• Jānis Cimze dzimis 1814. gada 3. jūlijā Cimzes pusmuižas vagara ģimenē Raunas draudzē.
• 1830. gadā viņš sāka strādāt par mājskolotāju Rozes muižā Raunā, vēlāk Smiltenē un no 1833. gada Valmieras draudzes skolā.
• 1835. gadā Vidzemes mācītāju sinode Jāni Cimzi izvēlējās par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju un nosūtīja viņu uz Vāciju sagatavoties šim amatam.
• 1836.—1838. gadā Cimze mācījās Veisenfelsas skolotāju seminārā, pēc tam apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju, kur iepazinās ar tā laika modernākajām skolotāju izglītības metodēm.
• 1838. — 1839. gadā viņš kā brīvklausītājs papildinājās Berlīnes universitātē.
• 1839.—1849. gadā J. Cimzes vadīja Vidzemes skolotāju semināru Valmierā.
• 1849.—1881. gadā viņš turpināja vadīt skolotāju semināru Valkā.
• Miris 1881. gada 22. oktobrī un apglabāts Valkā Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi), kur viņam vēlāk uzcelts kapa piemineklis.

Jāņa Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J.Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis 431 tautskolotāju — diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus. Seminārā mācījušies tādi pazīstami kultūras un izglītības darbinieki kā Apsīšu Jēkabs, Auseklis, Jēkabs Zvaigznīte, Baumaņu Kārlis, Jānis Sērmūkslis, Indriķis Zīle u.c. J.Cimze bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Viens no J.Cimzes nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu koru kultūras attīstībā ir viņa apkopotais latviešu un cittautu dziesmu krājums koriem “Dziesmu rota” (no 1872.), kurā ietilpst astoņi krājumi — 3 krājumi "Dārza puķes" ar vācu komponistu sacerējumiem, bet J.Cimzes darba vērtīgākā daļa ir 5 “Lauka puķu” burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums iznāca 12 gadus. "Dziesmu rota" izraisa koru kultūras aktivizāciju, padara reālu ideju par vispārējiem Dziesmu svētkiem, tādēļ J.Cimzes un viņa brāļa Dāvida Cimzes (1822—1872) tautas dziesmu apdares kļūst I (1873) un II (1880) un visu turpmāko Dziesmu svētku repertuāra neatņemamu sastāvdaļu.

Taču J.Cimze, apdarinot latviešu tautas dziesmas, nevērīgi izturējies pret dziesmu skaņkārtu un ritma prasībām, kā rezultātā daudzās tautas melodijās sabojāts ritmiskais un metriskais pulsējums. Daudzās apdarēs viņš aizgājis tālu ārpus melodijas savdabības robežām, ietekmējoties no baznīcas korāļiem raksturīgajiem modulatoriskajiem novirzieniem, hromatismiem. Cik maz J. Cimze izpratis latviešu tautas mūzikas nacionālās īpatnības, par to liecina arī kopā ar īstām tautas dziesmām "Dziesmu rotā" atrodamie citu tautu melodiju lokalizējumi un salkani sentimentālās ziņģes ("Ak, sirsniņ, kam tik trūvi raud'", "Neraud', tu mīļā meitiņa, tu jaukā puķīt', rozīte", "No bēdām esmu pārņemta" u.c.), kas, pateicoties "Dziesmu rotai", tika ievazātas latviešu tautas muzikālajā sadzīvē. Šos J.Cimzes darbības trūkumus desmitiem gadu laikā sekmīgi izlaboja Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols un vēlāk arī Emīls Melngailis.

Avots: wikipedia