Kārlis Ziediņš

Добавить Фото!
Дата рождения:
27.08.1885
Дата смерти:
22.05.1919
Дополнительные имена:
Карл Янович Зедин
Категории:
Государственный и компартийный деятель, Дипломат, Коммунист, Моряк, Стрелок
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Kārlis Ziediņš  bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks. Vadīja revolucionāro matrožu vienību Oktobra revolūcijas laikā Petrogradā (1917). Piedalījās Brestļitovskas miera sarunās (1917).

Baltijas kara flotes revolucionārās kara padomes loceklis, LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieks (1919).

Dzimis  Mežotnes pagasta Glāznieku mājās zemnieka Jāņa Ziediņa ģimenē. Pusaudža gados atstājis mājas un Rīgas ostā slepus uzlavījies uz tirdzniecības kuģa, kur pieņemts par jungu, vēlāk par matrozi.

1903. gadā uzsāka mācības Mangaļu jūrskolā, kur iestājās Jāņa Daumaņa (Gavēņa, vēlāk Юрий Петрович Гавен) vadītajā sociāldemokrātu pulciņā.

1904. gadā uzņemts Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā, pēc 1905. gada revolūcijas sakāves 1910. gadā pabeidza Mangaļu jūrskolu.

Strādāja par stūrmani uz kuģiem, nelegāli veda uz Rīgas, Pēterburgas un Odesas ostām revolucionāro literatūru un ieročus.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas impērijas Melnās jūras kara flotē, pabeidza praporščiku skolu.

1916. gadā ievainots krievu flotes uzbrukuma laikā Trebzonai.

Pēc Februāra revolūcijas praporščiku Ziediņu ievēlēja par Viskrievijas kara flotes centrālkomitejas locekli un viņš 1917. gada jūnijā piedalījās Pirmajā Viskrievijas padomju kongresā. Vadīja Krievijas kara flotes centrālās izpildkomitejas (Центрофлот) boļševiku spārnu un Oktobra revolūcijas laikā vadīja matrožu grupu, kas ieņēma Ziemas pili 1917. gada 7. novembrī un cīnījās Pulkovas augstienēs.

1917. gada decembrī kā Krievijas Jūras ministrijas Augstākās pārvaldes Militāri politiskās daļas loceklis piedalījās Brestļitovskas miera sarunās.

No 1917. gada decembra bija Sevastopoles kara revolucionārās komitejas priekšsēdētāja vietnieks, vadīja Jaltas ieņemšanas operāciju.

1918. gada janvārī kā Odesas kara revolucionārās komitejas loceklis bija viens no Odesas padomju republikas dibinātājiem. Pēc vācu karaspēka intervences Ukrainā un Donas kazaku sacelšanās 1918. gada 10. maijā ar Trocka pavēli iecelts par Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba komisāru, bet kara apgabala militārais vadītājs bija krievu ģenerālis Andrejs Sņesarevs, kurš savā dienasgrāmatā 13. maijā ierakstīja: pa ceļam mūs panāca politiskais komisārs Karls Ivanovičs Zedins, latvietis, kara flotes praporščiks. Latvietis kā latvietis, vienkāršs, lietišķs, nedaudz fantazētājs; strādā pie atskaites "flotes nacionalizācija".

 No jūlija K. Ziediņš bija Voļskas Volgas kara flotiles komisārs, cīnījās pret Donas kazaku armiju pie Caricinas. 23. septembrī atbrīvots no Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba komisāra amata.

1918. gada decembrī Ziediņu iecēla par Baltijas kara flotes revolucionārās kara padomes locekli un viņš lielinieku pusē piedalījās Latvijas brīvības cīņās.

1919. gada 4. aprīlī viņu iecēla par LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieku.

1919. gada 22. maijā Rīgā krita ielu cīņās, Niedras valdības pakļautam karaspēkam atbrīvojot Rīgu no lieliniekiem.

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā K. Ziediņa vārdā bija nodēvēts Latvijas Jūras kuģniecības motorkuģis "Kārlis Ziediņš".

Источник: wikipedia.org

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Добавь комментарии

        07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā

        Добавь комментарии

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā. Jau 1918. gada 5. decembrī, Padomju Krievija vienpusēji šo līgumu lauza, un iebruka Latvijā kā arī citās no Krievijas neatkarību atguvušajās valstīs, jo arī Vācijā sākās revolūcija. Tādējādi, nereti krievu presē minētās ziņas, ka "Ļeņins deva latviešiem brīvību apmaiņā pret atbalstu boļševiku režīmam" ir divkārši nepatiess mīts: tautu pašnoteikšanās tiesības līgumā pieprasīja Vācija un citas Rietumu valstis, nevis krievu boļševiki, kā arī tieši Krievija Ļeņina vadībā vienpusēji lauza līgumu un tās Sarkanā Armija iebruka Latvijā, lai to ar marionešu (Stučkas) valdības palīdzību atkārtoti okupētu. Latviešu strēlnieki, kuri cīnījās boļševiku pusē, visbiežāk bija vienkārši apmānīti un neredzēja citu veidu, kā atgriezties dzimtajās vietās, kā tikai kā Krievijas armijas sakarā. Tas bija iemesls samērā īsajai Stučkas valdības darbībai Latvijā un masveida latviešu (ieskaitot pat komandierus) dezertēšanai no Sarkanās armijas.

        Добавь комментарии

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Добавь комментарии

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Добавь комментарии

        Бирки