I Valsts domes vēlēšanas, kas lielākajā daļā Krievijas Impērijas teritorijas notika 1906. gada februārī un martā. Arī latvieši šajās vēlēšanās ieguva vairākus valsts domnieku mandātus. No Kurzemes tika ievēlēti zvērināti advokāti Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs, no Vidzemes – lauksaimnieks Arvīds Brēmers un zvērināts advokāts Kārlis Ozoliņš, no Latgales – garīdznieks Francis Trasuns, savukārt no Rīgas – zvērināts advokāts Frīdrihs Grosvalds.

Kopumā uz Valsts domes sanākšanas brīdi visā Krievijas Impērijas teritorijā tika ievēlēti apmēram 450 valsts domnieki.

1906. gada 8. jūlijā imperators parakstīja manifestu par I Valsts domes atlaišanu. Domes ēku slēdza un to apsargāja karaspēks, neļaujot valsts domniekiem sapulcēties. Sevišķu sašutumu izpelnījās tas, ka par imperatora lēmumu Valsts domei iepriekš netika paziņots. Ierodoties uz Valsts domi, valsts domnieki tajā netika ielaisti un bija spiesti uzzināt par domes atlaišanu no paziņojumiem, kas bija izlīmēti uz sētām un laternu stabiem ap Valsts domi. Tas tika uztverts kā tautas priekšstāvniecības pazemojums.

Daudzi no domes deputātiem nolēma doties uz Viborgu, lai apspriestos par turpmāko rīcību. Kopumā Viborgā ieradās apmēram 220 valsts domnieki, kuri sapulcējās uz apspriedi 9. jūlija vēlā vakarā. Konstitucionālo demokrātu līdera P. Miļukova plāns bija pieņemt uzsaukumu, kurā Krievijas pilsoņi tiktu aicināti uz pasīvo pretošanos – nodokļu nemaksāšanu, atteikšanos iet karadienestā un valdības ārējo aizņēmumu neatzīšanu. Attiecīgā uzsaukuma projektu izstrādāja pats P. Miļukovs, un tas tika nogādāts uz Viborgu.

 Kopumā to parakstīja 232 Valsts domes deputāti – 180 deputāti to izdarīja Viborgā, bet 52 deputāti pēcāk paziņoja par savu pievienošanos uzsaukumam. 

Starp parakstītājiem ir arī Jānis Čakste. Par "tautas musināšanu" Čakstem piesprieda trīs mēnešus cietumsoda. Tos viņš izcieta Jelgavā 1908. gadā.

J. Čakste un A. Brēmers piedalījās valsts domnieku sanāksmē un parakstīja Viborgas uzsaukumu, savukārt Jānis Kreicbergs par savu pievienošanos uzsaukumam paziņoja vēlāk, kad virkne uzsaukuma parakstītāju jau bija apcietināti.

F. Trasuns uzsaukumu neparakstīja, taču atbalstīja tajā ietvertās idejas.

(fragmenti no J. Plepa pētījuma u.s.)