Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika nošauta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Šeit tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju. Rumbulas slaktiņš, kopā ar slaktiņiem Biķernieku mežā ir lielākie nacionālsociālistu veiktā holokausta noziegumi Rīgā.

Akcijas organizēšana

Pēc pirmā ebreju iznīcināšanas viļņa, kura laikā tika iznīcināti mazpilsētu ebreji, novembrī sākās ebreju iznīcināšanas otrais posms. Rīgā ebreju bija pārāk daudz, lai tos uzreiz nošautu, tāpēc tie tika sadzīti Rīgas geto. Jau pirmajos okupācijas mēnešos vairāk nekā 5000 ebreju nošāva Biķernieku mežā. Ostlandes SD vadītājs Valters Štālekers 1941. gada oktobrī ziņoja, ka Latvijā nogalināti jau 30 000 ebreju. Neskaidrību par ebreju likteni radīja nacistu varai raksturīgās dažādo resoru pretrunas.

Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze uzskatīja, ka ebreji jāizmanto kā vergu darbaspēks kara industrijas vajadzībām, taču SS reihsfīrers Heinrihs Himlers uzstāja uz ebreju pilnīgu iznīcināšanu.

Šī uzdevuma veikšanai 5. novembrī Rīgā ieradās Frīdrihs Jekelns ar 50 cilvēku komandu, kurai bija pieredze ebreju masu slaktiņu organizēšanā Ukrainā. 1941. gada 12. novembrī jaunieceltais augstākais Ostlandes SS un policijas vadītājs Jekelns Berlīnē no Himlera saņēma pavēli ebreju iznīcināšanai un Loze vairs nevarēja iebilst.

***

Pēc 8. decembra dzīvi palika uz to brīdi ap 4500 ebreji (galvenkokārt vīrieši), ko nacisti atzina par darba spējīgiem un izmantojamiem darbam. Geto tika ievesti jūdi no Vācijas u.c.