Jūlijs Lācis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.12.1892
Miršanas datums:
15.12.1941
Papildu vārdi:
Rihards, Ju-Ju, Sinus
Kategorijas:
Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Rakstnieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Žurnālists, rakstnieks, bijis precējies ar režisori Annu Lāci, rakstnieci Lūciju Zamaiču un dzejnieci Rūtu Skujiņu

Pamanāms ikvienā sabiedrībā — stalts, ļoti izskatīgs vīrietis. Ar labu izglītību. Studējis Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā, Mākslas veicināšanas biedrības skolā.

Studējis arī ķīmiju un tautsaimniecību. Turklāt Jūlijs Lācis bija viens no pirmajiem Latvijā profesionālu izglītību ieguvušajiem žurnālistiem. Viņam bija jābūt sabiedrības elitē. Fotogrāfijās līdzās izdevēju Benjamiņu pārim vai aktrises Marijas Leiko sagaidītāju pulkā no viņa sejas joprojām staro aristokrātisms un inteliģence.

1940.gadā viņu iecēla par Augusta Kirhenšteina leļļu valdības tautas labklājības ministru. Drīz vien — arī par izglītības tautas komisāru.

Bet 1941.gada 8.janvārī viņš tika apcietināts. Par naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju.

Es bērniem teicu, ka Tu esi aizbraucis tālu, tālu. Un viņi tam tic. Un tomēr gaida ik dienas, ik stundas, ik elpas vilcienā gaida (..). P.S. Tavs tēvs un māte arī ir dzīvi un veseli. Māte gan pirmā laikā bija ļoti sabrukusi, bet tagad atkal saņēmusies, — tādus vārdus uz cietumu vīram Jūlijam Lācim 1941.gada 26.martā rakstīja dzejniece Rūta Skujiņa.

Vēl nesen abi piedalījās delegācijas braucienā uz Maskavu pēc 5.augusta, kad Latvija ar lielu pompu tika "uzņemta" Padomju Savienībā. Lācis arī piedalījās delegācijas pārstāvju oficiālajā pieņemšanā Kremlī Staļina darba istabā.

Lūgumrakstu Latvijas PSR Komisāru Padomei rakstīja arī Jūlija Lāča vecāki, lauksaimnieki Ādamss un Karlīna. Kad viņi rakstīja šo vēstuli, viņi bija pazaudējuši visus trīs dēlus: "Lūdzam atļauju satikties vai sarakstīties ar mūsu apcietināto dēlu Jūliju Lāci. Esam jau astoņdesmit gadu veci. Izaudzinājām trīs dēlus. Viens no tiem (Herberts Lācis) krita par Padomju Latviju 1919.gada maija mēnesī. Otrs dēls Arvids jau 25 gadus dzīvo PSRS. Viņš šinīs dienās bija dabūjis atļauju pārcelties uz Latvijas PSR. Bet tagad laikam aizturēts Maskavā sakarā ar trešā dēla Jūlija apcietināšanu. Mēs nezinām, ko mūsu dēls noziedzies pret padomju varu. Lūdzam tikai ļaut mums ar viņu sazināties, jo mums vairs nav daudz atlicis dzīvot".

Vecišķi drebošajā rokrakstā rūpīgi izzīmēti svešie un neierastie "PSRS" un "LPSR", it kā apzinoties, ka mazākā kļūdīšanās šajos burtos — jaunai varai svētos — var maksāt dēla dzīvību. Lūgumraksta stūrī pāri vecāku rindām ar treknu zilu zīmuli uzšņāptais "nodot tālākajai izskatīšanai" izstaro vienaldzību un ļaunas priekšnojautas. Tikmēr Jūlija Lāča mazās meitas Lalita un Māra sūta uz cietumu zīmējumus un priecājas, uzgājušas kalendārā "tētes vārda dienu".

1941.gada 8.janvārī Jūliju Lāci apcietināja, pratināja un deportēja uz Astrahaņas cietumu. Lācis skarbi samaksāja par savu dzīves laiku, kad viņš bija viens no redzamākajiem žurnālistiem Benjamiņu izdevumā Jaunākās Ziņas un žurnālā Atpūta. Šajā žurnālā publicēti viņa raksti, dzejoļi, stāsti, nereti ar pseidonīmu Ju-Ju un Sinus.

Arī viņa vienīgais romāns Mūža meža maldi, pēc kura lielākā daļa veidojuši priekšstatu par latviešu izceļošanu uz Brazīliju, pirmpublicējumu piedzīvoja Atpūtā.

Pratināšanas laikā īpaša vērība tika veltīta Jūlija Lāča sakariem ar ārzemēm — mācības Francijā, tūrisma un darba braucieni uz Somiju, Čehoslovākiju un citām zemēm. Darbs pie lieltirgotāja Benjamiņa tiek uzskatīts par aktīvu sadarbību ar buržuāziju. Atrodas arī fakti par kontrrevolucionāru darbību, redakcionāli apstrādājot provokatīvus padomju varai naidīgus rakstus.

Jūlijs Lācis savā lietā nesagaidīja spriedumu, paliekot apsūdzētais un, nevis notiesātais.

1942.gada 23.janvārī viņa lieta tiek noņemta no izskatīšanas, jo paziņojums Nr.30845 apstiprināja, ka apsūdzētais 1941.gada 15.decembrī miris Astrahaņas cietumā.

1976.gada 30.decembrī tika pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, jo nav nozieguma sastāva un Jūlija Lāča saukšana pie atbildības par naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju bija nepamatota.

Avots: www.literature.lv, news.lv, wikipedia.org

" Jūlijs Lācis - represēts tautas komisārs" ( Undīne Adamaite, Diena,  2008. gada 14. jūnijs ) 

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Rīgas 6.vidusskolaRīgas 6.vidusskolanav precizēta Ar ministra Lejiņa un Izglītības tautas komisāra J. Lāča pavēlēm 1940. gada vasarā tika apvienotas 1. un 3. valsts ģimnāzijas, īsi pirms rudens tās nodotas pilsētas pārvaldībā, kura tad atvēra skolu ar jaunu nosaukumu – 6. Rīgas pilsētas vidusskola, līdzšinējās 3. valsts ģimnāzijas telpās ar to pašu mācību aprīkojumu un gandrīz nemainīgu skolotāju un vadības sastāvu.en, fr, lv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Dagmāra ĶimeleMeita00.00.1919
        2Anna LācisAnna LācisSieva19.10.189121.11.1979Pirmā sieva
        3Lūcija ZamaičaLūcija ZamaičaSieva26.02.189317.01.1965
        4Emma (Rūta) SkujiņaEmma (Rūta) SkujiņaSieva28.05.190716.04.1964Otrā sieva
        5Vilis ĶimelisVilis ĶimelisZnots14.05.191128.08.2009
        6Austra SkujiņaAustra SkujiņaSvaine10.02.190905.09.1932
        7Arvīds SkujiņšArvīds SkujiņšSvainis08.03.190517.03.1929
        8Vilis LācisVilis LācisDarba biedrs12.05.190406.02.1966

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Pievieno atmiņas

        Birkas