Liepnas kauja starp mežabrāļiem un PSRS okupācijas spēkiem

Notikumi:
9Notikumu saraksts
Datums:
05.04.1945
Papildu lauki

Liepnas pagasts atrodas Latvijas galējos ziemeļaustrumos. Jau 1944.gadā šeit izveidojās spēcīga "meža brāļu" vienība Alfrēda Brica ("Straubergs") vadībā. 1944./45. gada ziemā daļa grupas (12 vīri) dzīvoja Kupča mājā "Judiņos". Iestājoties atkusnim, viņi pārcēlās uz mežu, kur Kupravas masīva otrajā kvartālu rindā smilšainā nogāzē Andris un Pēteris Bindri bija ierīkoju­ši divas zemnīcas un ierakumus. Vienībā ieradās Jānis Arvīds Ozols, kurš pārņēma grupas vadī­bu. Kara laikā Ozols bija sarkanais partizāns un kopā ar Vili Samsonu bāzējās Žīguru mežnie­cības Āpšu kalnā. Viņš nonāca konfliktā ar padomju varu. Būdams Latvijas patriots, aizgāja mežā un pievienojās Alfrēda Brica "meža brāļiem".

Partizānu grupu, kas mitinājās bunkuros, nodevības dēļ 1945.gada aprīlī ielenca liela NKVD īpašā karaspēka vienība. Čekisti automašīnās pa Kupravas-Liepnas ceļu jau naktī pie­brauca Strautiem un izvērsās uzbrukuma ķēdē. Sākās nežēlīga, nevienlīdzīga kauja, jo partizāni nepadevās, bet cīnījās līdz pēdējai patronai. Kauja turpinājās apmēram trīs stundas. Krita ko­mandieris Jānis Ozols, partizāni Jānis un Arvīds Pugeji, trīs Bindri - brāļi Pēteris un Andris un viņu reti skaistā māsa Lūcija. Līdz pēdējai iespējai ar automātu rokās varonīgi cīnījās Velta Rižija un Anastasija Keiša. Jādomā, ka pēdējie ievainotie partizāni nošāvās paši, jo no 14 cīnītā­jiem neviens dzīvs nepalika.

Nav ziņu, cik kritušo bija NKVD karotāju vidū. Jādomā, ka vismaz divreiz vairāk, jo kritušie karavīri tikuši aizvesti vairākās automašīnās. Kritušo partizānu mirstīgās atliekas līdz pat šodienai vēl atrodas divās pirmapglabājumu vietās. - viņi nav pārapbedīti.

Sarkano partizānu vadītājs, vēlākais vēsturnieks - akadēmiķis Vilis Samsons, kurš sa­vus partizānus, krievu karotājus Latvijā, "atnesa uz sarkanarmiešu durkļiem"(skat.  V.Samsons . "No Lovates līdz Zilupei") gan ne ar vienu vārdu nepiemin šos 14 Latvijas patriotus, kas krita, cīnoties par Latvijas neatkarību, turpat vai viņa (Samsona) dzimto tēva māju durvju priekšā...

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Divas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekliDivas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekli08.05.1946en, lv
2
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
3Sākas Kurzemes cietokšņa 6.lielkauja, kas risinās līdz 3.aprīlimSākas Kurzemes cietokšņa 6.lielkauja, kas risinās līdz 3.aprīlim17.03.1945lv
4Komunistu organizēts terora akts Vācijas okupētajā Latvijā. Rīgā, Doma laukumā notiek sprādziens-iet bojā 2 pieaugušie un 1 bērnsKomunistu organizēts terora akts Vācijas okupētajā Latvijā. Rīgā, Doma laukumā notiek sprādziens-iet bojā 2 pieaugušie un 1 bērns13.11.1943lv
5Rīkojums par zelta protēžu izņemšanu no GULAG koncentrācijas nometnēs mirušo ieslodzīto mutēmRīkojums par zelta protēžu izņemšanu no GULAG koncentrācijas nometnēs mirušo ieslodzīto mutēm17.11.1941lv, ru
6Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālistiApzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti10.09.1941lv
7 Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu laikā kaprālis Artūrs Plaudis ar cirvi likvidē krievu poļitruku P. Suhačevu, kurš arestējis rakstnieku un kapteini Aleksandru Grīnu Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu laikā kaprālis Artūrs Plaudis ar cirvi likvidē krievu poļitruku P. Suhačevu, kurš arestējis rakstnieku un kapteini Aleksandru Grīnu15.06.1941lv
8Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
9ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas