Boriss Kinstlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.05.1918
Miršanas datums:

Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kinslers
Papildu vārdi:
Борис Кинслер, Кинстлер, Künstler, Špakovskis
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Izlūks, spiegs, Nacists, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Čekists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

[Apraksts tiek gatavots, papildiniet, ja ziniet ko vairāk]

Boriss Kinstlers, lauksaimnieka Kārļa un un Leontīnes, dzimušas Mainieks dēls, dzimis Ribinskā, 26.05.1918.

Pēc 1. Pasaules kara ģimene atgriezusies tēva mājās Lutriņu pagastā.

Mācījies vācu skolā Kuldīgā

1938. gadā beidzis Valsts Liepājas ģimnāziju, rudenī iestājies un studējis Latvijas Universitātē Lauksaimniecības fakultātē, agronomos.

1939. pārgājis uz juristiem.

1939. gadā uznemts Lettonia,

1940. uzliktas krāsas. (Pēc Album Letonorum it kā miris 1955. gadā Igaunijā. Album Lettonorum 1870-1988).

*

...sākumā vairākums administratīvā un operatīvā vadošā personāla nāca no korporācijas biedriem. Konstantīns Kaķis, Arvēds Dikmanis, Boriss Kinslers un Herberts Cukurs, tāpat kā V. Arājs, bija no Lettonia; Alberts Kalniņš un Kārlis Ozols pārstāvēja Livonica (A. Ezergailis)

*

1941.g. Arāja komandas militāri izglītotie cilvēki bija Fēlikss Dībietis, Harijs Svīķeris, Kondrāts Kalējs, Konstantīns Kaķis, Alberts Kalniņš, Boļeslavs Bogdanovs un Boriss Kinslers. (A. Ezergailis)

*

[Arāja komandas] sakarnieki ar SD virspavēlniecību bija leitnanti Boriss Kinslers, Konstantīns Kaķis un Harijs Liepiņš (A. Ezergailis)

*

V. Arāja štābs Valdemāra ielā 19 bija plaša trīsstāvu ēka vienā no labākajiem Rīgas rajoniem. Otrpus ielas bija Esplanāde un Latvijas Mākslas muzejs. Daļa šī īpašuma bija mūra sienu ieskauts slēgts pagalms. Pagalmā atradās garāžas, no tā veda otra ieeja mājā. Tā bija mājvieta, kādu varēja atļauties tikai turīgi cilvēki. Okupācijas pirmajos mēnešos trešajā stāvā atradās Pērkoņkrusta miteklis, un reizēm liecinieki, arī V. Arājs, dēvēja to par Pērkoņkrusta māju. Mājā ir paliela viesistaba ar kamīnu, un tur Arāja vīri labprāt pulcējās pirms un pēc savu misiju veikšanas. Komandas darbības sākumposmā viesistabā B. Kinslers mācīja vīriem vācu valodas pamatus. Parkā ielas otrajā pusē komanda trenējās soļošanā un šaušanā. (A. Ezergailis) 

 

*

No pirmās vācu okupācijas dienas Kinstlers aktīvi iesaistījies ebreju likvidēšanā Kurzemē. 1943. gada 1 (3). jūlijā Kinstlers kā atzinību saņēmis vācu Nopelnu krustu.

Vienu brīdi darbojies Sēlijas rajona, kur saistījies ar čekistu Rasiņu, kara laika sarkano partizānu komandieri, likvidējot nacionalo partizānu grupas.

Pēc otrās krievu okupācijas pēkšņi parādījies Rīgā, "stūra mājā", baudot lielu čekas uzticību. Pratinājis sagūstītos leģionārus, nacionalos partizānus un ķerot paslēpušos Kureļa vienībai piederīgos.

Marģers Vītoliņš pazinis Kinstleru ar segvārdu Špakovskis.

Nav izslēgts, ka pēc kara darbojies arī kā aģents Rietumvācijas izlūkdienestā un vēl vēlāk Izraēlas Mosad vienībā.

Bijis precējies ar leitnanta Harija Lecona bijušo sievu Birutu. Sieva saņēmusi no čekas ziņu, ka Kinstlers gājis bojā 1949. gadā cīņā ar igauņu partizāniem Silamē Igaunijā.

Taču pēc Kinstlera kundzes teiktā čeka pazaudējusi kontaktu ar Borisu Kinstleru 50. gadu beigās. Vēl 60. gadu sākumā Biruta Kinstlere tiksusi izsaukta uz čeku un pratināta, vai nav ko dzirdējusi par Kinstleru.

Pastāv vismaz trīs versijas par Borisa Kinstlera pazušanu.

Pēc Rīgas arhīvā atrodamās informācijas, 1976. gada 4. maijā, 27 gadus pēc Borisa Kinstlera it kā mīklainās pazušanas, Dzimtsarakstu nodaļā ievietota miršanas apliecība, ka 30 gadus vecais Boriss Kinstlers Karlovičs miris 1949. gada 25. aprīlī.

(No Artura Pormaļa grāmatas "Pūķu laiks".)

***

Daļa no Arāja komandas vadības bija Lettonia biedri: Arvēds Dīkmanis, Konstantīns Kaķis, Boriss Kinslers, Herberts Cukurs bija letoņi.(Ezergailis, Andrievs (1999), Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941-1944, Latvijas vēstures institūta apgāds, 201. lpp., ISBN 9984-601-02-1)

***

NAUMS LIFŠICS, EKONOMISKO ZINĀTŅU KANDIDĀTS, 11. marts, 2000, "Diena"

Vulfsons raksta, ka ebreji nevarēja būt valsts ierēdņi. Tas neatbilst patiesībai. Latgalē, kur es tolaik dzīvoju, Krāslavas pilsētas galva bija ebrejs, kurš izveidoja pilsētas ģerboni. Rēzeknes pilsētas valdē strādāja ebrejs, pilsētas skolu ārsts bija ebrejs utt. Tāpat Latvijas Universitātē bija divas ebreju studentu cionistiskas korporācijas no ebreju partijām Beitar un Hercelija. Notika arī akadēmiskā konference, kurā piedalījās ebreju studenti no citām valstīm. Pašlaik Čikāgā ASV dzīvo poļu ebrejs, kurš pats šajā konferencē piedalījās un tagad ir Čikāgas Cionistu organizācijas prezidents. Ja Vulfsons raksta par Pērkonkrusta represijām pret viņa vadoņiem, tad viņam būtu jāpiemin arī otrā pretvalstiskā organizācija - Komunistiskā partija, kurā viņš pats darbojās kā aktīvs biedrs. Pēc 1940.gada 17.jūnija Latvijas okupācijas kompartijas locekļi iekļāvās NKVD un sāka iznīcināt jūdaismu, cionismu, ebreju nacionālo kultūru un senebreju valodu. Ik dienas nevainīgi cilvēki tika apcietināti, iznīcināti vai izsūtīti uz Sibīrijas gulagiem un katorgu. Tas bija padomju holokausts, par kuru Vulfsons vispār nekad neko nesaka, kurā piedalījās visi komunisti, ieskaitot Vulfsonu pašu. Kad sākās karš, NKVD infiltrēja Arāja zonderkomando savus aģentus, kuri palīdzēja Arājam iznīcināt ebrejus. Pēc kara tie paši NKVD dalībnieki strādāja ēkā Stabu un Brīvības ielas stūrī. Piemēram, viens no šādiem konspiratoriem bija Boriss Kinstlers, bijušais Arāja palīgs, kā arī Pavlova, kura saņēma augstas pakāpes balvu no NKVD par saviem «labajiem» darbiem. Arāja komandā Kinstlera pakļautībā darbojās arī J.Brencis, kurš nebija NKVD aģents, palika par gūstekni Berlīnē un tika atvests atpakaļ uz Stabu ielas ēku, kur viņu pratināja viņa bijušais priekšnieks Kinstlers. Šie notikumi ir ļoti labi pazīstami Vulfsonam pašam. Vulfsonam nav nekādu tiesību runāt vai rakstīt par antisemītismu, jo Padomju Savienībā bija valsts oficiālais antisemītisms un piespiedu ebreju asimilācija. Vulfsons savos skolas gados cītīgi lasīja Marksa literatūru laivā Daugavas vidū, lai izvairītos no politiskās policijas. Pēc tam Vulfsons kļuva šīs antisemītiskās partijas ļoti aktīvs biedrs, piedaloties pretvalstisko darbību veidošanā. Prokuratūrai Vulfsona lieta būtu cītīgi jāizmeklē un jāsauc viņš pie atbildības.

-----------

«Viņu dēļ plūdušas asaru un asiņu upes»

Autors: Biruta Gereiša Datums: 18.05.2006 Izdevums: Latvijas Avīze Rubrika: Lasītāju balsis

Tā habilitētais vēstures zinātņu doktors Indulis Ronis laikrakstā "Nacionālā Neatkarība" 1998. gada 2. septembrī publikācijā "Par kādu KGB noslēpumu" raksta, ka Arāja komandā iestājušies apmēram 12 – 15 čekas aģenti. Citā dokumentālā publikācijā lasīju, ka Arāja vietnieks Boriss Kinstlers, apbalvots ar Dzelzs krustu, pēc kara "stūra mājā" pratinājis savas zonderkomandas ierindnieku, apcietināto Brenci. Arī kāda čekas aģente Pavlova darbojusies Arāja vienībā.

============

Indulis Ronis : “Bet Otrais pasaules karš turpinās.”

Autors: Vita Krauja Datums: 01.06.2002 Izdevums: Lauku Avīze Rubrika: Intervija

Ar akadēmiķi, profesoru, habilitēto vēstures zinātņu doktoru INDULI RONI, nupat arī Valērija Belokoņa izdevniecības "Latvijas enciklopēdija" vēstures nozares vadītāju sarunājas žurnālisti VOLDEMĀRS KRUSTIŅŠ un VITA KRAUJA.

Esmu uzvedināts uz kādu ļoti sensacionālu atklājumu. Par to, ko, starp citu, raksta vai visa pasaules prese. Kas noticis ar "holokausta zeltu"? Tas ir pazudis. No Reihsbankas tas it kā aizvests, it kā ne… No Vācijas avīzēm uzzināju, ka šīs valsts arhīvi iztīrīti septiņdesmitajos gados, kas hronoloģiski sakrīt ar Viktora Arāja prāvu Hamburgā. Ir tāds Boriss Kinstlers, Arāja palīgs, kuru ASV OSI kādreizējais darbinieks Hermanis Redins uzskatīja par vienu no holokausta zelta kurjeriem. Šis "pazudušais zelts" var atgriezties mūsu ekonomikā visdažādākajās nozarēs un pilnīgi negaidīti.

=================

Boriss Kinstlers bija no Pievolgas vaacieshiem, jau 1920. gadu saakumaa kljuvis par OGPU , veelaak NKVD agjentu. 1920. gadu saakumaa arii iebraucis Latvijas Republikaa un apmeties uz dziivi ar legjendu "beegshana no boljshevikiem". Peec NKVD paveeles ar komunjaku pagriidi Latvijaa nav saistiijies, starp citu, taapat, kaa Vilis Laacis. Saakoties karam peec taa pasha NKVD paveeles iefiltreejies organizeejamajaa t.s. "Araaja komandaa", kur taisiijis nevaaju karjeru. Apbalvots ar Sarkanaas Zvaigznes un Sarkanaa Karoga ordenjiem un vairaakaam medaljaam. Peec kara ienjeemis videeja ranga amatus toreizeejaa Droshiibas ministrijaa

===========

Pēc kara tie paši NKVD dalībnieki strādāja ēkā Stabu un Brīvības ielas stūri. Piemēram, viens no šādiem konspiratoriem bija Boriss Kinstlers, bijušais Arāja palīgs, kā arī Pavlova, kura saņēma augstas pakāpes balvu no NKVD par saviem «labajiem» darbiem. Arāja komandā Kinstlera pakļautībā darbojās arī J.Brencis, kurš nebija NKVD aģents, palika par gūstekni Berlinē un tika atvests atpakaļ uz Stabu ielas ēku, kur viņu pratināja viņa bijušais priekšnieks Kinstlers. šie notikumi ir ļoti labi pazīstami Vulfsonam pašam. 

***

Tas, ka Boriss Kinstlers jau 20.gadu sākumā ieceļojis kā OGPU aģents - maz ticams, jo vecums tomēr neatbilda.

Var piebilst to, ka Kinstlers pēc kara "stūra mājā" redzēts majora uniformā, darbojies kā aģents - provokators (tēlojis cilvēku no Rietumiem), piedalījies Jāņa Bērziņa u.c. partizāņu komandieru arestā Rīgā.

40.gadu beigās nozudis.

O.Kiršentāls uzskatīja, ka Kinstlers bija cilvēks, kas 50.gados Vācijā iekļuva N.Baloža dzīvoklī apsargātā mājā un viņu nogalināja. N.Balodis bija komandas ieroču konsultants, pēc kara droši vien vācu vai britu speciālo dienestu darbinieks.

A.Pormals rakstīja, ka Kinstlera ģimene Rīgā vēl 70.-80.gados saņēma paciņas no kāda mistiska radinieka Dānijā. Tas viss. Kinstlera seksuālā orientācija laikam šeit nav no svara.

fil! G, A,,  frater cursicus

***

Pirms Otrā pasaules kara PSRS plaši izvērsa spiegošanu. Artura Pormala Karakalps pieminēts „Amerikas Izlūkošanas daļas virsnieks pulkvežleitnants H, Redīns”, kas „kādu laiku Vašingtonā izlūkošanas daļā vadīja baltiešu nodaļu. (..)

Viņš man iedeva grafiķa Marģera Vītoliņa adresi, minot, ka M. Vītoliņš ir vecs čekists, darbojies Padomju Savienības labā jau no 1936. gada, kā arī čekas uzdevumā sadarbojies ar vācu izlūkdienestu Otrā pasaules kara laikā Rīgā. (..) Vītoliņš ir bijis labi pazīstams ar SD virsleitnantu B. Kinstleru.” (H. Redīns 1998.g. februārī nošauts Rīgas dzīvoklī.. Mirstīgās atliekas kremēja, ASV ar pilnu militāru godu apglabāja Arlingtonas slavenajā kapsētā.)

Laimonis Purs, 2014.g.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Harijs LeconsSvainis18.03.191419.01.2003
        2Kim PhilbyKim PhilbyDomu biedrs01.01.191211.05.1988
        3
        Paulis PormalsUpuris, cietušais00.00.191716.10.1946
        4Viktors ArājsViktors ArājsKomandieris13.01.191013.01.1988
        5Herberts CukursHerberts CukursPadotais17.05.190024.02.1965

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        04.07.1941 | Tiek nodedzināta Rīgas horālā sinagoga

        1941. gada 4. jūlijā, Rīgā iebrukot nacistu armijai, sinagoga tika nodedzināta. Tika uzmanīts, lai uguns nepārmestos un blakus ēkām, kas bija jādara ugunsdzēsējiem, taču pašu sinagogu dzēst viņiem netika atļauts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas