Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.

1895. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs".

1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).

1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).

Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā

1919.g.  bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā,

1919.-1923.g. bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (Krievijā)

1920.-1921.g. Kominternes izpildkomitejas loceklis (Krievijā).

1921.-1923.g. darbojās Vjazmas (Krievija) VK(b)P komitejā

1923-1926.g. Smoļenskas un Arhangeļskas (Krievija) VK(b)P komitejās.

1932-1935.g. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks.

1936.-1938.g. Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.

1938. gada 20. aprīlī, PSRS Komunistiskās partijas veikto etnisko tīrīšanu (nekrievu tautu "nacionālo operāciju") laikā apcietināja un apsūdzēja dalībā pretpadomju nacionālistiskā diversantu teroristu organizācijā.

1939. gada 22. aprīlī  pēc ilgstošām pratināšanām viņam piesprieda 20 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē.

1946. gada 6. februārī miris PSRS soda nometnē  Komi APSR.