Tās sastāvā bija vairāk nekā 210 vīru no korporācijām Lettonia, Selonija, Lettgallia, Tālavija un Fraternitas Moscoviensis. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, vecāko klašu skolēni.

***

Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919. un 1920. gadā.

Izveide

1918. gada 23. novembrī Rīgā Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas Tautas padomi un Latvijas Pagaidu valdību.

1918. gada 29. novembrī studentu korporācijas Selonija ģenerālsapulcē tika nolemts, ka visi korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi Tautas apsardzības ministrijas rīcībā. Tādu pašu lēmumu 13. decembrī pieņēma studentu korporācija Talavija.

16. decembrī V.Olava komercskolā notika otra studentu sapulce, kurā piedalījās arī tautas apsardzības ministrs Jānis Zālītis. Šajā sapulcē tika nolemts aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis, Baltijas Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātes students Reinholds Muške ierosināja veidot atsevišķu studentu rotu. Tika nodibināta komisija, lai lūgtu Apsardzības ministriju atļaut dibināt karaspēka vienību, kurā varētu iestāties studenti, kā arī citi brīvprātīgie.

1918. gada 20. decembrī ar apsardzības ministra pavēli Nr 13 tika dots rīkojums pie ministrijas izveidot "Latviešu atsevišķo rotu", kas būtu tiešā Galvenā štāba priekšnieka pakļautībā. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani, rotas adjutants bija M. Gailītis, saimniecības daļas pārzinis Fr. Zommers.

 Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Tā kā, veidojot rotu, tika izmantots studentu korporāciju piedāvājums studentiem stāties militārajā dienestā, aptuveni puse no rotas bija sešu latviešu studentu korporāciju Lettonia (6), Selonija (51), Lettgallia (1), Talavija (45), Fraternitas Moscoviensis (kopš 1920. gada Fraternitas Lettica) (9) un Latvia (1) locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, skolu vecāko klašu audzēkņi u.c. brīvprātīgie.

Atšķirībā no citām vienībām, liela daļa personālsastāva (studenti, skolēni) bija bez kaujas pieredzes un militārām prasmēm, tāpēc uzreiz tika organizēta to apmācīšana. Sākotnēji rotas apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet sākot ar 27. decembri rotas apmācīšana notika ik rītu plkst 10:00 Eksportostā pie britu karakuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā.

 Tā kā rotas saimniecības priekšniekam kapteinim Zommeram bija plaši sakari pilsoniskajās aprindās, viņam izdevās nodrošināt salīdzinoši labu rotas apgādi, t. sk., vienotu ietērpu - gaišus puskažociņus un franču parauga bruņucepures. Sākotnēji rotas apbruņojums sastāvēja no šautenēm un dažām patšautenēm, kuras vācu armijas noliktavās nolaupīja 1. Rīgas apsardzības rotas karavīri, un nodeva Atsevišķajai rotai.

Pagaidu valdības apsardzība

Pagaidu valdībai 1919. gada 2. janvārī atstājot Rīgu, Studentu rotai uzdeva nodrošināt valdības apsardzi. Rīgu atstāja pēc dažādu avotu ziņām no 190 līdz 216 rotas karavīri.

5. janvārī rota pavadīja Pagaidu valdību uz Liepāju, kur ieradās 7. janvārī. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm.

1919. gada janvārī rota Liepājā pildīja garnizona dienestu, apsargāja tvaikoni "Saratov", bet vēlāk no Liepājas tika pārvesta Skodas (Lietuvā) virzienā, lai apsargātu dzelzceļa līnijas un tiltus.

Piedalīšanās Kurzemes atbrīvošanas cīņās

Februārī Studentu rotu nosūtīja uz Rudbāržiem pulkveža Oskara Kalpaka rīcībā, kur rota nonāca 15. februārī.

Jau 17. februārī rota nokļuva frontē. Pēc ierašanās frontē vienību kā 3. rotu iekļāva Latviešu atsevišķajā bataljonā.

No 3. marta rota piedalījās Kurzemes atbrīvošanas cīņās.

6. martā rota tika iesaistīta incidentā pie "Airītēm", kur krita rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis. Par rotas komandieri iecēla kapteini Artūru Galindomu.

10. martā rota piedalījās Saldus, bet

21. martā Jaunpils ieņemšanā.

21. martā, kad Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par Latviešu atsevišķo brigādi, rotu iekļāva 3. Atsevišķajā bataljonā. Kādu laiku bataljona sastāvā palika tikai Studentu rota un neoficiāli šo bataljonu dēvēja par Studentu bataljonu (līdzīgi Neatkarības un Cēsu bataljoniem).

22. martā bataljons piedalījās Bateru kaujā, bet 24. martā - cīņās Klīves pusmuižas rajonā.

29. martā 3. Atsevišķajā bataljonā iedalīja jaunu rotu, ko uzdeva komandēt Studentu rotas virsniekam kapteinim Paulim Zoltam (tā sauktā Zolta rota). Kapteinis A.Galindoms uzņēmās bataljona komandēšanu, bet par Studentu rotas komandieri iecēla kapteini Marku Ozolu.

22. maijā Studentu rota bataljona sastāvā piedalījās Piņķu kaujā.

23. maijā 3. atsevišķais bataljons kopā ar Latviešu atsevišķo brigādi iegāja Rīgā, kur kādu laiku studentu rota pildīja garnizona dienestu.

Piedalīšanās Latgales atbrīvošanas cīņās

1919. gada jūnija beigās Studentu rota ieņēma pozīcijas Latgales frontē pie Atašienes stacijas. Šajās pozīcijās rota uzturējās aptuveni mēnesi. Šajā laikā visiem Studentu rotas karavīriem, kuriem bija pietiekoša izglītība, tika piešķirta leitnanta pakāpe, un lielākā daļa rotas karavīru tika pārcelti uz dažādām militārām iestādēm un štābiem, bet vienība, papildināta ar brīvprātīgajiem un mobilizētajiem, tika pārdēvēta par 3. Atsevišķā bataljona 1. rotu. 1919. gada augustā 3. Atsevišķo bataljonu pievienoja 3. Jelgavas kājnieku pulkam, un bijušo Studentu rotu pārdēvēja par 3. Jelgavas kājnieku pulka 1. rotu. 1931. gada 14. janvārī 3. Jelgavas kājnieku pulka 1.rotai piešķīra Atsevišķās rotas nosaukumu.

Studentu rotas komandieri

• kapteinis Nikolajs Grundmanis (1918. gada 20. decembris - 1919. gada 6. marts)
• kapteinis Artūrs Galindoms (1919. gada marts - 1919. gada 23. marts)
• kapteinis Markus Ozols (1919. gada 23. marts - 1919)