Gothards Ketlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.02.1517
Miršanas datums:
17.05.1587
Papildu vārdi:
Godthartt Kettler, Gothardus Kettler;
Kategorijas:
Grāfs, Hercogs, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Politiķis, Valdnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī

Gothards I Ketlers dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Jelgavā bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes administrators.

Dzimis 1517. gadā senā Vestfālenes aristokrātu ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns.

Apmēram 1537. gadā iestājās Vācu ordenī, 1551. vai 1552. gadā kļuva par ordeņa saimniecības pārzini Cēsu pilī, bet 1554. gadā par Daugavpils komturu.

Gatavojoties karam ar Rīgas arhibīskapu, mestra koadjūtors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadā nosūtīja komturu Ketleru vervēt algotņus uz vācu zemēm.

1558. gadā, sākoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par Vīlandes komturu, 1558. gada 9. jūlijā komturu Gothardu Ketleru ordeņa sanāksmē Valkā ievēlēja par mestra koadjūtoru.

1558. gadā viņš vadīja 500 algotņu un vismaz 3000 latviešu karavīru uzbrukumu krievu spēkiem, kas bija ieņēmuši Tērbatas bīskapijas zemes.

Kādā no kaujām viņš krita no zirga un lauza kāju, tādēļ Tērbata palika neieņemta. Saņēmis plašas pilnvaras, viņš augustā devās uz Viļņu, kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu.

1558.g. 31. augustā tika noslēgts padošanās līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai Bauskas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Sēlpils cietokšņus.

Pēc atgriešanās Livonijā 1559. gadā Gothards Ketlers panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā.

1561. gada 28. novembrī viņš Viļņā parakstīja līgumu (t.s. Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru Livonija nonāca Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Kā atlīdzību par savu uzticību viņš un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis.

Oficiāli viņš 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam "Melnajam", pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.

Jaunais valdnieks enerģiski ķērās pie savas valsts pārveides.

1565. gadā viņš lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas. Revīzijas vadīja pirmajā gadā Stefans Bilovs, nākošajā gadā šai darbā viņam sekoja Aleksandrs Einhorns un Zalomons Hennings.

1566. gada 11. martā viņš apprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.).

Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili, pēc tam Sēlpili, tad Kuldīgas pili, beidzot Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās tikai 1578. gadā.

Revīzijas ziņojumā bija minēts, ka hercogvalstī ir tikai trīs lielākas baznīcas Jelgavā, Bauskā un Dobelē, citās pilsētās un miestos ir mazi koka lūgšanu nami. Ļaudis dzīvojot tumsībā un māņos, daudzi no viņiem nomirstot nekristīti.

Pēc hercoga Gotharda priekšlikumu 1567. gada landtāgs nolēma celt 70 baznīcas un pie astoņām no tām ierīkot skolas un nabagu mājas.

1570. gadā tika apstiprināta Einhorna izstrādātā baznīcas kārtība. Hercogs uzdeva superintendentam un sevišķam baznīcu pārlūkam, mazākais, ik pa diviem gadiem reizi apceļot draudzes, pārklaušināt zemniekus, pārlūkot mācītājus un skolotājus viņu darbībā.

Savā darbībā viņš sadūrās ar bijušo ordeņa bruņinieku, īpaši ar Dobeles komtura Matīsa fon der Rekes pretestību.

1570. gada viņš bija spiests apstiprināt t.s Gotharda privilēģiju, piešķirdams muižniekiem plašas mantojuma tiesības uz agrāk piešķirtajām muižām.

Kurzemes un Zemgales Hercogiste.

1578. gadā jaunais Polijas karalis Stefans Batorijs par Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratoru apstiprināja hercoga Gotharda radinieku Georgu Radvilu, bet 1579. gadā no jauna apstiprināja Gothardu Ketleru par Kurzemes hercogu.

Gothards Ketlers mira 70 gadu vecumā Jelgavas pilī 1587. gada 17. maijā. Viņam bija septiņi bērni, no kuriem četri sasniedza pilngadību. Savu valsti viņš sadalīja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, meitu Annu izprecināja lietuviešu kunigaitim Albertam Radvilam, bet meitu Elizabeti Tešenes hercogam Ādamam Vencelim (Adam Wenzel von Teschen).

Viņa pēcnācēji hercogistē valdīja līdz pat 1737. gadam.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcaJelgavas Svētās Trīsvienības baznīcabūvējis00.00.1522lv
2Kuldīgas ordeņa pils (vieta)Kuldīgas ordeņa pils (vieta)dzīvojis00.00.1560lv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Frīdrihs II KetlersFrīdrihs II KetlersDēls25.11.156917.08.1642
        2Vilhelms KetlersVilhelms KetlersDēls20.06.157407.04.1640
        3
        Anna RadzivilaMeita00.00.157100.00.1617
        4Anna KetlereAnna KetlereSieva14.10.153304.07.1602
        5Albrehts  RadvilsAlbrehts RadvilsZnots08.03.155813.06.1592
        6Elizabete Magdalēna KetlereElizabete Magdalēna KetlereVedekla17.04.158023.02.1649
        7Sofija KetlereSofija KetlereVedekla31.03.158204.12.1610
        8Jēkabs KetlersJēkabs KetlersMazdēls28.10.161001.01.1682
        9Frīdrihs KetlersFrīdrihs KetlersMazmazdēls06.07.165022.01.1698
        10Ferdinands KetlersFerdinands KetlersMazmazdēls01.11.165504.05.1737
        11Marija Amēlija Anna fon KurlandMarija Amēlija Anna fon KurlandMazmazmeita12.06.165316.06.1711
        12
        Luīza Elizabete fon HesenMazmazmeita23.08.164616.12.1690
        13Mikołaj Krzysztof RadziwiłłMikołaj Krzysztof RadziwiłłAttāls radinieks02.08.154928.02.1616
        14Zālamons HenningsZālamons HenningsDarba ņēmējs00.00.152829.11.1589
        15Magnuss Kurzemes bīskapsMagnuss Kurzemes bīskapsPretinieks26.08.154018.03.1583
        16Ivans IV BargaisIvans IV BargaisPretinieks25.08.153028.03.1584
        17Sigismunds II Augusts JagelloSigismunds II Augusts JagelloKomandieris01.08.152007.07.1572
        18Anrī III ValuāAnrī III ValuāKomandieris19.09.155102.08.1589
        19Stefans BatorijsStefans BatorijsKomandieris27.09.153312.12.1586
        20Nikolajs Radvils MelnaisNikolajs Radvils MelnaisCīņu biedrs, Pēctecis04.02.151529.05.1565

        28.11.1561 | Livonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasali

        Pievieno atmiņas

        05.03.1562 | Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes

        Pievieno atmiņas

        01.07.1569 | Ļubļinas ūnija

        Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.

        Pievieno atmiņas

        21.10.1578 | Livonijas karš: Cēsu kaujas

        Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās Livonijas konfederācijas teritoriju uz vairāk kā 100 gadiem. Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (Livländischer Krieg /Erster Nordischer Krieg/ Ливонская война, / Liivi sõda /Livonijos karas /25-årskriget mot Ryssland, / I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558-1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561-1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561-1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1582 | Livonijas karš: Krievija "cedē" okupēto atpakļ Igauniju un Livoniju Polijas -Lietuvas karaļvalstij, ar kuru tās iepriekš bija noslēgušas ūniju, lai spētu pretoties maskaviešiem

        Pievieno atmiņas

        Birkas