1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
25Notikumu saraksts
Datums:
10.09.1941
Papildu lauki

Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.

Jau 1940. gada jūnijā vienu no pašiem pirmajiem apcietināja dievturu draudzes vadītāju rakstnieku un gleznotāju Ernestu Brastiņu. Pēc tam par viņu nav vairs nekādu ziņu. Rudenī apcietināja un šī gada sākumā uz Sibīriju trimdā izsūtīja rakstnieku Ati Ķēniņu. Patlaban nav nekādu ziņu, kur atrodas romānists Aleksandrs Grīns. Kara sākuma dienās viņš atradās dienestā un tika ar visiem citiem virsniekiem aizkomandēts uz nometni Litenē, bet no turienes nav atgriezies. Dzejnieki Alfonss Francis, Leonīds Breikšs, Jānis Kalns un Alberts Birzmalnieks — visi apcietināti un izsūtīti. 1940. g. 14. septembrī pazuda priecīgais ceļotājs dzejnieks Vilis Veldre. Par viņa tālāko likteni nav nekādu pārbaudītu ziņu. Vēlu rudenī nonāvējās filologs un rakstnieks Alvils Augstkalns. Lielā izsūtīšana š. g.1941.gada 14.—15. jūnijā skārusi rakstniekus Līgotņu Jēkabu un LTA bij. direktoru Rihardu Bērziņu Valdesu, dramatiķi Voldemāru Zonbergu, romānistu un publicistu Ernestu Arni un rakstnieku Skuju Frīdi. Tajā pašā reizē aizvests arī pazīstamais mākslas un literatūras kritiķis Roberts Kroders ar kundzi — tulkotāju Hertu un dēliem; no tiem Oļģerts Kroders bija guvis ievērību kā kritiķis studentu aprindās. Paņemti publicists un skolu grāmatu autors Longins Ausējs un skolu vēsturnieks Andrejs Vičs, jaunībā mēģinājies arī rakstniecībā ar pseidonīmu A. Jukāns. Aizvesta arī sabiedriskā darbiniece un romāniste Berta Pīpiņa. Nav skaidru ziņu, bet domājams, ka reizē ar savu vīru prof. Kārli Dišleru aizvesta arī dramatiskā rakstniece Minna Dišlere. Aizvesti arī daudzo jūrniecības rakstu autors Mārtiņš Sams un kritiķis V. Skuja-Mundurs. Drīzi pēc lielinieku ienākšanas apcietināja "Dzelzceļnieka" atb. redaktoru Kārli Upīti, asās pretlielinieciskās grāmatas „Pulkvedis Fr. Briedis Golgātas gaitā" autoru, pazīstamās „Melnās grāmatas" autoru Oto Vīcupu, tāpat „Sējēja" redakcijas locekli Nikolaju Bērzāju. 1940. gada beigās apcietināja rakstnieku Kārli Lapiņu. Pret lieliniekiem, kuriem tas jaunībā kādu laiku bija kalpojis, Lapiņš uzstājās daudzos savos darbos. Nav zināms, vai Lapiņš izsūtīts vai nošauts. Nošauto latgaliešu kritiķi Staņislavu Belkovski (E. Ego) atrada Baltezera kapenēs.
Žurnālistu saimei lielajās izsūtīšanas dienās paņemti «Valdības Vēstneša» atbildīgais redaktors Jānis Ozols, «Latvijas Kareivja» atbildīgais redaktors Ādolfs Kontrovskis, LTA redaktors Pauls Veismanis, Rolands Freivalds, Alberts Zalts un Rūdolfs Lindiņš. Apcietināti un tālāk neizsekojami palikuši Teodors Veiherts (Kandids) , Arveds Bergs, Arveds Avots, pretalkohola kustības darbinieks Hermanis Asars, Radiofona literārās daļas bij. vadītājs Atis Zālītis, Kārlis Miķelsons un Edgars Samts (apcietināts š. g. Lieldienās). Apcietināti un, domājams, aizvesti vai nonāvēti še, un palikuši neatrasti un neuzzīmēti vēl šādi Rīgas laikrakstu žurnālisti: Edvīns Šiliņš, Juris Cālītis, stenogrāfs Herberts Bērziņš, Andrejs Bērziņš, Vladimirs Zuniņš, Jānis Kaktiņš, Pēteris Bākulis, Roberts Šutka, Georgs Timuška (apciet. Ventspilī), sporta žurnālists Ansis Zālītis, fotogrāfs Jānis Bāliņš. Viņiem pievienojas provincieši: atbildīgais redaktors Aleksandrs Vanags unsieva Melānija (godalgoti raksti par taupību) Daugavpilī, redaktorsizdevējs Fēlikss Nātiņš Ventspilī, redaktors Pēteris Jūgers Smiltenē, Verners Vairogs-Gedrovics, Jānis Pavlovskis unsieva diriģente Aldona Jelgavā. 1941. g. janvārī apcietināts un 24. jūnijā aizvests Fricis Mežmalietis Talsos. Ziņas par aizvestajiem provinces laikrakstu līdzstrādniekiem vēl diezgan trūcīgas, un iespējams, ka sarakstā ietilpinātos vēl daudzi vārdi. Šajā drūmajā gadā vairāki rakstniecības darbinieki arī miruši. Par to nevien nav atzīmēts hronikā, bet lielinieki neļāva pat ievietot laikrakstos sēru sludinājumus. 1941. gada 22. janvārī mira prof. Voldemārs Maldonis. 25. maijā aizgāja mūžībā dzejnieks Stepermaņu Krustiņš, bet 1. aprīlī dzejniece Alija Baumane. Miris arī romānista Jēkaba Janševska dēls Kārlis.
Reizē pieminami arī grāmatnieki: lielinieku saimnieciski izpostīts, 1941. g. 30. maijā traģiskā nāvē mira grāmatu izdevējs Jānis Rapa. Jau 1940. gada rudenī apcietināja izdevēju Frici Ansonu un vēlāk notiesāja uz 10 gadiem izsūtījumā. Grāmattirgotājus Jāni Rozi, Jāni A. Kukuru un tā dēlus Alfrēdu un Ziedoni Kukurus aizveda 14./15. jūnijā. Ļoti aktīvi presē ar rakstiem piedalījās bij. Lauksaimniecības kameras darbinieki. Arī par to apcietināšanu vai aizvešanu mums vēl trūkst kaut cik pilnīgu ziņu. Pie tam še esam atzīmējuši tikai pašus aktīvākos rakstniekus un žurnālistus. Jāievēro, ka izsūtīšanai apcietinātas ari viņu ģimenes — un tikai tad īsti aptverams tas zaudējums latviešu tautai un inteliģencei, ko radījis lielinieku iebrukums.

Avots: Tēvija, 10.09.1941

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Pirmo reizi Atmodas sākumā publiski Rīgas centrā tiek pacelts Latvijas Republikas karogsPirmo reizi Atmodas sākumā publiski Rīgas centrā tiek pacelts Latvijas Republikas karogs14.06.1988lv
221. Kurzemes palīgpolicijas bataljona prāva21. Kurzemes palīgpolicijas bataljona prāva06.09.1973lv
3Cīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimēCīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē30.10.1956lv
4PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
5Īles kaujaĪles kauja17.03.1949lv
6PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu,  Ikaunieku u.c.PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.23.12.1946lv
7Čeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupuČeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu14.12.1946lv
8Mežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājāmMežabrāļu cīņas pret PSRS okupāciju Sēlijā. Brāļu Pormaļu "Vilkaču" grupas pēdējā kauja pie mežsarga Bogdanova mājām16.08.1946lv
9Zūru kauja Zūru kauja 23.02.1946lv
10
Rendas kauja01.01.1946lv
11Kabiles kauja. Kabiles ieņemšanaKabiles kauja. Kabiles ieņemšana24.12.1945lv
12Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes CietoksnisLīdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis08.05.1945en, lv
13
Liepnas kauja starp mežabrāļiem un PSRS okupācijas spēkiem05.04.1945lv
14Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kaujaLatviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja02.03.1945lv
15Komunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājusKomunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājus27.05.1944lv
16Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
17Čekas slepkavu upuru apbedīšana Ādažu kapsētāČekas slepkavu upuru apbedīšana Ādažu kapsētā23.07.1941lv
18Padomju okupanti nogalina politieslodzītos Daugavpils cietumā. Citi Latgalē noslepkavotiePadomju okupanti nogalina politieslodzītos Daugavpils cietumā. Citi Latgalē noslepkavotie28.06.1941lv
19PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešusPSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus26.06.1941en, lv
20 Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu laikā kaprālis Artūrs Plaudis ar cirvi likvidē krievu poļitruku P. Suhačevu, kurš arestējis rakstnieku un kapteini Aleksandru Grīnu Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu laikā kaprālis Artūrs Plaudis ar cirvi likvidē krievu poļitruku P. Suhačevu, kurš arestējis rakstnieku un kapteini Aleksandru Grīnu15.06.1941lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas