Atis Kramiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.05.1947
Miršanas datums:
04.11.1997
Papildu vārdi:
Modris Atis Kramiņš
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Parlamenta deputāts, Pašnāvnieks, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Modris Atis Kramiņš bija latviešu sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts, vēlāk — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.

Modris Atis Kramiņš piedzima Rīgā, kā otrais bērns strādnieka un grāmatvedes ģimenē.

A. Kramiņš izglītību ieguvis Rīgas 45. vidusskolā. Skolasbiedri viņu vērtējuši kā apzinīgu skolēnu ar labām sekmēm, autoritāti savā vidū.

Vēlāk studējis Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā, kur pabeidzis divus kursus.

No 1965. līdz 1990. gadam strādājis VEF par darbgalda operatoru.

Bijis LKP biedrs, vēlāk iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Kā tās pārstāvis 1990. gadā ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē. Bijis Rūpniecības komisijas loceklis.

Iestājies partijā "Latvijas Ceļš". Kā tās biedrs 1993. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. CVK sēdē ievēlēts par priekšsēdētāju. Amatā darbojies līdz savai nāvei.

1997. gada 4. novembrī Atis Kramiņš izdarīja pašnāvību nošaujoties. Neapstiprināts iemesls - konflikts ar sievu.

Viņam bija trīs bērni — Kristaps, Kristīne un Kalvis.

Interesants fakts: pēc Kramiņa nāves par CVK priekšsēdi izvirzīja viņa kolēģi Andri Līgotni. Arī Andris Līgotnis tūlīt pēc izvirzīšanas jaunajam amatam, tika atrasts izdarījis pašnāvību nošaujoties 1997. gada 14. decembrī savā dzīvoklī.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs, Pēctecis24.04.195914.12.1997
        2Andris GrūtupsAndris GrūtupsDarba biedrs05.05.194915.06.2014
        3Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneDarba biedrs29.12.193706.06.2014
        4Imants DaudišsImants DaudišsDarba biedrs15.08.194514.04.2002
        5Valdis KrisbergsValdis KrisbergsDarba biedrs31.01.194426.09.2018
        6Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        7Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        8Ruta MarjašaRuta MarjašaDarba biedrs04.02.192729.11.2016
        9Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs00.00.193718.08.2018
        10Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        11Vilnis EglājsVilnis EglājsDarba biedrs19.06.193803.10.1993
        12Pēteris LaķisPēteris LaķisDarba biedrs01.11.195214.11.2003
        13Ita KozakevičaIta KozakevičaDarba biedrs03.07.195528.10.1990

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju

        1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        25.09.1993 | Dibināta partija Latvijas ceļš

        Pievieno atmiņas

        Birkas