Zigfrids Mejerovičs
Zigfrids Mejerovičs
- Gimęs:
- 05.02.1887
- Mires:
- 22.08.1925
- Gyvenimo trukmė:
- 38
- PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
- 50135
- PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
- 137
- PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
- 36057
- PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
- 98
- Be žodžių:
- Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds Anna Meierovics, Зигфрид Анна Мейровиц, Meijerovics, Зигфрид Анна Мейеровиц, Zigfrīds Meierovics
- Kategorijas:
- , Ambasadorius, Diplomatas, Lačplėsio karo ordinas, Ministras, Narys studento korporacija, Parlamento narys Latvijos Respublikos, Visuomenės veikėjas, Vyriausybės narys
- Pilietybė:
- latvis, judėjas
- Kapinės:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Zigfrids Mejerovičs (latv. Zigfrīds Anna Meierovics; g. 1887 m. vasario 6 d. Durbė – m. 1925 m. rugpjūčio 22 d., šalia Tukumo) – buvo pirmasis Latvijos užsienio reikalų ministras (nuo 1918 m. lapkričio 29 d. iki 1925 m. sausio 25 d.), o vėliau Latvijos ministras pirmininkas (nuo 1921 m. birželio 19 d. iki 1923 m. sausio 26 d. ir nuo 1923 m. birželio 28 d. iki 1924 m. sausio 26 d.). Zigfrids Mejerovičs buvo Latvijos valstiečių sąjungos narys.
Ankstyvasis gyvenimas
Zigfrids Mejerovičs gimė žydų gydytojo ir jo žmonos latvės, kuri mirė gimdymo metu šeimoje. Jo tėvas tapo protiškai nesveikas, ir todėl jaunas Zigfrids Mejerovičs užaugo su motinos brolio šeima Sabilėje. Zigfrids Mejerovičs studijavo Rygos technikos universitete.
Privatus gyvenimas ir mirtis
1910 m. rugsėjo 28 d. Meierovics vedė Anna Fielhold, su kuria susilaukė 3 vaikų – 2 berniukų ir 1 mergaitės – Helmuts, Ruta ir Gunars. 1924 m. vasario 18 d. jie oficialiai išsiskyrė, o 1924 m. birželio 7 d. susituokė su Kristīni Backman. Zigfrīds Anna Meierovics mirė autoavarijoje 1925 m. rugpjūčio 22 d. šalia Tukumo, būdamas 38 metų amžiaus.
Šaltiniai: wikipedia.org, news.lv
Vietos
| Vaizdai | Pavadinimas | Santykių tipas | Nuo | Į | Aprašymas | Kalbos | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Brīvības piemineklis | lv, ru | ||||
| 2 |  | The Foreign Minister of the Republic of Latvia | en, lv, ru | ||||
| 3 |  | Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola | lv | ||||
| 4 |  | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | lv |
Saitai
| Santykių vardas | Santykių tipas | Aprašymas | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Haims Meierovics | Tėvas | |
| 2 |  | Anna Meierovics | Motina | |
| 3 |  | Helmuts Meierovics | Sūnus | |
| 4 |  | Gunārs Meierovics | Sūnus | |
| 5 |  | Ruta Koše | Dukra | |
| 6 |  | Anna Meierovica | Žmona, Santykinis | |
| 7 |  | Kristīne Bakmane | Žmona | |
| 8 | Roberts Fīlholds | įtėvis | ||
| 9 |  | Johanna Filholde | Netikra motina | |
| 10 |  | Paulis Koše | Žentas | |
| 11 |  | Aina Meierovica | Marti | |
| 12 |  | Vilis Holcmanis | Draugas | |
| 13 |  | Aleksandrs Plensners | Draugas | |
| 14 |  | Jānis Pauļuks | Bendradarbis | |
| 15 |  | Mārtiņš Augusts Nukša | Bendradarbis | |
| 16 |  | Frīdrihs Vesmanis | Bendradarbis | |
| 17 |  | Voldemārs Salnais | Bendradarbis | |
| 18 | Eduards fon Rozenbergs | Bendradarbis | ||
| 19 |  | Margarēta Ternberga | Bendradarbis | |
| 20 |  | Vilhelms Munter | Susipažinęs | |
| 21 |  | August Winnig | Susipažinęs | |
| 22 |  | Arveds Bergs | Susipažinęs | |
| 23 | Voldemārs Sproģis | Darbuotojas | ||
| 24 |  | Jānis Tepfers | Darbuotojas | |
| 25 |  | Andrejs Frīdenbergs | Darbuotojas | |
| 26 |  | Kārlis Ieviņš | Darbuotojas | |
| 27 | Kristaps Irbe | Mmokytojas | ||
| 28 |  | Otto Nonācs | Bendradarbis studentas |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums
26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure
On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.
01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany
18.03.1921 | Rīgas miera līgums
19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība
19.6.1921.-19.6.1922
20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim
28.07.1922 | ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības
Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā
27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība
Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.
28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.
19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība
Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim
26.05.1935 | Jaunajos ebreju kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas karā kritušiem ebreju tautības karavīriem
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni
Reklama
