Pēc skolotāju institūta absolvēšanas 1928.gadā, Ruta studē ģermānistiku LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Cenzēta par vidusskolas skolotāju vācu valodā; strādāja vairākās Rīgas pilsētas pamatskolās, un no 1941.-1944.gadam Alūksnes ģimnāzijā, mācot vācu valodu.
Lielāka interese Rutai bijusi literatūras kritikas un žurnālistikas nozarē. Prof. L. Bērziņš, saskatīdams meitā literārās intereses, jau agri viņu iesaistīja šai darbā. Tēva vadībā vingrinājusies korektūru lasīšanā. Palīdzējusi tēvam vākt un sakārtot latviešu tautasdziesmas, kas iznāca L. Bērziņa redakcijā. 1928. un 1929. gadu vasaras pavada Zviedrijā, iemācoties zviedru valodu. Tai laikā arī LU ieved zviedru valodas mācību, un R. iziet divus kursus. Tulkojusi no vācu un zviedru valodām literārus darbus; kā lielākie minami Gustava Frensena "Jerns Ūls" no vācu valodas, no zviedru valodas Marikas Šernstetes (Marika Stjerastedt) "Ullabelle". Rediģējusi arī citu tulkotāju darbus Valtera &  Rapas izdevniecības uzdevumā.
Dzīve un darbs vēl jauni, kad R. apprecas ar medicīnas studentu Jāni Keggi. Lett. Šai laulībā piedzimst četri dēli, kas visi iegūst augstāko akadēmisko izglītību Arī šai saistībā R. Keggi veikusi akadēmiski ievirzītas sievietes darbu, uzticīgi stāvot blakus vīra profesionālai karjerai un dēlu izglītības centieniem. Kā vecākiem, tā dēliem izglītība bija pats par sevi saprotams mērķis. Rutas K. vīrs. dēli, tēvs, brāļi un mātes ģimenes locekļi ir letoņi. Dēlu ģimenēs Rutai aug seši mazbērni, kas visi tuvojas studiju gadiem. (Universitas, 1980)