Jānis Cimze

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.07.1814
Miršanas datums:
22.10.1881
Mūža garums:
67
Dienas kopš dzimšanas:
76608
Gadi kopš dzimšanas:
209
Dienas kopš miršanas:
52025
Gadi kopš miršanas:
142
Kategorijas:
Dzejnieks, Komponists, Muzikants, mūziķis, Pedagogs, skolotājs, Publicists
Kapsēta:
Valka, Cimzes kapi (bij. Lugažu kapi)
  • Jānis Cimze dzimis 1814. gada 3. jūlijā Cimzes pusmuižas vagara ģimenē Raunas draudzē.
  • 1830. gadā viņš sāka strādāt par mājskolotāju Rozes muižā Raunā, vēlāk Smiltenē un no 1833. gada Valmieras draudzes skolā.
  • 1835. gadā Vidzemes mācītāju sinode Jāni Cimzi izvēlējās par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju un nosūtīja viņu uz Vāciju sagatavoties šim amatam.
  • 1836.—1838. gadā Cimze mācījās Veisenfelsas skolotāju seminārā, pēc tam apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju, kur iepazinās ar tā laika modernākajām skolotāju izglītības metodēm.
  • 1838. — 1839. gadā viņš kā brīvklausītājs papildinājās Berlīnes universitātē.
  • 1839.—1849. gadā J. Cimzes vadīja Vidzemes skolotāju semināru Valmierā.
  • 1849.—1881. gadā viņš turpināja vadīt skolotāju semināru Valkā.
  • Miris 1881. gada 22. oktobrī un apglabāts Valkā Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi), kur viņam vēlāk uzcelts kapa piemineklis.

Jāņa Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J.Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis 431 tautskolotāju — diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus. Seminārā mācījušies tādi pazīstami kultūras un izglītības darbinieki kā Apsīšu Jēkabs, Auseklis, Jēkabs Zvaigznīte, Baumaņu Kārlis, Jānis Sērmūkslis, Indriķis Zīle u.c. J.Cimze bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Viens no J.Cimzes nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu koru kultūras attīstībā ir viņa apkopotais latviešu un cittautu dziesmu krājums koriem “Dziesmu rota” (no 1872.), kurā ietilpst astoņi krājumi — 3 krājumi "Dārza puķes" ar vācu komponistu sacerējumiem, bet J.Cimzes darba vērtīgākā daļa ir 5 “Lauka puķu” burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums iznāca 12 gadus. "Dziesmu rota" izraisa koru kultūras aktivizāciju, padara reālu ideju par vispārējiem Dziesmu svētkiem, tādēļ J.Cimzes un viņa brāļa Dāvida Cimzes (1822—1872) tautas dziesmu apdares kļūst I (1873) un II (1880) un visu turpmāko Dziesmu svētku repertuāra neatņemamu sastāvdaļu.

Taču J.Cimze, apdarinot latviešu tautas dziesmas, nevērīgi izturējies pret dziesmu skaņkārtu un ritma prasībām, kā rezultātā daudzās tautas melodijās sabojāts ritmiskais un metriskais pulsējums. Daudzās apdarēs viņš aizgājis tālu ārpus melodijas savdabības robežām, ietekmējoties no baznīcas korāļiem raksturīgajiem modulatoriskajiem novirzieniem, hromatismiem. Cik maz J. Cimze izpratis latviešu tautas mūzikas nacionālās īpatnības, par to liecina arī kopā ar īstām tautas dziesmām "Dziesmu rotā" atrodamie citu tautu melodiju lokalizējumi un salkani sentimentālās ziņģes ("Ak, sirsniņ, kam tik trūvi raud'", "Neraud', tu mīļā meitiņa, tu jaukā puķīt', rozīte", "No bēdām esmu pārņemta" u.c.), kas, pateicoties "Dziesmu rotai", tika ievazātas latviešu tautas muzikālajā sadzīvē. Šos J.Cimzes darbības trūkumus desmitiem gadu laikā sekmīgi izlaboja Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols un vēlāk arī Emīls Melngailis.

Avots: wikipedia

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Andrejs CimzeTēvs00.00.179200.00.1847
        2
        Anna CimzeMāte00.00.1794
        3
        Emīlis Kārlis Andrejs CimzeDēls06.12.185100.00.1852
        4Anna Louise Elisabeth BalsonAnna Louise Elisabeth BalsonMeita31.12.1852
        5
        Luīze Irēne Matilde CimzeMeita19.12.1854
        6
        Johanna Elizabete CimzeMeita12.04.1856
        7
        Eduards CimzeBrālis00.00.1835
        8
        Kārlis CimzeBrālis00.00.182900.00.1846
        9
        Pēteris CimzeBrālis00.00.1819
        10
        Dāvids CimzeBrālis26.11.182216.10.1872
        11
        Anna CimzeMāsa00.00.1825
        12
        Kristīne CimzeMāsa00.00.1832
        13
        Marija MucenieksMāsa00.00.1816
        14
        Luīze Johanna CimzeSieva17.12.182531.05.1856
        15
        Anna MucenieksBrāļa/māsas meita27.10.1839
        16
        Benedictus Andreas MolienSievas/vīra tēvs05.03.178331.10.1859
        17
        Katharine Louise MolienSievas/vīra māte15.12.179028.08.1852
        18Gustavs MolīnsGustavs MolīnsSvainis07.12.183119.07.1878
        19
        Pēteris MucenieksSvainis00.00.1818

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Pievieno atmiņas

        26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē

        Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.

        Pievieno atmiņas

        22.11.1839 | Atver Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināru (Cimzes semināru)

        1839.gada 22.novembrī Valmierā Jānis Cimze atver Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināru (saukts arī par Cimzes semināru), 1853.gadā tas pārceļas uz Valku, kur darbojas līdz 1890. gadam.

        Pievieno atmiņas

        19.02.1861 | Krievijā atceļ dzimtbūšanu. Pateicoties "Rietumu" ietekmei- Baltijā tā bija atcelta 2 paaudzes ātrāk kā citur Krievijā

        Pievieno atmiņas

        03.03.1861 | Dzimtbūšanas atcelšana Krievijā (arī Latgalē) privātmuižu zemēs

        Vidzemē un Kurzemē dzimtbūšana bija atcelta 45 gadus ātrāk

        Pievieno atmiņas

        26.06.1873 | I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki

        I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam (pēc jaunā stila: 8.—11. jūlijs), Rīgā. Tajos piedalījās 45 kori ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no Kurzemes un Zemgales — 11 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

        Pievieno atmiņas

        Birkas