mani iesaistīja tās aktīvais dalībnieks Bankovičs.

Jautājums: Kas ir Bankovičs?

Atbilde: Bankovičs ir latvietis, dzimis Latvijā, strādāja par tehniķi vienā no Roslavļas uzņēmumiem. Vienlaikus viņš bija Osoaviahima latviešu strēlnieku Roslavļas sekcijas sekretārs (..).

Jautājums: Kādos apstākļos jūs latviešu nacionālistiskajā organizācijā savervēja Bankovičs?

Atbilde: Ar Bankoviču es iepazinos Roslavļā 1933.gada februārī. Būdami latvieši, pie tam nacionālistiski noskaņoti, mēs ātri sapratāmies (..). Bankovičs (..) bieži teica, ka latvieši uz saviem pleciem iznesuši revolūciju, bet tagad viņu revolucionārie nopelni aizmirsti. Latvieši iekaroja revolūciju, bet valsti pārvalda citi. Citām PSRS nacionalitātēm ir savas nacionālās karaspēka daļas, bet latviešiem tas viss ir atņemts. Tamdēļ latviešiem vajagot apvienoties un izveidot stipras latviešu nacionālās karaspēka daļas, lai jebkurā momentā, ja izcelsies karš starp PSRS un Latviju, latvieši varētu uzstāties pret Padomju Savienību. Latviešu kontrrevolucionārajai organizācijai, kā teica Bankovičs, cīņai pret padomju varu esot jāizmanto Osoaviahima latviešu strēlnieku sekcijas (..). Bankovičs Roslavļā mani iepazīstināja ar organizācijas biedru Krinģeli, kurš tajā laikā bija Roslavļas Osoaviahima latviešu strēlnieku sekcijas priekšsēdētājs (..). Krinģelis un Bankovičs bieži brauca uz Maskavu - Osoaviahima centrālo latviešu strēlnieku sekciju - un no kontrrevolucionārās latviešu nacionālistiskās organizācijas locekļa Jokuma - latviešu strēlnieku centrālās sekcijas sekretāra - saņēma direktīvus norādījumus. Jautājums: Kāds bija šo direktīvu saturs?

Atbilde: 1933.gadā Krinģelis un Bankovičs pēc viņu atbraukšanas no Maskavas teica, ka pēc Jokuma norādījuma latviešu uzdevums esot izveidot spēcīgu bruņotu "kulaku", kurš kara gadījumā starp Padomju Savienību un Latviju varētu aktīvi palīdzēt Latvijai. Latviešu strēlnieki, kā teica Bankovičs un Krinģelis, jāorganizē militārās apakšvienībās pēc Latvijas militāri fašistiskās aizsargu organizācijas parauga (..).

Jautājums: Ar kuriem latviešu nacionālistiskās organizācijas dalībniekiem Smoļenskā jūs bijāt saistīts?

Atbilde: Pēc manas aizbraukšanas no Roslavļas 1934.gada aprīlī es paliku dienēt Smoļenskā (..). Baltkrievijas kara apgabala artilērijas priekšnieka vietnieks Stumburs man paziņoja, ka (..) pie Smoļenskas latviešu kluba pastāv latviešu organizācija, kura veic aktīvu darbu, lai apvienotu latviešus un lai no latviešu strēlniekiem izveidotu stipru, kaujiniecisku organizāciju, kura PSRS un Latvijas kara gadījumā ietu palīgā Latvijai pret padomju varu. Stumburs man paziņoja, ka Smoļenskas latviešu klubā aktīvi latviešu organizācijas biedri ir: Jānis Eglītis, Eviņš, Jansons un Kriviņš, pie kam visaktīvākā un vadošā loma bija Jānim Eglītim. Kādā sarunā Stumburs man paziņoja, ka no militārpersonām latviešu organizācijas biedri ir: Ozolings - Baltkrievijas kara apgabala štāba izlūkošanas daļas priekšnieks un Strautmanis - Smoļenskas aviācijas brigādes parka komisārs. (..)

Pratināja: XI strēlnieku korpusa IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieks valsts drošības vecākais leitnants Oļehnovičs 29. strēlnieku divīzijas IeTK valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieka palīgs   valsts drošības jaunākais leitnants Sologubs   

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3513.l., 60., 61., 62., 63., 67., 68., 71.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

***

Žanis Bāre - Vjazmas garnizona dzīvokļu daļas priekšnieks, majors.

Arestēts 1937.gada 28.novembrī.

Pēc PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora lēmuma nošauts 1938.gada 8.februārī.

***

Maskava

Izvilkums no IeTK darbinieku Horhorina, Vidjakina un Mironova safabricētā Elša Jāņa pratināšanas protokola 1938.gada 2.februārī Apsūdzētā Elša Jāņa Jēkaba dēla pratināšanas protokols (..)

Jautājums: Kas un kur jūs savervēja?

Atbilde: Darbam Latvijas izlūkdienesta labā mani 1929.gadā Maskavā savervēja bijušais latviešu divīzijas komisārs Apinis, kurš tajā laikā strādāja par Maskavas padomes latviešu sekcijas priekšsēdētāju. (..) es satikos arī ar Cini - bijušo latviešu divīzijas 3.brigādes komisāru. Cinis tajā laikā strādāja Aizsardzības tautas komisariāta Artilērijas pārvaldē. Daudzās sarunās ar mani (..) Apinis un Cinis runāja par to, ka latviešu divīzija pilsoņu kara gados bija labākā visās frontēs, bet pēc pilsoņu kara to izformēja un nedeva nekādas priekšrocības. Komandējošo sastāvu izdzenāja pa visām SZSA karaspēka daļām (..), tas tagad ieņem zemākus amatus nekā pilsoņu kara laikā. (..) Apinis un Cinis minēja piemērus, ka Latvija optācijas laikā ļoti labi sagaidīja dzimtenē atgriezušos strēlniekus un komandierus un izteica nožēlu par to, ka arī viņi nav atgriezušies. (..) Apinis teica, ka katra godīga latvieša pienākums ir veicināt ar savu darbu Latvijas varenības stiprināšanu, jo nākamajā karā tā karos pret Padomju Savienību. Tamdēļ, lai izpelnītos Latvijas valdības piedošanu un uzticību, visiem dalībniekiem, bijušās latviešu divīzijas strēlniekiem un komandieriem jau tagad ir jāpalīdz Latvijas izlūkdienestam ziņu vākšanā. Šajā nolūkā, kā teica Apinis, latviešu sekcija Maskavā tagad veic visu bijušo latviešu divīzijas strēlnieku uzskaiti un jau ir komandieru grupa, kura (..) jau sen strādā Latvijas labā. (..) Apinis ieteica man kā bijušajam latviešu divīzijas komandierim iestāties šajā grupā un nodarboties ar spiegošanas ziņu vākšanu (..).

Jautājums: Kādus mērķus un uzdevumus izvirzīja latviešu kontrrevolucionārā organizācija?

Atbilde: Apinis un Cinis par latviešu organizācijas mērķiem un uzdevumiem man teica sekojošo.

1. Miera laikā organizācijai galvenokārt ir jānodarbojas ar spiegošanas rakstura ziņu vākšanu par SZSA kaujas varenību un jānodod Latvijas izlūkdienestam, lai kara gadījumā pret PSRS citu valstu grupā sagatavotu pretpasākumus no Latvijas puses.

2. Īpašu uzmanību pievērst ziņu vākšanai par slepeniem uzlabojumiem, par jaunām kaujas formām un metodēm, kuras izstrādā SZSA, lai ar to veicinātu Latvijas armijas aizsardzības spēju pastiprināšanu.

3. Miera laikā veikt kadru sagatavošanu no bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuri ir palikuši pēc optācijas PSRS. Veikt viņu vidū šovinistiska rakstura darbu, lai kara gadījumā viņu vārdā pieprasītu Padomju Savienībai saformēt nacionālo latviešu divīziju pēc pilsoņu kara parauga.

4. Sākoties Rietumeiropas valstu kara darbībai pret PSRS, tā kā Latvija arī nenovēršami tiks ierauta šajā karā pret PSRS, latviešu divīzijai pilnā sastāvā būs jāpāriet pretinieka pusē, kas līdz ar to veicinās SZSA karaspēka daļu sakāvi.

Jautājums: Kā praktiski latviešu kontrrevolucionārā organizācija, kuras dalībnieks jūs esat, domāja veikt latviešu divīzijas nodevību?

Atbilde: Latviešu divīzijas nodevības praktisko izpildi, pēc Apiņa un Ciņa vārdiem, bija iecerēts veikt šādā veidā: miera laikā latviešu sekcija Maskavā ar nolūku apvienot visus PSRS atrodošos latviešus ņem uzskaitē visus bijušos latviešu divīzijas strēlniekus, kuru pēc optācijas PSRS ir palicis vairāk nekā 30 000. Šī uzskaite tiek veikta ar mērķi, lai kara darbības atklāšanas gadījumā pret PSRS no Rietumeiropas valstu puses uzskaitīto strēlnieku vārdā no PSRS valdības pieprasītu:

1) saformēt nacionālo latviešu divīziju pēc pilsoņu kara parauga;

2) pieprasīt no PSRS valdības, lai šī divīzija tiktu nostādīta Latvijas virzienā. Visu to personu vidū, kuras ir uzskaitījusi sekcija, līdz kara sākumam ir jāveic plašs šovinistisks darbs nacionālistiskā garā, lai tās sagatavotu priekš brīvprātīgas iestāšanās latviešu divīzijā un turpmākai nodevībai - visas divīzijas pāriešanai Latvijas pusē. Par vislabvēlīgāko situāciju nodevībai tika uzskatīts Rietumeiropas valstu kara sākums pret PSRS, kad SZSA karaspēka daļām, kuras darbojas pēc vecā operatīvā plāna, virzienā caur Latvijas un Lietuvas teritoriju uz Poliju pretī tiks nostādīta valstu grupa: Latvija, Lietuva un Igaunija, kuras atbalstīs rietumu kapitālistisko valstu desanta karaspēka daļas. Tamdēļ izšķirošajā uzbrukuma brīdī latviešu divīzijas pāriešana pretinieka pusē novedīs pie SZSA karaspēku daļu sakāves - frontes pārraušanas Latvijas virzienā un SZSA trieciena neveiksmes galvenajā virzienā rietumu frontē.

Bez tam Latvijas armija būs saņēmusi labi sagatavotu, saliedētu, labi apbruņotu un apgādātu divīziju. (..)

Pratināja: IeTK Čitas apgabala pārvaldes priekšnieks un Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieks valsts drošības majors Horhorins    Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks   Valsts drošības vecākais leitnants Vidjakins  Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas 1. nodaļas operatīvais pilnvarotais valsts drošības seržants Mironovs   

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3441.l., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 126.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

J.Elsis nošauts 1938. gada 2. oktobrī

***

Čitā.     

Izziņa par Jāņa Karlovska apsūdzību 1956. gada

".." janvārī Izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr. 739314 par Jāņa Krišjāņa dēla Karlovska, dzimuša 1894. gadā (..), latvieša (..), līdz arestam strādāja par inspektoru Vissavienības Ļeņina vārdā nosauktajā bibliotēkā, dzīvojuša Maskavā, apsūdzību.

Karlovski IeTK Maskavas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 3. daļa arestēja 1938. gada 17. janvārī. Kā redzams no izziņas arestam, par viņa aresta pamatu kalpoja aktīvo kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieku Karnovalova* un Žideļa liecības par Karlovska piederību latviešu kontrrevolucionārajai fašistiskajai organizācijai. Lietā atrodas Karlivāna un Žideļa liecības. Izmeklēšanā Karlovskis liecināja, ka viņš ir iegājis latviešu kontrrevolucionārajā fašistiskajā organizācijā, kura pastāvēja Maskavā, un šās organizācijas uzdevumā viņš veica kontrrevolucionāru darbību. Augstāk minētajā kontrrevolucionārajā organizācijā 1934. gada pavasarī viņu iesaistīja Roberts Apinis - viens no bijušo latviešu strēlnieku organizācijas centrālā biroja vadītājiem. Viņa vervēšanā piedalījās bijušo latviešu strēlnieku Maskavas biroja locekļi Pēteris Karlivāns, Ozoliņš un Petrovs, ar kuriem Karlivāns turpmāk kontrrevolucionārajā darbā uzturēja tiešus sakarus. Taču par to, kādi bija šie sakari, Karlovskis liecības nesniedza. Kā redzams no Karlovska liecībām, minētā kontrrevolucionārā organizācija par savu uzdevumu izvirzīja padomju varas gāšanu un fašistiskas iekārtas nodibināšanu padomju Savienībā ar fašistisko valstu karadarbības palīdzību. Šo mērķu īstenošanai organizācija par savu uzdevumu izvirzīja sacelšanās un diversiju grupu izveidošanu no bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuri dzīvoja Maskavā un Maskavas apgabalā. Iedarbīgākām cīņas formām ar partijas un padomju valdības vadītājiem organizācija pastiprināti gatavoja teroristu kadrus, šim nolūkam izmantojot legālus bijušo strēlnieku pulciņus kā pie bijušo latviešu strēlnieku biroja, tā arī pie Osoaviahima pastāvošās organizācijās. Karlovskis veica vervēšanas darbu kontrrevolucionārajā fašistiskajā organizācijā un personīgi gatavoja jaunus kadrus terora aktu veikšanai pret partijas un Padomju valdības vadītājiem. Vervēšanas darbu Karlovskis veica 1934.-1935. gadā, pie kam katram jaunam biedram vispirms tika izvirzīts jautājums par latviešu strēlnieku apvienošanas nepieciešamību, bet turpmākajās sarunās viņiem tika kultivētas nacionālistiskas jūtas, izskaidroti organizācijas mērķi un uzdevumi, bet pēc tam katram ieteica aktīvi piedalīties un pacensties savā darba vietā izveidot latviešu grupu, ar kuru veikt darbu kontrrevolucionārās organizācijas interesēs. (..) Lietā atrodas izraksts no apsūdzētā Pētera Toma dēla Karlivāna 1938. gada 10. janvāra pratināšanas protokola, kurš liecināja, ka Karlovskis iegājis kontrrevolucionārās organizācijas sastāvā un piedalījies jaunu biedru vervēšanā. Bez paša Karlovska liecībām un Žideļa un Karlivāna liecībām nekādu citu materiālu, kuri apstiprinātu viņa noziedzīgo darbību, lietā nav. Pēc PSRS IeTK 1938. gada 15. februāra lēmuma J.K. Karlovskis nošauts 1938. gada 20. martā. Nekādu sūdzību vai atteikšanos no liecībām Karlovska lietā nav. Bez izziņā minētajām personām nevienu citu, kas saistīti ar viņa noziedzīgajiem sakariem, Karlovskis nenosauca. PSRS MP VDK Maskavas apgabala pārvaldes izmeklēšanas daļas darbinieks vecākais leitnants Matašovs    LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 65., 66., 67., 68.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas *Acīmredzot domāts Karlivāns - J.R.     Izvilkums no izziņas par Mārtiņa Žideļa apsūdzību Izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr.739535, kura atrodas glabāšanā PSRS MP VDK uzskaites-arhīva daļā 1937. gada 4. decembrī IeTK Maskavas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 3. daļa arestēja Mārtiņu Jāņa dēlu Žideli, dzimušu 1892. gadā (..), latvieti, strādāja Kijevas rajona komunālo uzņēmumu saimniecībā par dārznieku (..) Kā Židelis liecināja, viņš, būdams latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, no šīs organizācijas dalībnieka Bārdas saņēmis uzdevumu veikt terora aktu pret padomju valdības vadītājiem J.V.Staļinu un L.M.Kaganoviču. Bez tam viņš "veicis darbu, lai sagatavotu teroristu kadrus", un nodarbojies ar jaunu personu vervēšanu (..). Izmeklēšanā Židelis nosauca vairāk nekā 50 kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieku. (..) Lietā ir izraksts no akta par to, ka PSRS IeTK 1938. gada 11. februāra lēmums par M.J.Žideļa nošaušanu izpildīts 1938. gada 22.martā. (..)    LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 55., 58.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas      Izziņa par Kārli Meikuli Izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr.665100 Kārlis Pētera dēls Meikulis, dzimis 1898. gadā Rīgā, latvietis, PSRS pilsonis, līdz arestam strādāja par mākslinieku, IeTK Maskavas apgabala pārvalde viņu arestējusi 1938. gada 29. janvārī. 1938. gada 1. februāra pratināšanā Meikulis sevi par vainīgu atzina par to, ka 1934. un 1935. gadā viņš ticis izsaukts uz Maskavas latviešu klubu, kur kontrrevolucionārajā latviešu organizācijā viņu savervējis Roberts Apinis. Nākošajā pratināšanā Meikulis liecināja, ka viņam Lūse devis uzdevumu PSR Savienības Lielajā teātrī izveidot kontrrevolucionāru teroristisku grupu, lai izdarītu terora aktus pret VK(b)P un padomju valdības vadītājiem. Šāda grupa, kā liecināja Meikulis, tika izveidota 1937. gada otrajā pusē. Tās sastāvā iegāja Droņa, Roberts Jākobsons un Paegle. Bez tam Meikulis liecināja, ka Lielajā teātrī tajā laikā strādāja nacionālistiski noskaņota latviete Zelma Kārļa meita Celma. Citas personas Meikulis par saviem noziedzīgajiem sakariem nenosauca. Pēc PSRS IeTK lēmuma Meikulis tika nošauts. Maskavas apgabala VDK pārvaldes izmeklēšanas daļas vecākais izmeklētājs vecākais leitnants Gorbunovs   

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Pārskata izziņa Vladimira Ozola apsūdzības lietā  Voroņežā 1956. gada 19. martā Pārskata izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr. 961980 par Maskavas kara apgabala militārās noliktavas Nr. 448 priekšnieka diviziona komisāra Vladimira Kārļa dēla Ozola, dzimuša 1893. gadā (..), latvieša (..), apsūdzību.  V.K. Ozolu bijusī IeTK Maskavas apgabalā pārvaldes Valsts drošības pārvalde arestēja 1937. gada 31.oktobrī, un 1938. gada 2. aprīlī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam pēc KPFSR KK 58.-1.b, 58.-8. un 58-11.panta piesprieda augstāko soda mēru. Tajā pašā dienā spriedums V.K. Ozolam tika izpildīts.  Tiesa Ozolu atzina par vainīgu par to, ka "1938. gada jūnijā viņu kontrrevolucionārajā latviešu nacionālistiskajā - fašistiskajā organizācijā savervējis tās aktīvais dalībnieks tautas ienaidnieks Ošlejs. Atrazdamies kontrrevolucionārajā organizācijā, viņš tajā ieņēmis vadošu lomu, bijis trijnieka sastāvā, kurš Maskavas kara apgabala karaspēkā veicis nodevīgu darbu. Kontrrevolucionārās organizācijas uzdevumā savervējis šādus dalībniekus: Spiri, Bergholcu, Laucēnu, Sāru. Vienlaikus ar to viņš aktīvi piedalījies terora aktu gatavošanā pret Padomju valdības vadītājiem." >Iepriekšējā izmeklēšanā "pēc 30 dienu liegšanās", kā tas norādīts Ozola 1937. gada 28. decembra pratināšanas protokolā, atzinis sevi par vainīgu par to, ka 1936. gada maija beigās vai jūnija sākumā viņu Maskavas kara apgabala karaspēka pavēlnieka palīgs Pēteris Matveja dēls Ošlejs iesaistījis nelegālajā latviešu organizācijā, kura pastāvējusi Maskavas kara apgabala karaspēka daļās.  Minētās organizācijas vadošajā sastāvā, kā liecināja Ozols, bez viņa vēl iegāja divīzijas komandieris Aploks un Ošlejs. Direktīvas par kontrrevolucionāro darbību Ošlejs saņēma no nelegālās latviešu organizācijas centra vadītāja Rudzutaka. (..)  Tiesas sēde ilga 20 minūtes. Izmeklēšana V.K. Ozola lietā veikta, pārkāpjot vairākas Kriminālprocesa normas. (..)    PSRS MP VDK Sevišķās daļas izmeklētājs Voroņežas kara apgabalā kapteinis Voronovs  LVA, 1986.f., 2. apr., P-3181.l., 197., 198., 199. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

Izvilkums no pārskata izziņas Jura Aploka lietā Voroņežā 1956. gada 18. janvārī Pārskata izziņa arhīva-izmeklēšanas lietā Nr. 961928 par Jura Jura dēla Aploka, dzimuša 1891.gadā (..), bijušā Maskavas kara apgabala karaspēka pavēlnieka palīga, divīzijas komandiera apsūdzību  J.J. Aploku 1937. gada 10. decembrī arestēja bijusī IeTK Maskavas apgabala pārvalde, un 1938. gada 2.aprīlī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesija pēc KPFSR KK 58-6.-7.-8.-11. panta viņam piesprieda augstāko soda mēru. Spriedums izpildīts 1938. gada 2. aprīlī.  Spriedumā Aploks atzīts par vainīgu par to, ka viņš no 1934. gada bijis aktīvs pretpadomju latviešu militāri fašistiskās organizācijas dalībnieks, kura darbojusies Maskavas kara apgabalā, iegājis šās organizācijas vadošajā trijniekā, piedalījies terora aktu gatavošanā pret VK (b)P un padomju varas (tā tekstā - J.R.) vadītājiem, iesaistījis pretpadomju organizācijā militārpersonas latviešus, nodeva latviešu izlūkdienestam ziņas par Maskavas kara apgabala karaspēka sastāvu un nodarbojās ar kaitniecību Maskavas kara apgabala karaspēka daļu materiālajā apgādē. (..)  PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas tiesas sēdes protokolā ierakstīts, ka J.J.Aploks - (..). "Sevi par vainīgu neatzīst. No savām iepriekšējā izmeklēšanā dotajām liecībām par to, ka viņš sastāvējis kontrrevolucionārā nacionālistiskā organizācijā un nodarbojies ar spiegošanu, viņš atsakās, uzskatot šīs liecības par melīgām (..)." PSRS MP VDK Sevišķās daļas izmeklētājs Voroņežas kara apgabalā kapteinis Voronovs  LVA, 1986.f., 2. apr., P-3181.l., 105., 106., 107. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas  Izvilkums no PSRS ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja P.Baranova ziņojuma par V.Knoriņa reabilitāciju un "latviešu sazvērestības" safabricēšanu      P.V.Baranova ziņojums PSKP CK par V.G.Knoriņa reabilitāciju PSKP CK 1955. gada 18. oktobrī    (..) Kā tagad noskaidrots, 1937. un 1938. gadā pēc bijušās PSRS IeTK vadības noziedzīgā norādījuma daudzas latviešu tautības personas tika arestētas bez jebkāda pamata, bet pēc tam, pielietojot pret arestētajiem nelikumīgas izmeklēšanas metodes, no viņiem dabūja melīgas liecības par viņu līdzdalību spiegošanā, kaitniecībā un diversiju rīkošanā.  Bijušais IeTK Maskavas apgabala pārvaldes darbinieks Postels, kuru 1939. gadā notiesāja par lietu falsifikāciju, liecināja: "Es ar pilnu atbildību par saviem vārdiem, dziļi pārliecināts un ar faktiem varu pierādīt, ka trokšņainais, t.s. slepenais Vissavienības latviešu kontrrevolucionārais centrs, sakarā ar kuru arestēja desmitiem tūkstošu latviešu - ievērojamus partijas, padomju un militāros darbiniekus, strādniekus, kolhozniekus un kolhoznieces un citus, tika apzināti safabricēts un patiesībā nemaz nepastāvēja." Šo faktu apstiprina PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas paziņojums par to, ka ziņu par latviešu teroristiskajām organizācijām, kuras it kā darbojušās PSRS teritorijā, neesot. (..)   PSRS ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs P.Baranovs  Tulkojums no krievu valodas   PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas paziņojums par latviešu pretpadomju teroristiskajām organizācijām  Nr.4/S/603  Maskavas kara apgabala prokuroram PSRS Ministru Padomes justīcijas ģenerālmajoram Valsts drošības komitejas 4. pārvalde  biedram Rižikovam 1955. gada 26. martā  Atbildot uz 1955. gada 21. februāra Nr.2/606-5g./0262    PSRS Ministru Padomes VDK 4. pārvaldes rīcībā nav ziņu par it kā PSRS teritorijā pastāvējušām latviešu pretpadomju teroristiskajām organizācijām.  Par šo jautājumu rekomendējam griezties PSRS Iekšlietu ministrijas Arhīvu pārvaldē.  PSR Savienības Ministru Padomes VDK 4. pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants (Haritonovs)   Oriģināls atrodas A.A.Bārdas arhīva izmeklēšanas lietā. (..) >Kopija atrodas I.J.Jukoma lietā. (..)  LVA, 1986.f., 2.apr., P-3546.l., 96.lp. Kopija no kopijas. Tulkojums no krievu valodas  Izraksts no PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās arhīva pārvaldes paziņojuma par latviešu kontrrevolucionārajām organizācijām Izraksts no PSRS IeM Galvenās arhīvu pārvaldes 1955. gada 20. oktobra paziņojuma Nr.21,  ..)

 PSRS Centrālā valsts Sarkanās armijas arhīva un PSRS Centrālā valsts Sevišķā arhīva materiālos ziņas par 1937.-1938. gadā Maskavas kara apgabala karaspēkā pastāvējušo Latvijas kontrrevolucionāro nacionālistisko organizāciju un militāri fašistisko sazvērestību nav atrastas." PSRS IeM Galvenās arhīvu pārvaldes 3. daļas priekšnieka vietas izpildītājs Šablovskis Vecākā inspektore Rasinova  Izziņa: Oriģināla eksemplārs atrodas Ādolfa Pētera dēla Bērziņa arhīva - izmeklēšanas lietā. (..)  LVA, 1986.f., 2.apr., P-3546.l., 97.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas  Lielā terora represijas bija J.Staļina režīma pirmā plašākā vēršanās pret latviešiem.

Pavisam drīz, 1941. gada 14. jūnijā, tai sekoja t.s. sociāli bīstamo elementu deportācija, bet 1949. gada 25. martā - arī "kulaku" un "nacionālistu" ģimeņu izsūtīšana uz Sibīrijas mūža nometinājumu.    "LV", 25.07.2003, 13.08.2003, 16.09.200

***

Dzimis 1895. gadā, Валкском уезде Лифляндской губ.; латыш; высшее;

председатель Центрального совета Осоавиахим, комкор..

Dzīvoja: Москва, ул.Горького, д.109, кв.2..

Arestēts: 1937. gada 22. maijā.

Notiesāts: Специальным судебным присутствием Верховного суда СССР 1937. gada 11. jūnijā.

Inkriminēts: участии в военном заговоре в Красной Армии и в подготовке свержения советской власти путем вооруженного восстания и поражения СССР в будущей войне..

Nošauts: 1937. gada 12. jūnijā.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1957. gada 31. janvārī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ādolfs EidemanisĀdolfs EidemanisBrālis00.00.189928.10.1937
        2Jēkabs AlksnisJēkabs AlksnisDraugs26.01.188429.07.1938
        3Mihails TuhačevskisMihails TuhačevskisDarba biedrs16.02.189312.06.1937
        Birkas