Padomju okupanti nogalina politieslodzītos Daugavpils cietumā. Citi Latgalē noslepkavotie

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
11Notikumu saraksts
Datums:
28.06.1941
Papildu lauki

Kad 1941. gada 22. jūnija agrā rītā nacistiskā Vācija sāka uzbrukumu PSRS no Baltijas līdz Melnajai jūrai, izrādījās, ka vienīgie, kas spēja zibenīgi reaģēt, bija staļiniskā režīma represīvie orgāni. Baltijas kara apgabala komandiera vietnieks J. Safronovs parakstīja pavēli “aizturēt un nodot Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) darbiniekiem jebkuru aizdomīgu, šaubīgu personu”.

Kara pirmajās dienās Latvijā lielā steigā tika arestēti vai nošauti ap 600 cilvēku

***

Daugavpils luterāņu kapos 23/09/1941 atrakts kopējais kaps,lai identificētu pie Daugavpils cietuma noslepkavotos ieslodzītos - padomju laika represiju upurus. Pēc sarkanās armijas atkāpšanās upuri jūlija sākumā tika izrakti no masu kapa pie cietuma sienas un pārapdedīti luterāņu kapos.
Veicot identifikāciju, konstatēts, ka nogalināto vidū bija:

  • Kristaps Bušs - bijušais Liepājas cietuma priekšnieks, dzimis 1890. gadā Zaļenieku pagastā,
  • Jānis Zemrovskis - Liepājas cietuma virsuzraugs, dzimis 1902. gada 21. maijā Skrundas pagastā,
  • Ernests Vilsons - Liepāgas cietuma virsuzraugs, dzimis 1903. gada 2. februārī Durbes paagstā,
  • Arvīds Francis - bijušais Liepājas politiskās pārvaldes uzraugs, dzimis 1894. gada Nabes paagstā,
  • Kristaps Bušs - Zaļenieku pagasta lauksaimnieks, aizsargu nodaļas priekšnieks,
  • Staņislavs Dilāns - bijušais politiskās policijas Daugavpils rajona priekšnieks,
  • Vladislavs Litavnieks - katoļu garīdznieks,
  • Meletijs Kaļistratovs - bijušais Saeimas deputāts,
  • Safrons Mihailovs - Daugavpils dzelzceļnieks.

Avoti:

  • “Daugavpili atrasti čekista nogalinātie liepājnieki.” Kurzemes vārds. 1941. 4. decembris.
  • “Noskaidrotas 8 čekistu noslepkavotās personības.” Daugavpils Latviešu avīze. 1941. 26. septembris

***

  • Daugavpils pilsēta un apriņķis zaudēja 60 personas (Šneideres variantā – 42).
  • Rēzeknes apriņķī laika intervālā no 22. līdz 26. jūnijam arestēja 45 personas (Šneideres variantā – 42).
  • Agneša Kurčina no Atašienes pagasta neesot ziņojusi par kontrrevolucionārām sarunām.
  • Gaigalavas pagasta aizsargs Antons Stiuriņš bez visa pārējā vēl piedalījies 1934. gada 15. maija apvērsumā.
  • Ludzas rajons zaudē 41 vīru (Šneideres pētījumā 46). Nautrēnu pagasta zemkopis Aleksandrs Bambals, mūsdienu Latvijas Valsts arhīva darbinieka vēsturnieka Aināra Bambala vectēva brālis, par “naidīgu pretpadomju aģitāciju” tika arestēts 27. jūnijā. Viņam Sevišķā apspriede piešķīra piecus gadus Kemerlagā. 1882. gadā dzimušais vīrs nomira 1943. gada pavasarī.
  • Mērdzenes pagasts. Lipsku arestēja tikai 28. jūnijā it kā pie govju pārdzīšanas Pasienes mežā. Viņu vairs nekur nepārsūtīja, bet 20 cilvēku lielas vienības sastāvā nošāva netālu no Ludzas tā saucamajā Velna jeb Greizajā kalnā. Fronte tuvojās, vagonu trūka. Kā aizdomās turamos vēl noslepkavoja:
    • Aleksandru Mieriņu,
    • Ādamu un Antonu Patmalniekus,
    • Kārli un Jāni Probukus,
    • Eduardu un Kazimiru Turkus,
    • Alfonu un Antonu Frančenko,
    • Antoņinu Vazecki,
    • Jāzepu, Daniēlu un Apolonāriju Dubrovskus,
    • Ivanu Daņilovu,
    • Modestu Ņekutinu,
    • Pēteri Uzulēnu,
    • Baltmani,
    • Aleksandru Mieriņu,
    • Marjanu Kibortu.

Viņi nav fiksēti nekādās tā gada krimināllietās. Notikušo eksekūciju kādā čekas izmeklēšanā 1949. gadā atklāja Jāņa Lipska brālis pieminētais Česlavs.

 Antoņinu Vazecku arestēja kopā ar dēlu Donātu. Donātam izdevās bēgt. Mātes zvērīgās nāves satracināts, viņš kļuva par vācu okupācijas varas policistu; 1944. gadā pēc padomju armijas ienākšanas pārgāja nacionālos partizānos un krita meža kaujā 1945. gada 11. februārī.

  • Latvijai zudušajā Abrenes apriņķī arestēja 10 (Šneiderei – četrus) cilvēkus, kas “risinājuši kontrrevolucionāras sarunas” un “aktīvi aģitējuši pret padomju varu”
  • Jēkabpilī tūlīt pēc kara sākuma tika organizēta sarkangvardu komanda, lai gūstītu nelojālos iedzīvotājus. 28. jūnijā šī grupa no Jēkabpils cietuma izveda septiņus arestantus, kurus transportēja Krustpils aerodroma meža virzienā. Sākās vācu aviācijas uzlidojums, un viens no nāvei lemtajiem veiksmīgi aizbēga. Pārējie seši:

    • Ābeļu pagasta rakstvedis Voldemārs Kārkliņš,

    • aizsargu pulka komandieris Jānis Kudrašs,

    • Jaunjelgavas ārsts Mārtiņš Kazerovskis,

    • Jēkabpils ģimnāzijas audzēknis Jānis Strautiņš,

    • Jēkabpils slimnīcas pārzinis Mārtiņš Rugājs,

    • slimnīcas rakstvede Alma Kalniņa tika nošauti.

Izbēgušais Rūdolfs Bārbals kļuva par policistu, kas nu šāva sarkanos. Bārbalu arestēs Kurzemē 1950. gadā un, pēc tribunāla sprieduma, nošaus 1952. gadā.

1941. gada jūnijā nogalinātie jēkabpilieši padomju gados netika iekļauti nevienā cilvēkzudumu sarakstā. Tāpat kā noslepkavotie Ludzas apriņķī un droši vien arī citos apriņķos, pilsētās un pagastos.

  • Ilūkstes apriņķī no 22. līdz 25. jūnijam apcietina un izved 17 vīrus, to skaitā Prodes pagasta aizsargu Arnoldu Šveifertu – kā “sociāli bīstamu elementu”. Viņu arestēja 24. jūnijā. Pēc divām dienām Šveiferts jau bija Daugavpils cietumā, no kurienes ešelonā, kas pienāca no Rīgas, tālāk uz Astrahaņu.

U. Lasmanis, I Šneidere

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Divas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekliDivas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekli08.05.1946en, lv
2
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
3Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālistiApzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti10.09.1941lv
4Masu slepkavība Rīgas Centrālcietumā. Tiek izpildīta padomju okupācijas varas pārstāvja S. Šustina pavēle apšaut latviešu cietumniekusMasu slepkavība Rīgas Centrālcietumā. Tiek izpildīta padomju okupācijas varas pārstāvja S. Šustina pavēle apšaut latviešu cietumniekus28.06.1941lv
5PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešusPSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus26.06.1941en, lv
6 Alfons Noviks paraksta pavēli Nr.13 "Par LPSR NKVD Iekšējā cietuma atvēršanu" Brīvības ielā 61 Alfons Noviks paraksta pavēli Nr.13 "Par LPSR NKVD Iekšējā cietuma atvēršanu" Brīvības ielā 6109.11.1940lv
7Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. LācisLatvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis25.08.1940lv
8Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā MaskavāPadomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā02.08.1940lv
9Tiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviskiTiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviski04.12.1931lv
10Vilcienu saskriešanās Pumpuru stacijāVilcienu saskriešanās Pumpuru stacijā08.08.1931lv
11Krievijas imperators Nikolajs I inspicē Dinaburgas cietoksniKrievijas imperators Nikolajs I inspicē Dinaburgas cietoksni31.05.1851lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Simons ŠustinsSimons Šustins00.00.190803.08.1978lv, ru
    2Jānis VēversJānis Vēvers00.09.189928.10.1978lv, ru
    Birkas