Publicēta Hemingveja grāmata "Kam skanēs zvans"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
5Personu saraksts
Notikumi:
10Notikumu saraksts
Datums:
21.10.1940
Papildu lauki

Grāmata par Spānijas pilsoņu karu. Latviski izdota 1984. gadā

Hemingvejs kā Ziemeļamerikas Laikrakstu alianses (NANA) reportieris ieradās Spānijā 1937. g. martā un pavadīja tur laiku līdz pat vēlam rudenim, kā arī divas reizes atgriezās 1938. gadā. Būdams pēc dabas avantūrists un kreisi politiski orientēts, viņš nereti sastrīdējās pat ar citiem saviem kolēģiem, kuri atšķirībā no viņa komunistu un anarhistu romantizēšanas redzēja to milzīgo postu, ko "kreisie" nodarīja sagraujot valsts ekonomiskos pamatus un arī vienkārši nogalinot visus komunistiem nevēlamos cilvēkus.

Spānijas pilsoņu karš ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkotu apvērsumu pret komunistu vadīto Otro Spānijas republiku, bet kurš izdevās tikai daļēji.

Apvērsuma rezultātā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm Fransisko Franko vadītajiem "nacionālistiem" un republikas atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija.

Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti un sociālisti. Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas.

"Nacionālistus" atbalstīja Hitlera Vācija, Musolīni Itālija un Portugāle.

Karš beidzās ar "nacionālistu" uzvaru un Spānijas valsts izveidošanu republikas vietā.

Kā jebkurš pilsoņu karš, arī Spānijas pilsoņu karš bija traģiski bezjēdzīgs, jo tā gaitā tika nogalināti vairāk kā 200,000 cilvēku, taču tas piesaistīja daudzu valstu talantīgus avantūristus ar melīgiem, taču skanīgiem saukļiem par "vienlīdzību" un "brīvību". Šo avantūristu vidū bija arī pragmatiķi, kurš savu personīgo Spānijas un Otrā pasaules kara pieredzi vēlāk sakoncentrēja darbā "1984".

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Ādolfs Hitlers apmeklējis LatvijuĀdolfs Hitlers apmeklējis Latviju21.07.1941en, lv, ru
2Pēc 3 gadu aplenkuma F. Franko ieņem Madridi. Beidzas Spānijas pilsoņu karšPēc 3 gadu aplenkuma F. Franko ieņem Madridi. Beidzas Spānijas pilsoņu karš28.03.1939en, lv
3Čemberlens un Hitlers tiekas Berhtesgādenē, Vācijā. Vācu sociālistiem tiek ziedota ČehoslovākijaČemberlens un Hitlers tiekas Berhtesgādenē, Vācijā. Vācu sociālistiem tiek ziedota Čehoslovākija15.09.1938en, lv
4Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumuĀ. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu01.04.1924lv, pl
5Anarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainotiAnarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainoti25.09.1919en, lv
6Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielāLatviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā03.01.1911de, en, fr, lv, ru
7Iznāk "The New York Times" pirmais numursIznāk "The New York Times" pirmais numurs18.09.1851en, lv
8Publicēts Daniela Defo darbs "Robinsons Krūzo"Publicēts Daniela Defo darbs "Robinsons Krūzo"25.04.1719en, lv
9Iznāk pirmais kalendārs Latvijā “Rīgas apvāršņi”.Iznāk pirmais kalendārs Latvijā “Rīgas apvāršņi”.01.10.1553lv
10Ferdinands II Katolis un Isabella I izdod Alhambras ediktu visu ebreju deportācijai no SpānijasFerdinands II Katolis un Isabella I izdod Alhambras ediktu visu ebreju deportācijai no Spānijas31.03.1492en, lv, pl

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Arturs SproģisArturs Sproģis06.03.190402.10.1980en, lv, ru
    2Ernests HemingvejsErnests Hemingvejs21.07.189902.07.1961de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Oskars StīgaOskars Stīga19.11.189429.08.1938en, lv, ru
    4Jānis BērziņšJānis Bērziņš13.11.188929.07.1938de, en, fr, lv, pl, ru, ua
    5Voldemārs OzolsVoldemārs Ozols17.10.188412.07.1949de, en, lv, ru
    Birkas