Dzimis Smiltenē.

Savā ziņā traģisks ir stāsts par dziedātāju Robertu Briedi, jo tagad zināms, ka viņš jau Stokholmā ieguvis padomju pasi un uz Zviedriju vairs neatgriezīšoties.
Pa kara gadiem Briedis bija aizķēries Itālijā, kur studēja dziedāšanu jau no 1938.gada un pēc Musolini krišanas tika pie vārda pat Romas operā un radiofonā. Tad apstākļi diezgan strauji samežģījušies, un 1953. g. Briedim laimējās pārcelties uz Zviedriju. Viņš ieradās jūtami nervozs, jo Itālijā visur tam "sekojuši" komunisti. Arī Zviedrijā dziedonis par savu drošumu bija ļoti norūpējies, tā kā radās iemesls domāt par slimīgām pazīmēm. Un nu tas pats Roberts Briedis atradis "drošumu" komunistu okupētajā Latvijā!
Tie, kas kā ekskursanti reizē ar viņu devās uz Rīgu, atveduši vēstis, ka Briedis dienas četras mitināts Rīgas (Romas) viesnīcā, bet pēc tam pārvākts uz kādu citu vietu, un ar to viņa pēdas pazudušas...

Avots: Laiks, 10.08.1960

Roberts Briedis, kas pēdējos 10 gadus pavadījis Itālijā,  ir Latvijas konservatorijas absolvents, 1932. g. uzvarējis mūsu jauno dziedoņu konkursā un 1939. g. Nacionālā operā sekmīgi debitējis „Rigoletto" uzvedumā. Pēc studijām Itālijā Briedis 1944. g. angažēts Romas Operā, bet 1946. g. „Scalas" operā uzaicināja Briedi lomām citu tautu operās. Viņš uzstājies Vatikāna radiofonā, Romā, Florencē, Sienā, Milānā, Venēcijā, Parīzē un citur. Atsauksmēs dziedoni visai cildina. „Scalas" direktora, komponists Etore Paniča slavē Brieža svaigo balsi un izdevušos interpretāciju, kas nodrošinot dziedonim lielas sekmes. Romas filharmonijas sekretārs Saraceni sevisķi izceļ dziedoņa muzikālo un vokālo gatavību. Blakus cittautu komponistu darbiem Brieža repertuārā latviešu mūziķu darbi un īpaša tautas dziesmu izlase — pavisam ap 200 dziesmu.

Avots: Latvija, 17.02.1949

    :******

1930,gados R.Briedis biji preses fotogrāfs Rīgā un privāti mācījies solodziedāšanu (liriskais tenors) pie F. Zaneti.

Pēc kara R.Briedis studēja dziedāšanu Itālijā. Dziedājis izrādēs La Skalā u.c.1 953.g.pārcelies uz Zviedriju., kur bijs fabrikas strādnieks, dziedājis latviešu sarīkojumos. (Pēc A.Klotiņa)