Pedagogs, žurnālists, literāts.

Astrīdas Skurbes vectēvs.

Viņš cēlies no Džūkstes pagasta, bijis viens no Amatnieku māju saimnieka Jāņa Skurbes un viņa sievas Annas desmit bērniem. Beidzis Irlavas skolotāju semināru, piecpadsmit gadus bijis pārzinis Pētertāles-Snapju pamatskolā, Turpmākā viņa dzīve līdz pat mūža galam ritēja Jelgavā. Jelgavas bērnu patversmes pamatskolas pārzinis (1897-1921), skolotājs Jelgavas 3. pamatskolā (1921-1921) un Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā(1920-1929), pasniedzējs Jelgavas skolotāju institūtā (1924-1929). Publikācijas periodikā no 1890.

Viņa dzīvesbiedre Anete Alvīne (visu mūžu saukta par Annu) bija muižas rentnieka Kaspara Kādes meita. Pēc viņas meitas Marijas liecības, māte bijusi zviedriete. Dokumentālu pierādījumu zviedriskajai izcelsmei nav. Acīmredzot zviedriska izcelsme bijusi tālākos senčos. Latviski gan Anna Skurbe tikpat kā nav pratusi, ģimenē runāts vācu valodā.
Skurbes ģimene dzīvojusi patversmes telpās. Ģimenē dzimuši seši bērni, pirmdzimtais miris. Par, tās locekli kļuvusi arī ilggadējā auklīte Emīlija Grosa.

Jānis un Anna Skurbes, viņu meita Alvīne, kā arī vecātēva otrā sieva Elza bija apbedīti Jāņa kapos Jelgavā. Cik iecienīts bijis skolotājs Skurbe, par to liecināja viņa bēres 1929. gada februārī, kad pat ļoti bargais sals nebija kavējis pulcēties izcili lielam pavadītāju pulkam. Kapa vietu vairs nav, jo,
kā zināms, 50. gados šī kapsēta tika nolīdzināta.