Jānis Bētiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.04.1830
Miršanas datums:
18.05.1912
Kategorijas:
Diriģents, Pedagogs, skolotājs, Ērģeļnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Irlavas pagasts, Sātu kapi

Jānis Bētiņš (dzimis 1830. gada 24. aprīlī, miris 1912. gada 18. maijā) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Saukts arī par "Kurzemes mūzikas tēvu". Pirmo Latviešu Dziesmu svētku 1873. gadā virsdiriģents. Viens no rosīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemē XIX gadsimta otrajā pusē. Ērģeļu konstruktors.

Skolojis un rādījis piemēru izcilajam latviešu komponistam Ernestam Vīgneram, kurš bija viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem.

Mācījās Irlavas skolotāju seminārā. No 1848. līdz 1893. gadam bija šī semināra skolotājs. No 1860. līdz 1905. gadam Bētiņš bija Sātu draudzes ērģelnieks. 1870. gadā Dobelē noorganizēja un bija virsdiriģents Kurzemes novada Dziesmu svētkiem. 1. (1873. gadā), 2. (1880. gadā), 3. (1888. gadā) Dziesmu svētku sagatavošanas darbu līdzdalībnieks, piecu Dziesmu karu žūrijas loceklis. 1. un 3. svētku virsdiriģents un 3., 4. un 5. Dziesmu svētku goda virsdiriģents.

Materiāli nostabilizējies, Jānis Bētiņš 1855. gada rudenī salaulājās ar savu māsīcu Godību Bētiņu. Laimīgajā ģimenē aug trīs dēli (viens no tiem - Kārlis agri nomirst) un meita. Tēvs visiem bērniem ir pirmais stingrais mūzikas skolotājs, sagatavojot puišus mācībām Irlavas seminārā, lai pēc tā absolvēšanas ar lielu prieku izvadītu viņus turpmākajās studiju gaitās uz Pēterburgas konservatoriju. Tie ir slavenie Bētiņu dzimtas pārstāvji: Ludvigs Bētiņš (1856 - 1930) - klavieru un ērģeļspēles pedagogs Kijevā, Tiflisā (Tbilisi), ilggadējais Maskavas Konservatorijas profesors, kura mūža pēdējie gadu desmiti saistīti ar darbību Latvijas Konservatorijā, kā arī daudzsološais, neārstējamas tuberkulozes pāragri salauztais koncertpianists, ērģeļnieks Ādolfs Bētiņš (1863 - 1911). Izjuzdams sevišķu lepnumu par sava vecākā dēla talantu, Jānis Bētiņš viņu iesaista paša organizetajā Pirmo Kurzemes dziesmu svētku ievadījuma koncertā Dobeles baznīcā, ar trīspadsmitgadīgo Ludvigu četrrocīgi atskaņojot V. A. Mocarta ērģeļu Fantāziju. Dzirdēti nostāsti, ka tēvs un dēls Bētiņi ceļojuši uz Vāciju, kur Veimārā par Ludviga dotībām atzinīgi izteicies pats ģeniālais Ferencs Lists...

***

1846. gadāJānis Bētiņš ieradies Irlavas seminārā ar mērķi – mācīties mūziku. Semināra direktors K. Zadovskis pats mācījis ērģeļspēli un mūzikas teoriju. Viņa vadībā šos priekšmetus apguvis arī J. Bētiņš, paralēli mācīdamies vijoļspēli pie V. Denkevica. 1848. gadā J. Bētiņš no Irlavas skolotāju semināra izstājies un devies uz Jelgavu papildināt savas muzikālās zināšanas, privāti konsultējies pie tolaik slavena ērģelnieka un mūzikas teorētiķa Rūdolfa Posteļa. J. Bētiņš guvis atzinību Jelgavas mūziķu aprindās kā ērģeļu un vijoļspēles meistars, un viņam piedāvāta materiāli nodrošināta ērģelnieka vieta. Tomēr J. Bētiņš saņēmis uzaicinājumu strādāt seminārā no darba aizgājušā V. Denkevica vietā, viņš izšķīries par darbu Irlavā. 1849.gadā J. Bētiņš sāka mūzikas pedagoga darbu Irlavas seminārā, to turpinājis līdz 1883. gadam un mācījis visas mācību plānos ietilpstošās disciplīnas, un arvien noteiktāk pievērsies diriģenta darbībai. Irlavas jauktais koris (1868.) J. Bētiņa vadībā Kurzemē bija viens no pirmajiem koriem, kas bruģēja ceļu gan Kurzemes dziesmu svētkiem Dobelē 1870. gadā, gan Pirmajiem Vispārējiem dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā (tajos Irlavas koris bijis viens no lielākajiem, pēc biežāk publikācijās izmantotajiem datiem – 101 dziedātājs).Līdztekus koru kustībai Kurzemē ar J. Bētiņa tiešu līdzdalību un gādību sāk dibināties arī instrumentu ansambļi un orķestri. Semināristu orķestrim nepieciešamo kontrabasu, piemēram, viņš pats, pa dziļu sniegu brizdams, aizvilcis no Dobeles līdz pašai Irlavai. Īpaša vieta J. Bētiņa mūziķa darbībā bijusi ērģelspēlei (ērģelnieks Sātu draudzē no 1860. līdz 1905. gadam) un ērģeļbūvei. Muzikologi daļēji par J. Bētiņa nopelnu uzskata arī salīdzinoši lielo skaitu ērģeļu, ar diviem manuāliem, Tukuma apkaimē. Jānis Bētiņš kopā ar saviem dēliem mūziķiem Ādolfu un Ludvigu apbedīts Sātu kapsētā. Līdzās kapiem atrodas J. Bētiņa pēdējā dzīves vieta – „Gaismas” un ērģelnieka pēdējā darba vieta Sātu baznīca. Jāņa Bētiņa vārds nav aizmirsts: viņš tiek godināts visos pagasta un rajona lielākajos mūzikas svētkos. 1978. gadā pie bijušā skolotāju semināra ēkas atklāts piemiņas akmens, bet 1986. gada 8. jūnijā – skulptores Olitas Nigules un arhitekta Teodora Niguļa veidots piemineklis, bet 1999. gada vasarā seminārēkā durvis vēra J. Bētiņa piemiņas istaba.

Avoti: wikipedia,

          irlava.lv

          Laiks, 29.03.2003

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ādolfs BētiņšĀdolfs BētiņšDēls24.03.186400.07.1911
        2
        Ludvigs BētiņšDēls11.10.185612.06.1930
        3
        Gotlībe BētiņaSieva
        4Ernests VīgnersErnests VīgnersDomu biedrs19.01.185025.05.1933
        5Andrejs JurjānsAndrejs JurjānsDomu biedrs30.09.185603.10.1922

        26.06.1873 | I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki

        I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam (pēc jaunā stila: 8.—11. jūlijs), Rīgā. Tajos piedalījās 45 kori ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no Kurzemes un Zemgales — 11 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

        Pievieno atmiņas

        Birkas