Pēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
118Notikumu saraksts
Datums:
07.05.1904
Papildu lauki

Izmantojot Polijas-Lietuvas militāro vājumu 18. gadsimta otrā pusē, Krievija, Prūsija un Austroungārija 1772. gadā slepeni vienojās par Polijas - Lietuvas (PL; tās vasalis bijia Kurzemes Zemgales hercogiste un "Inflantija"- Latgale) zemju "sadalīšanu"- faktiski militāru okupāciju, kuras rezultātā lielāka daļa zemju nonāca Krievijas sastāvā. Jau iepriekš Krievija bija okupējusi "zviedru Vidzemi" un Igauniju, bet 1808. gadā okupēja arī Somiju.

Pēc Polijas-Lietuvas zemju iekarošanas un okupācijas, tajās tika ieviesta Krievijas pārvaldes sistēma, kura papildus esošajiem feodālajiem ierobežojumiem vēl vairāk apspieda vietējo iedzīvotāju pamattiesības.

19. gadsimtā paralēli jau esošajām pretrunām starp latviešu, poļu un vācu  kultūrām, parādījās jauna- krievu ietekme, kura centās ierobežot pirmās. Krievijas impērijas pēdējās okupētās Rietumu teritorijas Livonija un Somija īpaši izjuta okupācijas režīma smagumu, jo atšķirībā no teju totāli analfabētiskās Krievijas, šeit jau iepriekš pastāvēja Rietumu izglitības un kultūras tradīcija. Zviedrijas Baznīcas likums kopš 1632. gada noteikca visu iedzīvotāju lasītprasmi; Zviedrijā nepastāvēja dzimtbūšana un Vidzemei nonākot Zviedrijas sastāvā, šie likumi, lai arī ierobežoti, attiecās arī uz Vidzemes teritoriju, un protams izplatījās uz blakus teritorijām- Latgali un Kurzemi-Zemgali. Savukārt, Poliju- Lietuvu, kura iepriekšējos gadsimtos bija lielākā Eiropas valsts, būtiski ietekmēja Eiropas brīvības, īpaši franču revolūcijas idejas. Protams, tās visas bija nepieņemamas jaunajam šo zemju iekarotājam- Krievijai, kura, lai arī totāli atpalikusi izglītības, zinātnes, ekonomikas jomās, centās jaunās zemes pakļaut ar rupju spēku.

Rezultātā, Krievijas okupētajās zemēs regulāri notika sacelšanās pret okupācijas režīmu. Lielākās sacelšanās notika 1794., 1812., 1831., 1863., 1905. gados. Visas šīs sacelšanās Krievijas impērija apspieda ar tai raksturīgu bezprecedenta nežēlību. Piemēram, 1794. gada sacelšanās laikā Krievijas karavadonis Suvorovs,  šturmējot Varšavu, tās priekšpilsētā- Prāgā iznīcināja visus tur sastaptos  civiliedzīvotājus (vairāk, kā 20,000). Bēdīgu slavu poļu tautības dzīvotāju slepkavošanā toreiz ieguva arī pulkvedis (tobrīd) Barklajs de Tolli (kuram šobrīd Rīgā ir uzcelts piemineklis).

Pēc  "kārtējās", 1863.-1864. g. sacelšanās Krievija ieviesa latīņu drukas aizliegumu, kurš ar 1.1.1865. attiecās uz Krievijas okupētajām Polijas-Lietuvas republikas teritorijām (Lietuvu, Baltkrieviju t.sk. Vitebskas guberņu, kurā tobrīd bija iekļauta Latgale). 

No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, bet arī izplatīt latviešu vai latgaliešu valodā iespiestus tekstus. Aizliegums ievērojami aizkavēja kultūras attīstību Latgalē.

Lai arī Krievijas impērija  veica nemitīgas etnocīda akcijas un smalki izstrādātās "individuālās represijas" (pat sākot ar bērniem no skolas sola) kolonizēto kaimiņtautu teritorijās, pateicoties šo tautu izglītotākiem pārstāvjiem, reliģijas atšķirībām un šo tautu pieaugošajai kapitālisma attīstībai, krievu kolonizētās tautas turpināja savu kultūras tradīciju kopšanu,- gan mutvārdu veidā, gan ar ārzemēs iespiestām, vai pat ar roku pārrakstītām grāmatām.

1904. gada 8. februārī Krievija iesaistījās kārtējā karā ar Japānu, kurā vairākās kaujās cieta vairākas kaunpilnas sakāves,- Krievijas impērija bija lielākā valsts pasaulē, ar teju neierobežotiem resursiem, taču korupcijas un atpalicības ziņā krievu tautas izglītības līmenis bija salīdzināms ar dažu Āfrikas koloniju līmeni. Gadu vēlāk - Krievija zaudēja karu. Arvien lielāku ietekmi Krievijas apspiestākajos sabiedrības slāņos ieguva dažāda veida teroristu grupējumi un to ideoloģijas,- gan krievu radikālu šovinistu kustības, kuras visās valsts neveiksmēs tradicionāli vainoja mazākumtautības, un kā ierasts-  "žīdus" un sāka to "pogromus". Vienlaikus, marksisti Rietumkrievijas atsevišķus pilsētu strauji augošās "strādnieku šķiras" vidū sludināja "proletariāta" tiesības, savukārt, Krievijas kolonizētās Baltijas mazākumtautības sāka cīnīties par lielāku autonomiju.

Lai saspīlējumu impērijā mazinātu, tika veikta virkne pasākumu, tai skaitā tika atcelts latīņu valodas aizliegums. Tas gan neglāba impēriju, un pusgadu vēlāk - 1905. gada janvārī sakās sacelšanās gan kolonizētās Baltijas un Polijas teritorijās, gan lielajās pilsētās pašā Krievijā.

radio:

Ja lietuvieši grāmatas varēja drukāt t..s. Mazajā Lietuvā, uz kuru šis aizliegums neattiecās, un slepeni tās ievest pārējā Lietuvā, tad Latgales latvieši bija daudz sarežģītākā situācijā. Kaut arī pārējos Latvijas novadus (Kurzemi un Vidzemi) drukas aizliegums neskāra, latgaliešu grāmatas tur drukātas netika, jo Latgales jeb – kā toreiz sauca – Vitebskas guberņas un pārējo novadu latviešus šķīra ne tikai administratīvā robeža, bet arī visai atšķirīgie dialekti, uz kuru pamata izveidojušās divas rakstības tradīcijas (vidusdialekts kā lejaslatviešu rakstu valodas pamats un augšzemnieku jeb augšlatviešu dialekts – latgaliešu rakstu valodas pamatā), atšķirīga rakstība (gotu burti lejaslatviešu rakstībā un latīņu burti augšlatviešu rakstībā) un, protams, piederība pie dažādām konfesijām (katoļi Latgalē un luterāņi pārējā Latvijā).

Dažas latgaliešu grāmatas tika iespiestas ārzemēs (Holandē, Vācijā, Zviedrijā, Somijā) un kontrabandas ceļā ievestas Latgalē.

 Tās bija ļoti dārgas, un tikko no dzimtbūšanas atbrīvotajam zemniekam to iegādei trūka līdzekļu. Bet lūgšanu un dziesmu grāmatas bija būtiski nepieciešamas, bez tām zemnieku garīgā dzīve bija neiedomājama. Tādēļ rūpīgi tika glabātas vecās, pirms drukas aizlieguma laika iespiestās grāmatas, sākumā ar roku tika pārrakstītas atsevišķas nodilušās lapas, pamazām arī veselas grāmatas. Visbiežāk tās bija lūgšanu grāmatas, vēlāk arī praktiski padomi zemniekiem un folkloras materiāli, retāk pašu autoru oriģinālsacerējumi. Radās arvien vairāk un vairāk ar roku pārrakstītu un iesietu grāmatu. Tā rezultātā šodien varam runāt par veselu periodu latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē – rokraksta literatūru drukas aizlieguma laikā ko radījuši paši Latgales latviešu zemnieki, parasti paši būdami bez skolas izglītības.

Pašlaik zināmi apmēram 15 grāmatu  pārrakstītāju vārdi, taču viņu skaits ir bijis daudz lielāks, arī mūsdienās vēl joprojām atrodamas saglabātās ar roku rakstītās grāmatas.

Rokraksta literatūra, kā konstatējis grāmatniecības vēsturnieks Aleksejs Apīnis, uzplaukst galvenokārt Latgales vidienē – Rēzeknes un Ludzas apriņķu daļā (Barkavas, Varakļānu, Gaigalavas, Nautrānu, Makašānu novadā). Interesanti, ka tieši tajos pagastos, kur darbojas grāmatu pārrakstītāji, ap 1900. gadu (35 gadus pēc drukas aizlieguma ieviešanas) konstatēta visai augsta lasītprasme. Latgales latviešu zemnieku vidū – 76,5 %, bet turpat blakus esošajos pagastos, kur rokraksta literatūra nebija izplatīta, tikai 39,2 % lasītpratēju.

(fragmenti no http://www.vvk.lv/ A. Stafecka)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas 30.04.2019lv
2Krievijas iebrukums Ukrainā. Krievu teroristi diennaktī nogalinājuši 9 ukraiņu militārpersonasKrievijas iebrukums Ukrainā. Krievu teroristi diennaktī nogalinājuši 9 ukraiņu militārpersonas20.07.2017lv
3
Krievijas kolonijas- Ingušijas teritorijā kārtējais uzbrukums policijas postenim. 2 policisti nogalināti08.04.2017lv, ru
4Svitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainotiSvitlodarskas apkaimē, Ukrainā, krievu teroristi veikuši ukraiņu pozīciju apšaudi ar smago (tsk 122mm) artilēriju, 6 krituši, 32 ievainoti18.12.2016en, lv
5Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
6Tiek publicēta "welkamistu" atbalsta vēstuleTiek publicēta "welkamistu" atbalsta vēstule07.08.2015lv
7Tiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lvTiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lv02.12.2014lv
8
Luhanskas apgabala Brjankā teroristi nogalina 4 civiliedzīvotājus10.05.2014lv, ru
9Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
10Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
11PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
12PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
13PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
14Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
15Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
16Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
17Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācijaGenocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija14.06.1941en, lv, ru
18PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācijaPSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija14.06.1941ee, en, lv, pl, ru
19Genocīds PSRS: Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijāsGenocīds PSRS: Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijās03.04.1940en, lv, pl, ru
20Masu slepkavība Katiņā. Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5, jeb nāvessodu PSRS sagūstītajiem 22,000 poļu armijas virsniekiemMasu slepkavība Katiņā. Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5, jeb nāvessodu PSRS sagūstītajiem 22,000 poļu armijas virsniekiem05.03.1940de, en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, latgalesdati.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    2Francis TrasunsFrancis Trasuns16.10.186406.04.1926lv
    3Menahem Mendel BeilisMenahem Mendel Beilis00.00.186207.07.1934en, pl, ru
    4Andrivs  JūrdžsAndrivs Jūrdžs12.12.184022.04.1925lv
    5Aleksandrs II RomanovsAleksandrs II Romanovs29.04.181813.03.1881de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    6Kazimirs BuiņickisKazimirs Buiņickis30.09.178815.08.1878en, lv, pl
    Birkas