Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1924). Latviešu mitoloģijas pētnieks.

Dzimis Džūkstes pagasta "Lielstraģos".

Macījās Džūkstes Lancenieku skolā (1897-1901), tad Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901-1903), Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1903-1909).

Studēja klasisko filoloģiju Maskavas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļā (1909-1916) un Arheoloģijas institūtā (1912-1916).

1916.gadā iesaukts armijā, nonāk latviešu strēlniekos, Valmieras pulkā.

Pirmā pasaules kara laikā atgriezās dzimtenē un vadīja Rīgas Latviešu strēlnieku kara muzeja izveidi (1916-1917),

1919. gadā pēc Rīgas nonākšanas boļševiku rokās devās uz Maskavu, kur strādāja par skolotāju.

Pēc Bermontiādes kauju beigām atkal atgriezās Rīgā un vadīja Kara muzeju

Līdztekus bija Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes, un no

• 1919. g. docents 
• 1929.g. profesors 
• 1925-1937.g. fakultātes sekretārs
• 1937-1939.g. dekāns 
• 1941-1943.g. LU prorektors

1924. gadā K.Straubergs īslaicīgi bija LR Izglītības ministrs.

1926. gada okobrī bijis viens no latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājiem.

1931. g. Saeimas vēlēšanās kandidējis no Zemnieku Savienības saraksta

Latvijas Centrālās Padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju.

Miris Stokholmā 1962. gadā. 1990.gadā apbedīts Džūkstes kapos.

Apbalvojumi

• Triju zvaigžņu ordenis
• Polijas ,,Polonia Restituta" III šķiras ordenis

Pazīstamākie darbi

• Antīkā pasaule. Rīga: Latvju Kultūra, 1924. - 231 lpp.
• Vispārējās literatūras vēsture. Rīga: A. Gulbis, 56 lpp.
• Tautas dziesmas. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1936.-1939. - 754 lpp. (kopā ar Pēteri Šmitu)
• Latviešu buramie vārdi. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1939.-1941. - 827 lpp
• Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju Grāmata, 1944. - 608 lpp.