No amata atkāpjas Latvijas Republikas ministru prezidente Laimdota Straujuma

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
6Notikumu saraksts
Datums:
07.12.2015
Papildu lauki

Sestdien, 5.decembrī notika Latvijas vadošās partijas "Vienotība" kongress. Ar asām kuluāru cīņām, bet bez īpašas savu kļūdu analīzes un vēl jo vairāk - kritikas.

Jau vairākus nedēļas Latvijas publiskajā telpā tiek apspriesta tēma - Straujuma atkāpsies vai viņai jāatkāpjas, un tas notiks uzreiz pēc budžeta pieņemšanas vai arī pirms partijas kongresa vai kongresa laikā. Intriga tika saglabāta līdz pirmdienas rītam.. Ekspertu un politikas vērotāju dominējošais viedoklis bija, ka valdības vājākais posms ir tieši premjerministre. Premjere, apcerot savu atkāpšanas iespēju, teica, ka atgriezīsies Saeimā kā deputāte. Straujuma pēdējā nedēļā ir atstājusi aiz sevis vairākus citātus: atbildot uz žurnālistu jautājumu par cinisko valdības algu palielinājumu,   "Es biju Ķīnā", bet vēl pirms nedēļas premjerministre sacīja : "Visām valdībām reiz pienāk beigas, un tad, kad tās pienāks, es jūs visus informēšu.", ko LNT savā nedēļas apskatā nokomentēja - vai nu būs šausmīgas beigas vai šausmas bez gala. Straujuma dažas dienas pirms partijas kongresa Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" paziņoja, ka viņai no Drošības policijas esot drošas ziņas, ka pret viņu tiek īstenota milzīga nomelnošanas kampaņa, neatklājot kurš un kādā veidā to dara. Straujuma norādīja, ka tā ir vairāk vērsta pret viņu, nevis viņas vadīto valdību. Ar šo paziņojumu premjere kārtējo reizi apstiprināja, cik ļoti speciālie dienesti tiek iesaistīti valsts poliskajā dzīvē, kalpojot nevis valstij, bet apkalpojot kādu no varas partijām.

 Tika minēti vairāki amata iespējami ieguvēji - sākot no partijas līderes Solvitas Āboltiņas, kurai būtu nepieciešmas cienīgs amats, lai varētu aiziet no politiskās elites; ar t.s. Ilze Viņķeles grupu, kas ilgstoši vērš sabiedrības uzmanību uz publiski zināmajiem Vienotības 'nesmukumiem", gan pēc amatiem klusi kārojošajiem Briselē kallpojošajiem Kalnieti un Pabriku, un beidzot ar pašas Straujumas minētiem "troņa mantiniekiem" - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Iespējams, ka Kozlovskis tika piesaukts tieši tāpēc, ka viņa politiskais renomē ir tuvu "nekam", kas vairāk izvirza priekšplānā otru kandidatūru. Ko ar to gribēja pateikt nu jau bijusī premjere, paliek nezināms, kā tas ir bijis vienmēr, kad viņa mēģina pateikt kaut ko politikas jomā, bet viens ir skaidrs, ka viņa, ka viņa nevainojami izpildīja savu lomu gan "veiksmes stāsta" samocītajā valstī, gan lieliski iekļāvās Junkera vadītās ES komandā, būdama savs "čoms" prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusgadā. Precizu raksturojumu Vienotības īstenotajai politikai devis politologs Kristināns Rozenbergs - cilvēki bēg no Latvijas nevis tāpēc, ka te nebūtu darba, bet tāpēc ka te nav nākotnes. Nenoliedzami Junkera  priekšgājēji ir noveduši Eiropu pie dziļākās krīzes kopš Otrā Pasaules kara, bet  tieši Junkera vadībā ir piedzīvots karš ar Islāma valsti un neaptveramā bēgļu krīze, kā arī karš Ukrainā, Straujuma ļoti labi iederējās šajā bezatbildīgajā politiskajā sistēmā, novedot Eiropu jaunas nezināmas nākotnes priekšā, ko veidos ekstrēmi politiskie spēki.

Pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika spriests par iespējamo valdības nomaiņu pēc budžeta pieņemšanas. 

To, cik tālu no politikas bija ierēdne Straujuma, apliecina kaut vai pie prezidenta publiski pateiktais vislielākais paldies vēlētājiem, kuri esot devuši viņai arī otreiz vadīt valdību. Vēlētāji gan tur tuvumā nebija, bet laikam vairs nav būtiski.

Vēl zīmīgi, ka šis ir jau otrais gadījums pēc kārtas, kad premjers paziņo par valdības atkāpšanos nevis no valdības ēkas vai partijas biroja, bet tas notiek pie prezidenta. Prezidents jau ir paspējis publiski pateikt, ka jāveido jauna koalīcija. Pēdējais apzināti vai neapzināti teiktais izraisījis zināmus nemieru politiskajā elitē, atceroties, ka pēdējās vēlēšanās palika iespaids, ka trīs varas partijas bija slepus vienojušās un "ar asinīm parakstījušās" jebkurā veidā turiēties gan pirms, gan pēc vēlēšanām kopā, saprotot tikai, ka visas kopā spēj noturēties pie varas, nepielaižot tuvumā jaunos politiskos spēkus - Reģionu apvienību un Sudrabas partiju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) negrasās būt Ministra prezidenta amata kandidāts, aģentūrai LETA apliecināja viņa preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī.

2014.gada janvārī pēc iepriekšējā premjera Valda Dombrovska demisijas apstiprināta par Ministru prezidenti, kļūstot par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņem šo amatu.

Tā paša gada novembrī, pēc 12. Saeimas vēlēšanām, apstiprināta Ministru prezidentes amatā.

Pirms tam – no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim Straujuma ieņēmusi zemkopības ministres amatu. No 2011. gada janvārim līdz 2012. oktobrim bijusi valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (ministrs Māris Kučinskis). 

Tāpat Straujuma bijusi valsts sekretāre Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", valsts sekretāre un valsts sekretāra vietniece Zemkopības ministrijā.

1992. gadā Straujuma ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu par disertāciju "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".

ZZS, komentējot notiekošo, publiski paziņojusi, ka valdībā varētu aicināt visus politiskos spēkus, izņemot "Saskaņas centru", tādējādi vēl vairāk stiprinot šo partiju pirms nākamajām vēlēšanām.

(Šī ziņa noteikti tiks papildināta)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru KabinetsSaeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets11.02.2016lv
2LR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.SaeimuLR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.Saeimu28.05.2011lv, ru
3Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
4Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
5Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. PeiveLatvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive27.11.1959lv
6Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru

Karte

Avoti: timenote.info

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas