Augusts Kirchensteins

Please add an image!
Birth Date:
18.09.1872
Death date:
03.11.1963
Extra names:
Augusts Kirhenšteins, Mārtiņa dēls, Август Кирхенштейн, А́вгуст Марты́нович Кирхенште́йн
Categories:
, Assistant Professor, Biologist, Communist Party worker, Independece fighter, Member of student's corporation, Minister, Order of the Three Stars (Latvia), Professor, Repression organizer, supporter, Scientist, WWI participant
Nationality:
 latvian
Cemetery:
Rīgas Raiņa kapi

Augusts Kirhenšteins, formerly spelt Kirchenšteins was a Latvian microbiologist and educator.

He was prime minister of Latvia June 20, 1940-August 25, 1940 and Acting President of Latvia July 21, 1940-August 25, 1940. It was Kirhenšteins pro-Soviet government that requested the incorporation of Latvia into the USSR after the annexation of the country in 1940.

He became a member of the Communist Party in 1941, despite 4 his brothers were killed in Russia (USSR) in 1938 purges

He was Chairman of the Presidium of the Supreme Soviet of the Latvian Soviet Socialist Republic 1940-1952.

Source: wikipedia.org, news.lv

Places

Images Title Relation type From To Description Languages
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātelv

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1
        Mārtiņš KirhenšteinsFather00.00.183500.00.1900
        2Babe KirhenšteineBabe KirhenšteineMother29.12.184713.11.1938
        3
        German KirxenshtejnBrother00.00.188804.01.1938
        4Rudolf KirxenshtejnRudolf KirxenshtejnBrother07.05.189125.08.1938
        5
        Arnold KirxenshtejnBrother00.00.187810.10.1938
        6
        Oskar KirxenshtejnBrother00.00.188207.05.1938
        7
        Tenis LūkinsUncle00.00.183827.11.1889
        8
        Jevgeņijs KirhenšteinsNephew04.06.192122.06.1995
        9
        Elvīra PrinceNiece00.00.192717.01.1976
        10
        Anastasija KirxenshtejnSister in-law00.00.1888
        11
        Aleksandra KirhenšteinsSister in-law00.00.189615.12.1946
        12
        Mārete LūkinsGrandmother
        13
        Liberts LūkinsGreat grandfather00.00.178400.00.1831
        14Fēlikss LūkinsFēlikss LūkinsCousin05.02.187528.03.1934
        15
        Lidija KirhenšteinaDistant relative00.00.190200.00.1943
        16Vilis  LācisVilis LācisCoworker12.05.190406.02.1966
        17Augusts EglītisAugusts EglītisCoworker00.00.189610.09.1966
        18Žanis SpureŽanis SpureCoworker23.09.190123.05.1943
        19Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšCoworker17.09.189304.02.1986
        20Ludvigs KalniņšLudvigs KalniņšCoworker08.01.188624.03.1968
        21Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsCoworker00.00.189911.12.1987
        22Juris PabērzsJuris PabērzsCoworker30.07.189122.04.1961
        23Irma  JaunzemeIrma JaunzemeFamiliar27.09.189717.04.1975
        24Pauls LejiņšPauls LejiņšEmployee26.02.188327.03.1959
        25Margrieta Milda AuliņaMargrieta Milda AuliņaEmployee30.05.190713.05.1980
        26Pēteris BlausPēteris BlausIdea mate23.08.190006.01.1971
        27Voldemārs  SalnaisVoldemārs SalnaisOpponent00.05.188604.08.1948
        28Žanis CelmsŽanis CelmsVictim12.11.188504.11.1977

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Submit memories

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Submit memories

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Submit memories

        27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins

        Submit memories

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Submit memories

        02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā

        1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā

        Submit memories

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Submit memories

        14.06.1941 | Soviet act of genocides against non-russians. The June deportations

        Submit memories

        14.06.1941 | Litene. Latvian "Katyn"

        After occupation of Latvia in 1940, part of "neutral" former Latvian Army officeers were included in the staff of Red Army. On 14 of June 1941, under cover of the military manouvres about 400 Latvians were surrounded, disarmed and those who captured, sent to Norilsk. Major part of deported were killed in exile (80 or ~20% survived)

        Submit memories

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Submit memories

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Submit memories

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Submit memories

        08.05.1945 | WW2. Courland pocket. Ezere. Signing place of surrender of German Army

        Submit memories

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Submit memories

        14.12.1946 | Čeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Submit memories

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Submit memories

        25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported

        Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.

        Submit memories

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Submit memories

        Tags