Andris Grūtups

"Grāmatu par Andri Grūtupu izvēlējos rakstīt, jo tas bija protests pret sabiedrības attieksmi pret izciliem cilvēkiem, laikā, kad sabiedrībā augsti tiek vērtētas viduvējības. Es viņu uzskatu par izcilu cilvēku, par izcilību, kas stāv pāri viduvējībām. Tā ir mūsu sabiedrības traģēdija, ka nespējam šādas personības pienācīgi novērtēt. Rezultātā, pēc manām domām, viņš palika viens,"

Andris Vilks 

***

Bijis zvērināts advokāts, advokātu biroja vadītājs. Specializējies civiltiesībās. Vairāku grāmatu un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors. Kā LPSR Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas neatkarību 1990.g. 4. maijā.

Biogrāfija:

Dzimis 1949. g. 5. maijā Dobelē. Tēvs - mūziķis un pedagogs, māte - mājsaimniece.

Ģimenē vēl divi brāļi un māsa.

1966.g. pabeidzis Dobeles 1. vidusskolu, pēc tam dienējis Padomju armijā.

1977.g. ar izcilību absolvējis LVU Juridisko fakultāti, kā arī beidzis šīs universitātes aspirantūru. Studiju laikā strādājis arī par krāvēju un kurinātāju.

1977.g. sācis profesionālā darba gaitas LPSR Prokuratūrā kā daļas prokurors.

1980. gadā uzņemts par biedru Advokātu kolēģijā. Bijis PSKP biedrs.'

1987. gadā kopā ar domubiedru grupu uzsācis darbu pie Latvijas neatkarības cīņās kritušo un latviešu strēlnieku pieminekļu un piemiņas vietu atjaunošanas un reabilitācijas.

1988. gada pavasarī iestājies Vides aizsardzības klubā.

1988. g. Kā LTF pārstāvis ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu

1988. gada rudenī LTF 1. kongresā ievēlēts par LTF Domes locekli,

no 1989. g. līdz 1990. gada pavasarim - LTF Domes un Domes valdes loceklis.

Piedalījies Latvijas Juristu biedrības, kā arī Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[

1990-1993. Darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis AP darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.

1991. gadā nodibināja A.Grūtupa advokātu biroju.

Līdztekus advokāta darbam pildījis Latvijas Valsts prezidenta (G. Ulmaņa) un Ministru prezidenta (A. Šķēles) padomnieka pienākumus.

Andris Grūtups «Observators» «Post Factum»

Andris Grūtups bijis iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" personāža Arņa Gūtupa prototips

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Kopš 2005. gada- Rakstnieku savienības biedrs

Precējies. Sieva - skolotaja, ir dēls un meita.

andris grutups

Publikācijas, esejas:

  • "Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (Memento, 1991)
  • "Tiesu prakse un komentāri" (Mans Īpašums, 1994)
  • "Īpašuma reforma Latvijā" (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
  • "Civillikuma komentāri:Īpašums" (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
  • "Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata" 1997
  • "Tiesāšanās kā māksla" 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
  • "Tiesāšanās kā māksla" 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
  • "Civillikuma komentāri" 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
  • "Beilisāde : par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā" (Atēna, 2005)
  • "Ešafots : par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā" (Atēna, 2007)
  • "Observators : par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu" (Atēna, 2009)
  • "Maniaks : par Staņislava Rogaļova apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās" (Atēna, 2010)

Andris Grūtups Ražots Eiropā

Iespējams, izdarījis pašnāvību nošaujoties LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Visas pazīmes liecinot, ka Grūtups izdarījis pašnāvību nošaujoties.

Policija saņēmusi izsaukumu uz ietekmīgā advokāta mājām Vaļnu ielā svētdien īsi pirms pusnakts. Notikuma vietā atrasta arī Grūtupa pirmsnāves vēstule, informēja Valsts policijā.

Likumsargi patlaban izmeklē notikušo un sākotnējie fakti liecina, ka nevar izslēgt pašnāvību, telekanālam apliecināja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

  • 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000,
  • grutups.lv,
  • News.lv
  • latvijaslaudis.lv

***********************************************************************************

Savas dzīves pēdējos gados Grūtups pievērsās labdarībai un par viņa ziedojumiem bija pateicīgas reliģiskās organizācijas. Tā 2012.gadā Grūtups ziedoja 42 000 latu (apmēram 59 760 eiro) Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas fasādes atjaunošanai. Grūtups uzskatīja, ka 15.gadsimtā celtā baznīca ir Dobeles skaistākā celtne.

Tāpat izmantojot Grūtupa ziedojumu, Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca un tās evaņģēliski luteriskā draudze 2012.gadā savā īpašumā ieguva unikālu akmens apstrādes vecmeistara Vadima Grudiņina darinātu baznīcas svečturi. Baznīcai dāvātais svečturis ir vairāk nekā 10 000 latu (apmēram 14 228 eiro) vērts. Svečturis ir 1200 kilogramus smags un 1,45 metrus augsts. Tas veidots no diviem dažādiem granīta akmens materiāliem un Pakistānas oniksa.

Akmens apstrādes vecmeistars un svečtura autors Vadims Grudiņins stāstīja, ka, pateicoties Grūtupa ziedojumam, viņam bija iespēja realizēt sen lolotu sapni - no dažādiem materiāliem izveidot unikālu - ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un pasaulē šādu vienīgo - svečturi. Tagad katram, kas apmeklēs Veco Sv.Ģertrūdes baznīcu, tas būs atpazīstams, ka tapis Latvijā, jo uz svečtura malas redzami latviešu tautas ornamenti, kurus autors izmantojis rotājumam.

2011.gadā Grūtups ziedoja aptuveni 30 000 latu (apmēram 42 686 eiro) Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas fasādes un ērģeļu atjaunošanai.

Grūtups 2009.gadā Dobeles pilsdrupu sakārtošanai un kopšanai ziedoja 25 000 latu (apmēram 35500 eiro). Grūtups, kurš savulaik ierindots Latvijas miljonāru sarakstā, aktīvi ziedojis ne tikai Latvijas Nacionālajai operai, bet arī Konstantīna Čakstes pieminekļa celtniecībai. Tāpat ziedots dažādām labdarības organizācijām, kā arī bijuši privāti ziedojumi.

http://www.delfi.lv/

Avoti: news.lv, latvijaslaudis.lv, delfi.lv, barikadopedija.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jūlijs GrūtupsJūlijs GrūtupsTēvs01.06.190806.12.1981
        2
        Ņikita FilatovsVectēvs00.00.1915
        3
        Fricis GrūtupsVectēvs00.00.187900.00.1964
        4
        Minna GrūtupaVecāmāte00.00.188100.00.1955
        5
        Arvīds Fricis GrūtupsAttāls radinieks00.00.191327.03.1943
        6Kazimirs ŠpoģisKazimirs ŠpoģisDarba biedrs28.03.192726.03.2010
        7Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        8
        Vilis MiezisDarba biedrs15.03.195729.09.2000
        9Viktors SkudraViktors SkudraDarba biedrs10.07.194322.05.2011
        10
        Zaiga RaupaDarba biedrs17.11.193928.04.1999
        11
        Raimonds DaudišsDarba biedrs24.01.193814.09.2012
        12
        Valentīns Sebastjans DaukšisDarba biedrs07.03.193723.09.2009
        13Rita KukaineRita KukaineDarba biedrs09.11.192229.01.2011
        14Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs24.04.195914.12.1997
        15Mavriks VulfsonsMavriks VulfsonsDarba biedrs07.01.191808.03.2004
        16Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs00.00.193718.08.2018
        17Ivars ĶezbersIvars ĶezbersDarba biedrs, Paziņa30.03.194423.04.1997
        18Aigars JirgensAigars JirgensDarba biedrs02.11.196016.03.2005
        19Imants ZiedonisImants ZiedonisDarba biedrs, Paziņa03.05.193327.02.2013
        20
        Aivars DātavsDarba biedrs20.12.195011.07.2009
        21Edgars KauliņšEdgars KauliņšDarba biedrs26.04.190305.01.1979
        22Gundars ValdmanisGundars ValdmanisDarba biedrs08.10.194001.01.2005
        23Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs, Paziņa01.11.193012.05.2011
        24Atis KramiņšAtis KramiņšDarba biedrs30.05.194704.11.1997
        25Eduards BerklāvsEduards BerklāvsDarba biedrs, Paziņa15.06.191425.11.2004
        26Jānis LovniksJānis LovniksDarba biedrs14.03.195406.01.2009
        27Vija JākobsoneVija JākobsoneDarba biedrs, Paziņa15.11.193431.01.2012
        28Vilnis EglājsVilnis EglājsDarba biedrs19.06.193803.10.1993
        29Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDarba biedrs13.12.194315.06.2007
        30Ilgars Zigfrīds ŠepterisIlgars Zigfrīds ŠepterisDarba biedrs11.06.194317.03.2008
        31Raimonds BluķisRaimonds BluķisDarba biedrs02.03.195621.02.2002
        32Valdis KrisbergsValdis KrisbergsDarba biedrs31.01.194426.09.2018
        33Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        34Aleksandrs OgurcovsAleksandrs OgurcovsDarba biedrs21.06.193917.02.2017
        35
        Imants KozlovskisDarba biedrs
        36Jānis RozenbergsJānis RozenbergsDarba biedrs16.04.193616.03.2012
        37
        Aļģis RaupsDarba biedrs00.00.193830.12.1992
        38Jānis  DzenītisJānis DzenītisDarba biedrs30.08.192930.11.2001
        39Aivars NiedreAivars NiedreDarba biedrs29.01.193115.01.2018
        40Valdis CielavaValdis CielavaDarba biedrs28.03.193828.11.2015
        41Ivars KressIvars KressDarba biedrs00.00.194200.00.2008
        42Māra KatlapaMāra KatlapaDarba biedrs00.00.195618.08.2017
        43Irēna VinkšnoIrēna VinkšnoDarba biedrs01.11.194216.07.2009
        44
        Uldis OzoliņšPaziņa05.06.192824.12.2008
        45
        Voldemārs SelgaPaziņa00.00.195019.03.1994
        46Dītrihs Andrejs LēbersDītrihs Andrejs LēbersPaziņa04.01.192324.06.2004
        47
        Aleksandrs KrasiļņikovsPaziņa01.01.195931.10.2010
        48
        Austra BoļševicaPaziņa15.04.192619.07.2008
        49
        Oļegs AgafonovsPaziņa13.11.195001.10.2003
        50
        Miervaldis GailītisPaziņa

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība

        Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs, Uldis Pētersons. Tika vākti ziedojumi Juristu biedrības turpmākai darbībai.Tika savākti 1001 rublis, kas tika uzticēti glabāt kasierei Vilmai Upmacei.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        Birkas