Joahims fon Ribentrops

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.04.1893
Miršanas datums:
16.10.1946
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ulrich Friedrich Wilhelm Joachim von Ribbentrop
Papildu vārdi:
Ulrihs Firdrihs Vilhelms fon Ribentrops, Ульрих Фридрих Вильхельм Иоа́хим фон Ри́ббентроп,
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Diplomāts, Kara noziedzinieks, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Valdības loceklis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Joahims fon Ribentrops bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un ārlietu ministrs.

Dzimis turīgā ģimenē, guvis visai fragmentāru izglītību labās privātās skolās, perfekti pārzinājis franču un angļu valodas.

Laikā līdz 1910.g. ilgākus laika periodus dzīvojis Grenoblē un Parīzē.

1904.-1908.g. mācās franču valodu

1909.g. Šveicē iepazīstas ar Katrīnu Bellu- bagātas Kanādas bankas īpašnieka meitu

1910.g. izbrauc uz Kanādu, šiet strādā dzelzceļa kompānijā

Vēlāk pārceļas uz ASV un strādā par žurnālistu Ņujorkā un Bostonā.

1911-1914.g. dzīvo Ottavā, kur izveido nelielu vīna un šampanieša tirdzniecības uzņēmumu, un cer apprecēties ar Katrīnu.

Sākotiies 1. Pasaules karam no Kanādas (britu kolonijas) pārceļas uz ASV, bet rudenī atgriežas Vācijā, kur tiek iesaukts armijā.

1914.-1918.g. - dien dažādās vietās, sākumā - Austrumu frontē, bet vēlāk tiek pārcelts uz Rietumu fronti. Saņēmis Dzelzs krustu,

1918.g. - kara beigas sagaida Stambulā.

1919.g. iepazīstas ar bagāta šampanieša rūpnieka Henkela meitu Annu.

1920.g. apprecas un līdz 1925.g. ceļo pa Eiropu kā vīna tirdzniecības firmas pārstāvis. Ģimenē piedzimst 5 bērni. No tantes iegūst tiesības izmantot "fon" titulu.

1928.g. tiek iepazīstināts ar Ā. Hitleru, kā veiksmīgs biznesmenis ("kurš pasaulē prot pārdot vācu šampanieti par tādu pašu cenu, kā franču šampanieti")

1932.g. maijā iestājas Nacionālsociālistu partijā.

Ribentrops dievināja Hitleru- stāsta, ka viņš pat slimojis ar psihosomātisku kaiti- bijis nelaimīgs, ja Hitlers tāds juties utml.

1933.g. Ribentropam tiek piešķirta SS "dienesta pakāpe" (Standartenführer), taču "vecbiedri" viņu ne pārāk cienīja, jo uzskatīja, ka viņš "nopircis vārdu (titulu), apprecējies ar naudu, un iekļuvis partijā caur pazīšanos, ne nopelniem" (Gebelss).

Rezultātā, Ribentrops uzsvērti aktīvi un fanātiski atbalsta visas nacistu "idejas", t.sk.  antisemītismu. Par to pārsteigti bija ebreju uzņēmēji, jo sievastēva ģimene ne tikai aizņēmās naudu ebreju bankās, bet tiem bija arī kopēji veidoti uzņēmumi.

Ribentrops uzstāj, ka ebrejiem, kuri pamet Vāciju ir aizliegts ņemt līdzi vai saņemt kompensāciju par saviem īpašumiem, jo tie iegūti "nelegāli un noziedzīgi".

Ribentrops ātri kāpj pa karjeras kāpnēm ārlietu dienestā, jo atšķirībā no citiem vācu diplomātiem, kuri Hitleram stāstīja taisnību, Ribentrops, kurš pēc līdzgaitnieku vārdiem neko nesaprata no diplomātijas, stāstīja Hitleram to, ko tas vēlējās dzirdēt.

'With Ribbentrop it is so easy, he is always so radical. Meanwhile, all the other people I have, they come here, they have problems, they are afraid, they think we should take care and then I have to blow them up, to get strong. And Ribbentrop was blowing up the whole day and I had to do nothing. I had to brake – much better! - A. Hitlers

***

1939. gada 23. augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu

1940.gada 16.jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops licis saviem līdzstrādniekiem izstrādāt priekšlikumus Baltijas valstu okupācijas novēršanai. Vācijai gan nebija reālu iespēju aizkavēt padomju akcijas, un tai nācās atzīt, ka notikumi Baltijā ir tikai Baltijas valstu un Maskavas savstarpēja darīšana.

1940.gada 22.jūlijā Latvijas sūtnis Berlīnē Edgars Krieviņš iesniedza protesta notu Vācijas Ārlietu ministrijai par PSRS politiku. Lai nesabojātu attiecības ar Padomju Savienības valdību, Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja E. Krieviņam, ka viņš vairs netiek uzskatīts par Latvijas valsts pārstāvi.

Bet nacistiskajai Vācijai nebija pieņemama Baltijas valstu forsētā sovetizācija, un jau 1940.g. 3.septembrī ārlietu ministrs Joahims Ribentrops pret to protestēja.

1940.g. 16.septembrī Vācija paziņoja par sava karaspēka nosūtīšanu caur Somiju uz Ziemeļnorvēģiju, bet 11.oktobrī savā kontrolē pārņēma atlikušo Rumānijas teritoriju, ko nebija sagrābusi PSRS.

Jāatzīmē, ka 1940.gada nogalē un 1941.gada sākumā Vācija diezgan skaidri demonstrēja savas bažas par Baltijas valstu straujo inkorporāciju PSRS.

Atklāti šo inkorporāciju neatzina arī Itālija un Japāna.

1941.gada 22.jūnijā paziņojumā par kara pieteikšanu PSRS Ā. Hitlers propagandiskā nolūkā uzsvēra, ka Vācijas mērķis esot atbrīvot Padomju Savienības okupētās Baltijas valstis.

No neitrālajām valstīm vienīgi Zviedrija atzina Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS sastāvā, kaut arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Stokholmā 23.jūlijā bija iesnieguši protesta notas. Zviedrija to izdarīja bailēs no Padomju Savienības spiediena.

1945.g. 14,. jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims Rībentrops tiek notverts Hamburgā 

1946.g. notiek Nirnbergas process, kura nozīmīgākie apsūdzētie:

  • Martins Bormans;
  • Hermans Gērings,
  • Joahims fon Ribentrops;
  • Alfrēds Rozenbergs

(piespriests nāvessods pakarot),

bet ieslodzījums-· 

  • Rūdolfs Hess (uz mūžu);
  • Alberts Špērs (20 gadi)

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Joahims_fon_Ribentrops

Avoti: news.lv, barikadopedija.lv, wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Vevelsburgas pilsVevelsburgas pilsnav precizētade, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Volisa  SimpsoneVolisa SimpsonePartneris19.06.189624.04.1986
        2Eduards VIII  VindzorsEduards VIII VindzorsDraugs23.06.189428.05.1972
        3Konstantīns fon NeiratsKonstantīns fon NeiratsDarba biedrs02.02.187314.08.1956
        4Dāma Nensija  AstoreDāma Nensija AstorePaziņa18.05.189702.05.1964
        5Karls  SeltersKarls SeltersPaziņa24.06.189831.01.1958
        6Davids KandelakiDavids KandelakiPaziņa00.00.189529.07.1938
        7Анте ПавеличАнте ПавеличPaziņa14.07.188928.12.1959
        8Wsewolod MerkulowWsewolod MerkulowPaziņa25.10.189523.12.1953
        9
        Andor HenckeDarba ņēmējs14.07.189531.01.1984
        10Henrihs HimlersHenrihs HimlersDomu biedrs07.10.190023.05.1945
        11Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs MolotovsDomu biedrs09.03.189008.11.1986
        12Josifs StaļinsJosifs StaļinsDomu biedrs, Varmāka, vainīgais18.12.187805.03.1953
        13Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersDomu biedrs20.04.188930.04.1945

        29.10.1929 | Melnā otrdiena Volstrītā. Sākās krīze un Lielā Depresija, kura ilgst 10 gadus

        Pievieno atmiņas

        30.01.1933 | Ādolfs Hitlers tiek iecelts par Vācijas kancleru.

        Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Hitleram veidot Vācijas valdību.

        Pievieno atmiņas

        12.09.1934 | Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti.

        Pievieno atmiņas

        24.10.1938 | Podczas spotkania w Berlinie ministrów spraw zagraicznych Józefa Becka i Joachima von Ribbentropa, strona niemiecka pierwszy raz poruszyła kwestię włączenia Wolnego Miasta Gdańska do Rzeszy i budowy eksterytorialnej autostrady oraz linii kolejowej przez polskie Pomorze

        Pievieno atmiņas

        07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts ar tā slepenajiem pielikumiem

        Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1939 | Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Kuriļu salas, Karēlija ir okupētas jorpojām.

        Pievieno atmiņas

        22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

        Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

        Pievieno atmiņas

        18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie

        Pievieno atmiņas

        24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai

        Pievieno atmiņas

        26.11.1939 | Mainilas incidents

        Pievieno atmiņas

        30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai

        Pievieno atmiņas

        25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi

        Pievieno atmiņas

        07.01.1940 | Ziemas karš: Operācija pie Soumusalmi

        Pievieno atmiņas

        10.02.1940 | Genocīds. Komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas okupētās Polijas Austrumu daļā

        Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).

        Pievieno atmiņas

        26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.

        Pievieno atmiņas

        07.09.1940 | Sākas Londonas bombardēšana. Blitz

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Pievieno atmiņas

        12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

        Pievieno atmiņas

        10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        01.10.1946 | Otrais Pasaules karš. Darbu beidz Nirnbergas starptautiskais kara tribunāls

        Pievieno atmiņas

        16.10.1946 | Vācijā tiek pakārti 10 vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas vadītāji. Tai skaitā Ribentrops. Molotovs mirst 1986. gadā

        Pievieno atmiņas

        23.11.1988 | Rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        Birkas