Sākas Rīgas geto likvidācija. Tiek nogalināti ~ 26,000 cilvēku, to skaitā ~8000 bērnu; visi pārsvarā Latvijas pilsoņi

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
20Notikumu saraksts
Datums:
30.11.1941
Papildu lauki

1941. gada 1. jūlijā Trešā reiha karaspēks ienāca Rīgā. Ostlandes vadība nolēma izveidot Rīgā ebreju geto, kuru izvietoja daļā no Maskavas forštates.

1941. gada 23. augustā tika izveidots Rīgas geto jeb "Lielais geto". No 25. oktobra tā vārtus slēdza un teritorija tika stingri apsargāta.

Geto robežas bija Maskavas iela, Jersikas iela, Ebreju iela, Līksnas iela, Lielā Kalna iela, Kijevas iela, Jēkabpils iela un Lāčplēša iela.

1941. gada naktī no 29. uz 30. novembri un no 8. uz 9. decembri lielāko daļu Rīgas geto iemītnieku nogalināja Rumbulas mežā. Vācu einzacgrupas "A" daļas kopā ar vietējiem kolaboracionistiem šajās dienās iznīcināja ap 26 000 cilvēku, to skaitā 8 000 bērnu līdz 10 gadu vecumam.

"Lielais geto" tika pārveidots par "Mazo geto" ar šādu robežu: Daugavpils iela, Maskavas iela, Ebreju iela, Virsaišu iela, Lauvas iela un Lielā Kalna iela.

Pēc Yadvashem aprēķiniem kopumā tur varētu būt apglabāti līdz 38,000 cilvēku

Rīgas geto tika likvidēts 1943. gada 2. novembrī, kad tur dzīvojošos ebrejus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.

***

1941. gada 30. novembrī plkst. 5.00 no rīta vācu un latviešu SD un policijas vienības brutāli sāka izdzīt ebrejus no viņu mītnēm Rīgas geto. Izdzītos sapulcināja kolonnās pa 1000 cilvēku, un tad pa Ludzas, Līksnas un Lauvas ielu dzina ārā no geto. Tos, kuri nepakļāvās vai nespēja paiet vecuma vai slimības dēļ, nežēlīgi noslepkavoja pašu dzīvokļos vai pēc tam uz ielas. Rīgas kārtības policijas darbinieks Pēteris Stankēvičs nopratināšanā 1945. gada 16. janvārī padomju drošības iestādēm stāstīja:

Ebrejus būtu vajadzējis vest uz citu nometni. Bet, ieejot geto, ieraudzījām citādu ainu: visapkārt bija izmētātas mantas un dažādās skvēra vietās gulēja nogalināti ebreji. [..] Varēja secināt, ka no geto ēkām ebrejus bija veduši ārā SD policijā dienējošie vācieši un latvieši un ka tos, kas pretojušies, viņi bija grūduši, situši un dažus pat nogalinājuši.”

No plkst. 6 līdz 12, vācu SD komandētas un vācu un latviešu kārtības policijas apsargātas, 12 kolonnas dzina kājām uz 10 kilometru attālo Rumbulas mežu. Cilvēkus, kuri centās bēgt, nespēja paiet vai atdalījās no kolonnām, lai atpūstos, nošāva uz vietas. Līdz dienas beigām geto teritorijā un pa ceļam uz Rumbulu nogalināja gandrīz 1000 ebreju.

Pēc geto iztukšošanas dienas vidū sākās līķu savākšana tā teritorijā. To veica ebreju darba komanda, kas aizveda noslepkavotos uz iepriekš izraktu lielu bedri Vecajos ebreju kapos. Šajā dienā nošāva arī Rīgas geto slimnīcas pacientus. Vēl vairākas dienas pēc akcijas pagrabos un bēniņos gulēja nogalināto cilvēku līķi.

Masu slepkavības Rumbulā sākās 30. novembra rītā ap plkst. 8.15 – 9.00, kad kā pirmos noslepkavoja iepriekšējā vakarā uz Šķirotavas dzelzceļa staciju atvestos un pa nakti uz Rumbulu aizdzītos 942 Berlīnes ebrejus. Viņus bija paredzēts izvietot no vietējiem ebrejiem “atbrīvotajā” Rīgas geto, bet, tā kā tas vēl nebija izdarīts, arī viņus nosūtīja uz Rumbulu.

Nākamie upuri bija Rīgas ebreji, kuru kolonnas no plkst. 9 līdz 15 sasniedza Rumbulu. Viņu konvojēšanu uz slepkavības vietu pārņēma vācu un latviešu SD vienības, pa ceļam atņemot mantu saiņus, vērtslietas, drēbes un apavus. Ebrejiem lika izģērbties līdz apakšveļai, bet daļai sieviešu pavisam kailām. Dodoties pēdējā gaitā, daļa nāvei nolemto skaitīja lūgšanas, citi vaimanāja un raudāja. Daudzi centās saglabāt pašcieņu. Ģimenes gāja sadevušās rokās, mātes cieši turot klāt savus bērnus. Upuriem lika nogulties ar seju uz leju, virsū jau nogalinātajiem un mirstošajiem, kuri vēl kustējās asinīs. Nelaimīgos vienlaicīgi trīs bedrēs mainoties slepkavoja 12 vācu SD vīru slepkavu komanda (pēcpusdienā to pastiprināja ar 20 vīriem no 2. operatīvās komandas), kuru F. Jekelns bija atvedis līdzi no Ukrainas. Ar padomju mašīnpistolēm, kas bija ie­statītas atsevišķiem šāvieniem, slepkavas nogalināja ebrejus no divu metru attāluma ar lodi pakausī.

Šajā dienā Rumbulā noslepkavoja ap 13 000 cilvēku. Procesu novēroja speciāli uzaicināti augsta ranga vācu SS, SD, policijas un civilpārvaldes ierēdņi, kā arī atsevišķi latviešu SD un policijas pārstāvji. Slepkavošana beidzās līdz ar tumsu, kad nošāva viegli ievainotos, kuri, atgūstot samaņu, centās izrāpties no bedrēm. Simtiem nosmaka zem līdzcilvēku miesas smaguma.

Pēc aculiecinieku stāstītā, vēl 1. decembra rītā ap plkst. 11.00 patvērumu Rumbulas stacijā meklējušas divas kailas, sašautas, asinīm notraipītas pusdzīvas sievietes. Viņas aizveda un nogalināja kopīgajā bedrē.

(Uldis Neiburgs)

http://m.la.lv/rumbulas-tragedija-pratam-neaptverama/

Slepkavas

  • Rumbulas akcijas galveno organizatoru SS obergrupenfīreru F. Jekelnu pakāra 1946. gadā Uzvaras laukumā Pārdaugavā.
  • Herbertam Degenhartam, kurš piedalījās Rumbulas akcijas organizēšanā un nodeva tālāk Jekelna pavēles, izvirzīja apsūdzību, taču nenotiesāja.
  • Oto Tuhelu, kurš atbildēja par Rīgas geto māju pilnīgu atbrīvošanu no ebrejiem, sodīja ar mūža plus sešu gadu ieslodzījumu.
  • Viens no 12 Rumbulas slepkavām – Johanness Cinglers – nomira pirms tiesas noslēguma.
  • SS oberšturmfīreram Gerhardam Maivaldam 1974. gadā par līdzdalību Rīgas geto selekcijā piesprieda četru gadu cietumsodu.
  • Viktoram Arājam, kura vadītā latviešu SD palīgvienība dzina ebrejus no mājām Rīgas geto, apsargāja un veica mantu atņemšanu Rumbulā, Hamburgas Zemes tiesa 1979. gadā piesprieda mūža ieslodzījumu. Arājs nomira 1988. gadā Kaseles cietumā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Nemieri Brazīlijas cietumā: jau vismaz 60 bojāgājušieNemieri Brazīlijas cietumā: jau vismaz 60 bojāgājušie02.01.2017en, lv
2„Dzīvo gājiens - 2015”„Dzīvo gājiens - 2015”03.07.2015en, lv, ru
3Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
4PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Revolūcijas lietas cīņas savienības" biedriem13.02.1952lv, ru
5Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
6Britu karavīri atbrīvo Bergenas- Belsenes koncentrācijas nometnes ieslodzītosBritu karavīri atbrīvo Bergenas- Belsenes koncentrācijas nometnes ieslodzītos15.04.1945en, lv
7Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas dienaAušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas diena27.01.1945lv
8Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,000Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,00011.05.1944en, lv, pl, ru
9 Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus.22.03.1943en, lv, pl, ru
10WW2. Nacistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebrejuWW2. Nacistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebreju14.12.1941lv
11Holokausts. Nacisti sāk Kijevas ebreju slepkavības Babij Jarā. 2 dienās noslepkavo 33,771Holokausts. Nacisti sāk Kijevas ebreju slepkavības Babij Jarā. 2 dienās noslepkavo 33,77129.09.1941lv, pl, ru
12Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
13Rīgu okupē vācu karaspēksRīgu okupē vācu karaspēks01.07.1941lv
14Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)Kijevas skolnieka Andreja Juščinska slepkavība Kijevā (Beilisiāde)12.03.1911lv
15Nometinājuma joslas izveide ebrejiemNometinājuma joslas izveide ebrejiem23.12.1791en, lv, pl
16Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
17Spānijas karalis Ferdinands pieņem "Alhambras lēmumu", ar kuru Spānijas ebreju īpašums pieder kronimSpānijas karalis Ferdinands pieņem "Alhambras lēmumu", ar kuru Spānijas ebreju īpašums pieder kronim23.11.1492lv, ru
18Ferdinands II Katolis un Isabella I izdod Alhambras ediktu visu ebreju deportācijai no SpānijasFerdinands II Katolis un Isabella I izdod Alhambras ediktu visu ebreju deportācijai no Spānijas31.03.1492en, lv, pl
19Pāvests Siksts IV apstiprina spāņu inkvizīcijas izveidi, par pamatuzdevumu nosakot neticīgo- arābu un ebreju izdzīšanu no SpānijasPāvests Siksts IV apstiprina spāņu inkvizīcijas izveidi, par pamatuzdevumu nosakot neticīgo- arābu un ebreju izdzīšanu no Spānijas17.10.1483lv, ru
20
Francijas karalis Kārlis VI izdod pavēli visu ebreju izraidīšanai no Francijas17.09.1394en, lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Viktors ArājsViktors Arājs13.01.191013.01.1988de, en, fr, lv, pl, ru
    2Vilhelms Jozefs Francis fon LēbsVilhelms Jozefs Francis fon Lēbs05.09.187629.04.1956en, lv
    Birkas