Bokseru sacelšanās Ķīnā: "8 nāciju alianse" okupē Pekinu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
32Notikumu saraksts
Datums:
14.08.1900
Papildu lauki

Bokseru sacelšanās ( 義和團起義) bija sacelšanās Ķīnā pret ārzemju valstu koloniālo politiku, kristietības uzspiešanu, sociālo nevienlīdzību un cita veida iejaukšanos Ķīnas iekšējā dzīvē, kas notika no 1899. gada novembra līdz 1901. gada 7. septembrim.

Sacelšanos pareizāk būtu saukt par "Ihetuaņ" sacelšanos pēc galvenās nemiernieku organizācijas vārda. Tomēr vēsturiski iegājies bokseru sacelšanās nosaukums, jo ķīniešu nemiernieku masas lielākoties bija apbruņotas ar aukstajiem ieročiem un izmantoja austrumu cīņas, kuras angļi sauca par "ķīniešu boksu".

Sacelšanās rezultātā gāja bojā vairāk kā 230 ārvalstu pilsoņu, vairāki desmiti tūkstoši ķīniešu kristiešu un nenoskaidrots skaits- vismaz  vairāki simti tūkstošu nemiernieku, to atbalstītāju, vienkāršo civiliedzīvotāju.

*

1. Opija karā 1839. gadā par tiesībām ievest Ķīnā opiju, briti sakāva ķīniešu armiju, okupēja plašas piekrastes teritorijas un uzspieda Ķīnas impērijai vienpusēji izdevīgus miera līguma nosacījumus.

Redzēdamas Ķīnas vājumu, arī citas valstis (Francija, Krievija, Japāna) sāka iejaukties Ķīnas iekšējās lietās, ar militāru spēku piespiežot Ķīnu noslēgt virkni tai neizdevīgu līgumu:

  • Nankinas līgumu (1842) ar Lielbritāniju,
  • Aigunas līgumu (1858) ar Krieviju,
  • Tjandzinas līgumu (1858) pēc Otrā Opija kara,
  • Pekinas konvenciju (1860),
  • Šimonoseki līgumu (1895) ar Japānu un
  • Otro Pekinas konvenciju (1898) ar Lielbritāniju.

Daudziem ķīniešiem šie līgumi likās netaisnīgi un pazemojoši, tāpēc 19. gadsimta beigās pieauga vardarbība gan pret ārzemniekiem Ķīnā, gan ķīniešu kristiešiem, kuru daudzums palielinājās misionāru darbības rezultātā.

Izmantojot par ieganstu divu kristiešu misionāru slepkavību, 1897. gada novembrī Vācija okupēja Šandunas ostas pilsētu Cindao, mēnesi vēlāk krievi - Ļuišuņu (Portartūru), savukārt briti okupēja Vaihaju, bet franči - Džandzjanu.

Tik brutāls eiropiešu iebrukums nevarēja neizsaukt naidīgumu ķīniešu vidū. Visā valstī dibinājās "Impērijas aizsardzības savienības", bet imperators nolēma sākt reformas. Kan Juvejs ar domubiedriem (Ļan Cičao, Taņ Situnu u.c.) izstrādāja plašu programmu, kurā paredzēja plašu rūpniecības, izglītības sistēmas, administratīvās sistēmas, armijas un zinātnes reformu.

Taču, tā kā ne reformatoriem, ne imperatoram nebija reālas varas, bet visus augstākos valsts posteņus ieņēma to pretinieki, imperators ar domubiedriem nolēma gāzt reģentes imperatrises Cisi varu (viņas arests bija paredzēts 1898. gada oktobrī).

Ģenerālis Juaņ Šikajs nodeva visu informāciju imperatrisei, un imperators tika ieslodzīts mājas arestā, Taņ Situns un daudzi citi reformatori - sodīti ar nāvi. Visu valsti pārņēma represiju vilnis, ko sabiedrība uztvēra kā eiropiešu inspirētu. Nepatika pret eiropiešiem brieda jau sen un jo vairāk Rietumu valstis pazemoja Ķīnu un uzspieda tai savus noteikumus, jo lielākus apmērus pieņēma pretārzemnieciskais noskaņojums. Aizvien lielākas iedzīvotāju masas pārņēma naids pret "zilacainajiem velniem", "aizjūras barbariem", pie tam viskrasāk šī neapmierinātība izpaudās neizglītotajā provincē. Tūdaļ pēc lielas reformatoru grupas nāvessoda Pekinā sākās pret ārzemniekiem vērsti masu nemieri, kuru apspiešanai nācās izsaukt garnizona karaspēku. Tai pat laikā valdība nesteidzās apspiest pretrietumnieku nemierus ārpus Pekinas, nogaidot notikumu attīstību.

Par sacelšanās galveno spēku izvērtās slepena reliģioza biedrība "Ihetuaņ", kuri bija vērsta pret ārzemju ietekmi. Ihetuaņ locekļi ticēja, ka ar reliģiozu ceremoniju un amuletu palīdzību viņi kļūst neievainojami, kā arī intensīvi trenējās kaujas mākslās (t.s. wušu vai kungfu). Par kustības centru kļuva Šandunas un Hebejas provinces - Ķīnas ziemeļaustrumos, kur ārvalstis aktīvi centās iegūt īpašumā teritoriālas, dzelzceļa un raktuvju koncesijas.

Lai izbeigtu savstarpējos slaktiņus Ķīnā, 8 tābrīža imperiālistiskās valstis ar Krieviju (13,150 karavīru) un Japānu (20,840) vadībā,  piedaloties Liebritānijai (12,020 kareivju), Francijai (3,520), ASV (3,520) , Vācijai  (900), Austroungārijai un Itālijai veica saskaņotus uzbrukumus Ķīnas nemiernieku spēkiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Dzelzceļa stacijas tuvumā Kavasaki, Japānā, uzbrukumā sadurti 19 cilvēki. 2 mirušiDzelzceļa stacijas tuvumā Kavasaki, Japānā, uzbrukumā sadurti 19 cilvēki. 2 miruši28.05.2019lv
2Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas 30.04.2019lv
3Spēcīga sprādziena makslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainotoSpēcīga sprādziena makslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainoto21.03.2019en, lv
4
Ķīnā, Lonjaņas pilsētā ar nazi bruņojies vīrietis nolaupījis autobusu un ietriecis gājējos. Nogalināti 8 cilvēki, vairāk kā 20 ievainoti25.12.2018lv
5
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
6
Plūdos un zemes nogruvumos Ķīnā 129 bojāgājušie24.07.2016en
7Tjanmeņas laukuma slaktiņš - kauna traips Ķīnas vēsturēTjanmeņas laukuma slaktiņš - kauna traips Ķīnas vēsturē04.06.1989de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
8Ķīnas iedzivotāju skaits pārsniedz vienu miljarduĶīnas iedzivotāju skaits pārsniedz vienu miljardu29.04.1982lv, pl, ru
9Sākās Ķīnas Vjetnamas karšSākās Ķīnas Vjetnamas karš17.02.1979lv, ru
10Ķīnas- PSRS robežkonflikts. Damanas salaĶīnas- PSRS robežkonflikts. Damanas sala02.03.1969en, lv, pl, ru
11
No PSRS tiek izraidīti visi Ķīnas studenti07.10.1966lv, pl, ru
12
Ķīna izmēģina savu pirmo atombumbu16.10.1964lv, pl, ru
13Sākās Vjetnamas karšSākās Vjetnamas karš01.11.1955en, lv
14Proklamēta Ķinas Tautas republika- šobrīd viena no vecākajām komunistiskajām valstīmProklamēta Ķinas Tautas republika- šobrīd viena no vecākajām komunistiskajām valstīm01.10.1949lv
15Ķīnas Pilsoņu karš: Pekinu ieņēma komunistu karaspēks Mao Dzeduna vadībāĶīnas Pilsoņu karš: Pekinu ieņēma komunistu karaspēks Mao Dzeduna vadībā31.01.1949en, lv
16PSRS okupē un iekļauj Tivas republiku Krievijas sastāvāPSRS okupē un iekļauj Tivas republiku Krievijas sastāvā11.10.1944lv, pl
17Japāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu NankinuJapāņu karaspēks ieņem Ķīnas pilsētu Nankinu13.12.1937en, lv, pl, ru
18Bijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina  "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu SavienībuBijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu Savienību28.02.1931en, lv
19
Mongolija proklamē neatkarību (no Ķīnas)11.07.1921lv, pl
20Izveidota Federālo rezervju sistēmaIzveidota Federālo rezervju sistēma23.12.1913en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vilhelms Jozefs Francis fon LēbsVilhelms Jozefs Francis fon Lēbs05.09.187629.04.1956en, lv
    2Wacław Iwaszkiewicz-RudoszańskiWacław Iwaszkiewicz-Rudoszański26.08.187125.11.1922de, en, pl, ru
    Birkas