Krievijai pakāpeniski okupējot Baltijas jūras austrumkrasta valstu teritorijas, Livonijas vietā izveidotās Vidzemes guberņas augstākās izglītības centrs joprojām bija Tērbatas Universitāte (dib. 1632.g.), taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Kurzemes hercogistes 1775. gadā izveidotā Academia Petrina universitātes statusu tā arī neieguva, jo jau 1795. gadā Krievija anektēja šo pēdējo nosacīti neatkarīgo valstisko (Polijas Lietuvas republikas vasalis) veidojumu. Tradicionālā Krievijas agresīvā ārpolitika nereti noveda pie izolacionisma (t.sk teju regulāra aizlieguma izbraukt studēt uz ārzemēm, lai "neapgūtu Rietumu kaitīgās idejas"), kā rezultātā Baltijas zinātkārajiem jauniešiem kļuva nepieejamas arī "vecās" - Kēningsbergas universitāte (1544), Leipcigas u.c. vācu zemju, nerunājot jau par nemitīgi dumpojošamies Polijas un Lietuvas universitātēm.

Vienlaikus- Baltijas tautu izglītības līmenis jau kopš 17. gadsimta bija viens no augstākajiem Eiropē (nerunājot jau par analfabētismā slīgstošo pārējo Krievijas Impēriju (1897. gadā - 21%, 1914. gadā -35% lasītpratēju- kurā vairums tautas lasīt iemācījās tikai pēc 1917. gada apvērsumiem) un straujā ražošanas attīstība Baltijā prasīja arvien izglītotākus ļaudis.

Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs.

1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu - Polytechnikum zu Riga.

1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, Kurzemes,Vidzemes un Sāmsalas bruņniecība, Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, Tallinas pilsēta, Tallinas un Rīgas biržas. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola.

Darbību uzsāka:

• 1863. gadā Ķīmijas, Inženieru, Lauksaimniecības un Fabrikantu nodaļas,
• 1864. gadā - Mašīnbūves (Mehānikas),
• 1868. gadā - Tirdzniecības (Komercijas),
• 1869. gadā - Arhitektūras (Celtniecības) un Mērniecības nodaļas.

Fabrikantu un Mērniecības nodaļas studentu trūkuma dēļ tika slēgtas - pirmā 1865. gadā, otrā - 1888.gadā.

Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram Krievijas impērijas pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika vāciski.

Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona, Dabas muzeja telpas) ielas stūrī.

1866. gadā pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā.

Augstskolas direktori

• 1862.—1875. Ernests Nauks (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors;
• 1875.—1885. Gustavs Kīzerickis (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors;
• 1885.—1891. Kārlis Augusts Līventāls (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors;
• 1891.—1896. Teodors Grēnbergs (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors.

Slaveni profesori

• Vilhelms Ostvalds, ķīmijas profesors (1881-1887), Nobela prēmijas laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs Svante Arrēniuss.