No katras tumsas droša taka Mūs pretī saulei vedīs vēl. ***

Leonīds Breikšs (1908-1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju ("Lūgšana", "Himna"). Nogalināts politisko uzskatu dēļ.

Dzimis 1908. gada 8. aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka ģimenē. Vņam ir 2 brāļi un 3 māsas, no kurām divas mirst epidēmijas laikā Krievijā. Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē.

1913. gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas „Pakalniešos”, tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz Maskavu.

1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921. gadā, bet 1922. gada 29. decembrī laikrakstā „Kurzemnieks” tika iespiests viņa pirmais dzejolis „Ziemassvētku vakarā”. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu.

Līdz 1927. gadam mācījās Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā, kura par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja Vilis Plūdons.

1928. gadā Breikšs iestājās Latvijas Universitātes juridiskajā nodaļā, bet studijas nepabeidza.

1929. gada rudens semestrī tika uzņemts studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis.

No 1930. gada viņš strādāja laikrakstā „Latvis” un Iekšlietu ministrijas preses un biedrības nodaļā, no 1936. gada bija žurnāla „Skolas dzīve” atbildīgais redaktors.

No 1937. – 1940. gadam Leonīds Breikšs darbojās Sabiedrisko lietu ministrijas ideoloģisko rakstu nodaļā par redaktoru.

Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941. gada 17. aprīlī ar čekista Semjona Šustina parakstītu pavēli apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā.

1942. gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņa nāves vieta un datums nav zināmi. Dzejnieks neredzēja piedzimstam savu vienīgo dēlu Pēteri Leonīdu, kas nāca pasaulē 1941. g. 24. novembrī. Leonīda sieva - Anna (Anna Pazulla Kanādā).

Darbi

• dzejoļu krājums “Skanošie ūdeņi” (1931)
• romāns ”Maldugunis” (1933)
• raksts “Viņu laiks ir klāt” (1933)
• apceres ”Mūsu ģimene” (1935)
• dzejoļu krājums ”Mana sapņu zeme” (1935)
• dzejoļu krājums ”Darba dziesmas” (1936)
• dzejoļu krājums ”Dziesmas zemei un debesīm” (1942)
• dzejas izlase “Gaismas ceļš”
• dzejas izlase “Dziesmas un lūgšanas”

Dzejolim “Himna” (“Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”) mūziku komponējis Jānis Norvilis.