Krievu komunistisko okupāciju Viļakā vācu nacionālsociālistiskie okupanti nomainīja 1941.g.2.jūlijā

Drīz pēc tam – vietējās pašaizsardzības dalībnieki, ne bez jauno okupantu atbalsta uzsāka vardarbību pret ebrejiem.

Jūlija vidū Viļakas ebrejiem lika pārcelties uz nosacītu geto – kvartālu starp Liepājas un Balvu ielu,

1941. gada 11. augustā sākās masveida slepkavības – vācu SD vienība (“Arāja komanda”) ar vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību konvojēja ebrejus uz mežu (ap 1,5 km no Viļakas) un nošāva (kopumā ap 500 ebreju).

1960. g. pēc upuru radinieku iniciatīvas nogalināto sieviešu un bērnu mirstīgās atliekas pārabedītas kopā ar vīriešu un slepkavības vietā uzstādīti divi pieminekļi.

Uz lielākā pieminekļa – sarkana granīta stēlas ar baltu postamentu  – ir Dāvida zvaigzne un uzraksts jidišā, latviešu un krievu valodā: “Mūžīga piemiņa fašisma terora upuriem 1941-1945”. Uz mazākā pieminekļa – sarkana granīta akmens – ir uzraksts krievu un latviešu valodā “Mūžīga piemiņa fašisma terora upuriem 1941.g. augusts”.

Katrā augusta pirmajā svētdienā pie pieminekļiem notiek mirušo piemiņas ceremonija.

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.