Beidzis Tērbatas universitāti, strādājis par palīgmācītāju Birzgalē un Lipaiķos. Vēlāk pārcēlies uz Jelgavu un bijis Sv.Annas draudzes mācītājs. Jelgavā sākās viņa karjeras augšupeja. Viņš kļuva par "Latviešu literāriskās biedrības direktoru (1854-1864) un "Latviešu avīžu" redaktoru (1849-1866). Izdevis "Pasaules stāstu grāmatu" ar kartēem latviešu valodā. Miris Jelgavā.

Viņam bija sieva Evelīna un 13 bērni, no kuriem 6 agri miruši.