Vilma Briede

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.08.1904
Miršanas datums:
07.12.1990
Apglabāšanas datums:
12.12.1990
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Andreviča
Kategorijas:
Dziedātājs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimusi un mirusi Rīgā; apbed. Rīgas I Meža kapos. Operu un koncertu dziedātāja, soprāns, pedagoģe. Beigusi Rīgas 4. vsk., dziedāšanu mācījusies privāti pie V. Teļeginas-Vasiljevas, M. Čerkaskas un F. Žaneti. Strādājusi par grāmatvedi J. Irbes metāla pogu f-kā (1927-34), lai varētu samaksāt par stundām. 1932.gadā sniegusi pirmo patstāvīgo koncertu LK zālē, šajā gadā uzņemta Emīla Mauriņa vadītajā LNO studijā, Ada Benefelde viņu sagatavojusi Tamāras lomai Rubinšteina operā Dēmons, pēc kuras veiksmīga atveidojuma 1934.gadā uzaicināta par solisti uz Liepājas Operu, kur viņai uzticētas titullomas Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā, Guno Faustā un Vāgnera Loengrīnā (īpaši atzinīgi vērtēta), operetēs Lehāra Jautrā atraitne  un Ofenbaha Skaistā Helēna. Liepājā viņa daudz dziedājusi labdarības sarīkojumos, piedal. Liepājas filh. koncertos un garīgās mūz. konc. Sv. Annas baznīcā. 1936.gada 5. III operdziedātāja Jāņa Niedras 25 gadu skatuves darba jubilejā LNO B. dziedājusi Grietiņu Guno operā Fausts un iekarojusi rīdzinieku simpātijas, kam sekojis uzaicinājums kļūt par LNO solisti. 1936-44 tur  iestudējusi ~ 30 lomas: Čo-čo-sana (Pučīni M-ame Butterfly, 1936), Ksenija (Musorgska Boriss Godunovs, 1936), Margo (Romberga Tuksneša dziesma, 1936), Polovciešu meitene (Borodina Kņazs Igors, 1936), Tatjana (Čaikovska Jevgenijs Onegins, 1936, 1940), Kristīne (J. Kalniņa Ugunī, pirmuzvedums 1937), Mikaela (Bizē Karmena, 1937, 1938, 1940), Jaunais gans (Vāgnera Tanheizers, 1938), Antonija (Ofenbaha Hofmaņa stāsti, 1938), Oskars (Verdi Masku balle, 1939), Līka (Mārtiņa Jansona Tobago, 1939), Īrisa (Maskanji Īrisa, 1939), Sofija (Štrausa Čigānu barons, 1940), Elza (Vāgnera Loengrīns, 1942), Ofēlija (VerdiMakbets, 1944), Jenufa (Janāčeka Jenufa, 1944) u.c. Vislielākos panākumus guvusi ar Kristīni Jāņa Kalniņa operā Ugunī, ko pati atzinusi par veiksmīgāko un mīļāko lomu. 1940. gadu pirmajā pusē dziedājusi RRd simf. koncertos un raidījumos, arī populārās mūz. programmās. Viņa izcēlusies ar plašu, izcili skaistu un dzidru balsi, dabisku muzikalitāti, ritma izjūtu, temperamentu un emociju atklāsmes patiesīgumu. Viņas ierosmē Jānis Ķepītis komponējis balsij ar klav. Elzas Ķezberes tekstu Solveigas vēstules Pēram Gintam. 1944.gadā nonākusi Kurzemē, pēc kara beigām iesaistījusies pretošanās kustībā padomju varai. 1945-47.gadā nelegālā statusā dzīv. Ventspils rajonā, sūtījusi anonīmus aicinājumus teātra un mūz. darbiniekiem boikotēt padomju režīma pasākumus. 1947.gada rudenī arestēta Ventspilī, ar Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tiesas spriedumu notiesāta uz 25 gadiem labošanas darbu nometnē, sodu izcietusi Magadanas apgabalā (Krievijā), 1959 atbrīvota, atgriezusies Latvijā, vairākus gadus strādājusi Rīgā par skolotāju, kā arī Tukuma MS un Pāvula Jurjāna MS u.c., tad no 1963. gada 22 gadus bijusi vok. ped. Liepājas teātra aktieriem (“Liepājā jau dzied visi, jo balsis nostāda Vilma Briede”). Viņas audzēkņu vidū Operetes teātra solisti Renāte Šteinberga un Juris Pučka. Darba gaitas mūža pēdējos 5 gadus noslēgusi kā vok. ped. Valsts Deju ansamblī Daile.

Avots: http://en.lulfmi.lv

            Latvju mūzika,  01.01.1995

Avoti: Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Roberts BriedisRoberts BriedisVīrs
        2Inta SpanovskaInta SpanovskaDarba biedrs03.06.193530.05.2019
        3Renāte ŠteinbergaRenāte ŠteinbergaDarba biedrs01.03.193706.12.2018

        Nav norādīti notikumi

        Birkas