Vidvuds Eglītis

Pievieno šai personai bildi!

Zigmunds Skujiņš raksta :

Viņš piedzima latviešu inteliģencei pazīstamā ģimenē.

Tēvs Viktors Eglītis tolaik bija pazīstams rakstnieks, māte Marija Stalbova-Eglīte

Tieši mātei Emīls Dārziņš, gruzdot atraidījuma sāpēs, bija veltījis turpat vai visas savas smeldzoši skumjās dziesmas.

Bet, tā kā Eglīšiem pirmdzimtais dēls, kroņprincis Anšlavs, jau bija priekšā, Vidvuda vārds tika valkāts reti.

Tā iegājās ar pirmo raudzībās atnākušo radu un draugu priecīgiem izsaukumiem: «Ak, tad tu nu būsi tas Anšlava brālis!» Un tā palika: Anšlava brālis. Vai vienkārši: Brālis.

Anšlavs bija septiņus gadus vecāks un, saprotama lieta, vairāk zināja, vairāk prata. Te viņš zīmēja, te sacerēja dzejoļus, te modelēja teātri. Viņa galva vienmēr bija pilna visādām fantāzijām un idejām, kas piemetināja vecāku un ciemiņu vērību. Ar Brāli nebija tik interesanti sarunāties, nedz arī viņš tā prata piesaistīt uzmanību. Turklāt viņš vienmēr bija vesels un vislabāk jutās vienatnē, iedūris degunu grāmatā. Vai lipa pie mātes iemīļotā flīģeļa, kas tēvam ne sevišķi patika. Enerģijas un temperamenta ziņā Vidvuds Anšlavam, iespējams, pat cirta pāri, bet sabiedrībā bozās un ezīgi spurojās.

Māte nomira, kad Vidvudam bija tikai trīspadsmit gadu.

Anšlavs tad jau stingri bija izlēmis kļūt par gleznotāju. Vidvuda aizraušanās ar klavierspēli it kā vēstīja, ka viņš varētu turpināt izglītību konservatorijā. Tā nenotika. Iemeslus varam vienīgi minēt.

Pēc dažiem gadiem tēvs apprecējās otrreiz, un ģimenē ienāca gleznotāja un rakstniece Hilda Vīka. Gaisotne kopīgajā mājoklī, likās, biezēja un virmoja no mākslu baktērijām. Taču, neraugoties uz to vai varbūt tieši tāpēc, - ģimenes jaunajā molekulā vismaz sākumā prevalēja šķietami nepārvarami pretestības spēki - Vidvuds iestājās Universitātē un pievērsās visnotaļ piezemētajai jurisprudencei.

Cik šī iesliedējuma maiņa izrādīsies nozīmīga, atklāsies vēlāk. Es šķietami negaidītajā pavērsienā saredzu tikai vēl vienu piemēru apliecinājumam, ka liktenis dažkārt ir gudrāks par prātu, pats izkārtodams spēli, pats arī īstajā brīdī nolikdams figūras īstajā lauciņā. Dziļākajos interešu slāņos jau nekas nemainījās, Vidvuds turpināja spēlēt klavieres un just mākslu vilkmi. Tikai interešu loks paplašinājās un viņš apguva arī zinības, ko konservatorijā nebūtu apguvis.

Tādējādi viņš it kā laikus sagatavojās savas dzīves lielākajai misijai, tiem uzdevumiem, kas viņam sagruva virsū, kad tēvu Viktoru Eglīti čekisti apcietināja un iedzina nāvē, kad Anšlavs līdz ar bēgļu vilni nonāca Vācijā un vēlāk Amerikā, bet Hilda Vīka, bēdu nomākta, bez praktiskās dzīves iemaņām, palika viena.

Agrāk būt Viktora Eglīša dēlam nozīmēja baudīt zināmu cieņas avansu, taču pēc komunistu varas atgriešanās tas nozīmēja gluži kā Vilhelma Tella dēlam staigāt ar ābolu uz galvas, ik mirkli sagaidot kādas naidīgas rokas šautu bultu.

Turklāt viņš taču bija arī Anšlava Brālis, un tajā tieslietu izpratnē, ko Vidvuds nebija mācījies, tas bija bezdibenīgi nopietns apsūdzības fakts. Tēvs bija miris un gulēja kaut kur aprakts (kur, to vēl šodien klāj noslēpums), bet Anšlavs Amerikā laida klajā grāmatu pēc grāmatas, kas brēktin brēca pret Latvijas okupāciju.

Vidvuds nebija tik naivs, lai pretendētu uz notāra vai advokāta posteni, viņš mēģināja dabūt skolotāja darbu. Un saņēma vienīgi atteikumus.

Līdz sastapās ar savdabīgu jokmīli: «Ak jūs gribat strādāt par skolotāju? Un esat studējis tieslietas? Nu brīnišķīgi! Ir laba vieta tieši tādam kā jūs. Cietuma vidusskolā.»

Tā Vidvuds Eglītis uz daudziem gadiem nonāk cietumā. Aizrestoti logi, augsti žogi, noslēgti gaiteņi. Starpība vienīgi tāda, ka viņš nav ieslodzītais un vakaros iet mājās. Bet tas nav svarīgi.

Palicis Latvijā, Vidvuds Eglītis par spīti visam izglābj no zudības, savāc kopā un nosargā pa vairākiem dzīvokļiem izkliedētās Eglīšu ģimenes mākslas vērtības, arhīvus un paaudzēs krātas relikvijas.

Kā tik tur nav! Viktors Eglītis savā laikā draudzējās ar Kazāku, Toni, Sutu, Strunki. Tad vēl Anšlava gleznas, audekli, ko Anšlavam dāvinājuši draugi un paziņas. Blaumaņa vēstules un dekadentu sadzīves fotogrāfijas. Kultūrvēsturiski rokraksti un unikāli manuskripti. Klāt vēl nāca pēckara gados Zvirgzdu salas utenī un komercveikalos par lētu naudu iegūti, starp drazām un krāmiem atrasti klasiķu šedevri.

Pēc Hildas Vīkas nāves Vidvuda pārziņā nonāca arī viņas mantojums. Kaut gan viņš to bija sargājis kā cerbers, jau māksliniecei dzīvai esot. Tikai pateicoties viņam, Hildas Vīkas darbi cauri laikmeta spaidu un nabadzības dzirnavām izkļuva, nepārstrādāti miltos un putraimos. Lai cik saldi skanētu mākslas pircēju piedāvājumi, lai cik grūti nācās sagrabināt līdzekļus izstāžu sarīkošanai, kolekcijas kodols tika saglabāts. Tāds tas ir arī šodien, gaidot sava turpmākā likteņa saprātīgu risinājumu. Varbūt mēs vēl pieredzēsim Hildas Vīkas pastāvīgas gleznu galerijas atklāšanu kādā no Ķīpsalas vecās arhitektūras paraugiem.

Varbūt Eglīšu dzimtas mākslas kolekcija kļūs par pievilcīgu punktu Turaidas tūristu rajonā, iekārtota dzimtas īpašumā Inciemā. Viktora Eglīša, Marijas Eglītes, Anšlava Eglīša, Hildas Vīkas vārdi dzirdami it bieži, tiek ierakstīti enciklopēdijās, tos piemin avīžrakstos.

Vidvuda Eglīša vārdu nēsā sirdīs tikai viņa draugi un paziņas. Un vienīgais pagodinājums, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo un grūto mūžu, es pat sacītu - par savu varoņdarbu nopelnījis, ir tituls, ar kuru viņu parasti stādīja priekšā, - Anšlava Brālis.

Viņš piedzīvoja garu, kultūrvēsturiski nozīmīgu mūžu, aiziedams garajā dusā tikai dažas dienas pirms savas deviņdesmit gadu jubilejas. 

 

Vidvuds Eglītis dzimis 22.10.1913.  bija arī dārzkopības biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2003. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vidvuds Eglītis bija saistīts ar šādām organizācijām:

 

Avoti: Diena.lv,  lursoft.lv

Avoti: news.lv, lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Viktors EglītisViktors EglītisTēvs15.04.187720.04.1945
        2Marija EglīteMarija EglīteMāte18.11.187822.06.1926
        3Anšlavs EglītisAnšlavs EglītisBrālis14.10.190604.03.1993
        4Hilda Vīka EglīteHilda Vīka EglīteAudžumāte15.03.189705.11.1963
        5Kurts FridrihsonsKurts FridrihsonsPaziņa07.09.191131.01.1991

        Nav norādīti notikumi

        Birkas