Izcils jurists, politiķis, valsts darbinieks, piedalījies Latvijas valsts veidošanā.

Mācījies Svitenes pagastskolā, Jelgavas reālskolā, Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1889). Studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1890 - 1894).

Zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgs, no 1904 zvērināts advokāts Jelgavā, mācītāja Jāņa Reinharda vadītās draudzes priekšnieks.

Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem (1917), Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis, tās priekšsēdētāja biedrs (no 01.1918.).

Piedalījies delegācijās sarunām ar padomju Krieviju. Latvijas Republikas tieslietu ministrs (1919 – 1920), I-IV Saeimas deputāts, III un IV Saeimas prezidija loceklis, Latvijas bankas juriskonsults, Latvijas Tirdzniecības kameras loceklis.

Viens no Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda parakstītājiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ziņu avots: Rozenvalds, Uldis. Kārlim Pauļukam - 130. // Zemgales Ziņas, 2000, 27. maijs.

*************************************************************

Dzimis 1870. g. 24. maijā Lielsesavas pag. Gavēņos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Grieta, dz. Mežavilka. Latvietis, luterticīgs.

Brālis Jānis Pauļuks; politisks darbinieks, vēlākais Latvijas Ministru prezidents.

Mācījies Svitenes pagastskolā, no 1882. g. Jelgavas reālskolā, no 1886. g. Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (beidzis 1889. g.).

1890. g. iestājies MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1894. g.).

Bijis zvērināta advokāta J. Čakstes (vēlākais pirmais Latvijas Valsts prezidents) palīgs Jelgavā.

No 1902. g. 14. dec. zvērināts advokāts Jelgavā.

Arī Jelgavas pilsētas domes deputāts, juriskonsults, darbojies sabiedriskajās, labdarības biedrībās un kredītbiedrībās (Jelgavas Latviešu biedrībā – priekšsēdētāja palīgs, Jelgavas Lauksaimniecības biedrībā, Jelgavas Lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrībā u. c.).

Viens no IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizētājiem 1895. g. Jelgavā.

Piedalījies Krievijas Valsts domes vēlēšanu organizācijas darbā.

No 1906. g. bijis Jelgavas latviešu draudzes valdes priekšsēdētājs.

1. pasaules kara laikā 1915. g. devies bēgļu gaitās uz Tērbatu, darbojies Latviešu bēgļu komitejā (priekšsēdētājs).

1917. g. maijā ievēlēts Kurzemes Pagaidu zemes padomē (izpildkomitejas priekšsēdētājs).

Deleģēts piedalīties Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbā (arī Latviešu Nacionālā padome; 1918. g. janv. ievēlēts par padomes priekšsēdētāja biedru).

1917. g. bijis LZS līdzdibinātājs.

1918. g. febr. atgriezies Jelgavā, kopā ar zvērinātu advokātu un vēlāko Latvijas Valsts prezidentu A. Kviesi organizējis Jelgavā LZS darbību.

No 1919. g. 19. aug. Tiesu palātas loceklis (1919. g. 5. sept. apstiprināts Latvijas Tautas padomē).

1919. g. 12. dec. ar Tiesu palātas departamentu kopsēdes lēmumu atbrīvots no amata.

1919.–20. g. Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs.

Miera delegācijas loceklis sarunās ar Padomju Krieviju.

No 1920. g. 3. jūl. zvērināts advokāts Jelgavā.

Bijis Latvijas Tautas padomes loceklis no LZS, darbojies Agrārajā, Juridiskajā, Satversmes un Satversmes sapulces Zemgales vēlēšanu apg. komisijā.

Satversmes sapulces loceklis, 1.–4. Saeimas deputāts no LZS saraksta, 3. un 4. Saeimas Prezidija loceklis.

Bijis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, darbojies Juridiskajā komisijā.

Bijis Tiesu palātas priekšsēdētājs, Jelgavas pilsētas valdes juriskonsults.

Vēlāk Latvijas Bankas un Zemgales Savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults, Zemgales Savstarpējās kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis un Biedrību sekcijas priekšsēdētājs, Latvijas Profesiju kameras goda korespondents.

1924. g. ievēlēts par zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Jelgavā.

1931. g. ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta.

Triju Zvaigžņu ordeņa domes loceklis.

Vadījis arī Pauļuku lauku saimniecību Jaunsvirlaukas pag.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav ieskaitīts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā.

Bijis Latviešu savstarpējās apdrošināšanas biedrības komisijas priekšsēdētājs.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, zvērināts advokāts Jelgavā.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

Miris 1945. g. 21. janv. Jaunsvirlaukas pag. Pauļukos.

Apbedīts Jelgavas Nikolaja kapos (tag. Meža kapi, pazīstami arī kā bij. Vienības kapi).

Apbalvojumi: Latvijas TZo II šķ.

Precējies 1904. g. ar Alisi Veideli (1884. g. 21. dec.–1955. g. 13. dec. Krievijā; no 1949. g. 25. marta izsūtījumā Omskas apg.), dēls Jānis (miris agrā bērnībā), meitas Anna (dz. 1909. g. 24. janv.; 1949.–57. g. izsūtījumā Tomskas apg.), Ieva Elizabete (dz. 1914. g. 27. jūn.) un Margrieta.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LVVA, 1534. f., 5. apr., 165. l.; 7354. f., 1. apr., 596. l.; 1376. f., 2. apr., 12439. l., 126. lp.; Latvijas Tautas padomes stenogramu satura rādītājs. Rīga, 1925, 59., 60. lpp.; Kārļa Pauļuka 65 gadi. Brīvā Zeme. 1935. g. 24. maijs; Klusa darba darītāja jubileja. Jaunākās Ziņas. 1935. g. 25. maijs; LDG; LVD; LKV 16. sēj.; EVP; Pauļuks K. Atmiņas. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture. 1918–1938. Rīga, 1939, 498.–499. lpp.; Darbs un tikai darbs! Brīvā Zeme. 1940. g. 24. maijs; LE (I) 2. sēj.; Lecis J. Kārli Pauļuku pieminot. Universitas. 1970. Nr. 25; Liepiņš E. Maskavas latviešu vakari. Fraternitas Moscoviensis. 1870.–1920.–1970. Sidneja, MCMLXX, 158. lpp.; LVV; Rozenvalds U. Kārlim Pauļukam – 130. Zemgales Ziņas. 2000. g. 27. maijs; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 85. lpp.; LA 1919–1945.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Berga 1919. g. sept. K. Pauļukam izsniegtās apliecības: “Šīs apliecības uzrādītājs, Latvijas Tiesu palātas loceklis Kārlis Pauļuks, izbrauc amata darīšanās no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ. Attiecīgās kara un civiliestādes tādēļ tiek lūgtas augšminētai personai iebraukumu Jelgavā un atpakaļ Rīgā laipnā kārtā darīt iespējamu un nekādus šķēršļus ceļā nelikt.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 165. l., b. p.)