Imants Ziedonis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.05.1933
Miršanas datums:
27.02.2013
Papildu vārdi:
Имант Зиедонис
Kategorijas:
Dzejnieks, Politiķis, Publicists, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Lapmežciema pagasts, Ragaciema kapi

Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.

I. Ziedonis

"...viņš bija vīrs, kas neļāva pārlupatot Latviju, padarot to par proletārisku skrandu zemi. Brīdī, kad komunisma neandertālisms dziedāja slavas dziesmas padomju Latvijas agrāri industriālajiem sasniegumiem, kas, tā vien šķita, noslaucīs no zemes virsas ne vien to veco Imanta Ziedoņa bērnības šķūni, bet arī senču veļus, viņš ar dzejnieka pārliecību iestājās par.

Par Latvijas ainavu. Par Latvijas viensētu. Par Latvijas dižkokiem un cilvēkiem.

Saruna ar Imantu Ziedoni

Tas bija viņš, kas padarīja sakrālas sen zināmas lingvistu formulas, kuras pārvaldot, no mūsdienu latviešu valodas vārdus varēja pārcelt senajā indoeiropiešu pirmvalodā – sanskritā, liekot cilvēkiem domāt par to, ka viņu dzimtās valodas vārdos slēpjas gadu tūkstošiem sena jēga, ka latvietis nav vien no carisma jūga izniris zemnieciņš, bet gan tauta, kas pieredzējusi pasaules pirmsākumus...."

Arno Jundze, Ausma Orupe

Atvadīšanās no dzejnieka Imanta Ziedoņa Doma laukumā. 2013.03.06.

***

Imants Ziedonis bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis. Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977). Viņš bija spilgts atmodas laika sabiedrisks darbinieks, kas tika apbalvots ar otrās šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Viņš ir viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Daudzi (vairāk kā 460 uz 2013.gada sākumu) Imanta Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.  

Imants Ziedonis - Nekas tev nepaliks no maniem pirkstu galiem...

Strādājis daudzos žanros:

  • ceļojumu apraksti („Kalnu Altajs", „Karēlijas upes", „Kurzemīte"),
  • dzeja, dramatizējumi skatuvei (A. Čaka „Spēlē, spēlmani", „Motocikls"),
  • pasakas,
  • kinoscenāriji (G. Pieša filmai „Pūt, vējiņi", A. Freimaņa filmai „Puika" un citas),
  • librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju",
  • teksts I. Kalniņa oratorijai „Dzejnieks un nāra".

Imants Ziedonis par to, kas vajadzīgs, lai domātu, 1991.g.

1991.g.

„Imanta Ziedoņa precīzi teiktie vārdi dzejā, prozā, esejās, publicistikā, kinoscenārijos, teātrī, runās un uzrunās it kā noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai.” /Jānis Peters/

Ziedonis piedzima Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā.

Imants Ziedonis - Epifānija "Dziediet"

1952. gadā viņš pabeidza Tukuma 1. vidusskolu.

1959. gadā neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu.

1957. gadā sāk publicēties

1961. gadā. izdeva savu pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts", uzņemts par Rakstnieku savienības biedru

Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, Olainē

1964. gadā pabeidzis Augstākos literatūras kursus Maskavā studēja Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā

1964 - 1965.g. bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā "Liesma", vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.

Kopš 1968. gada viņš ir profesionāls rakstnieks.

1990-1991.g. Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts.Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1987-1993.g. bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs. Iedibinājis Spīdolas dienas, Spīdolas stipendijas, Daugavas krastu sakopšanas programmu, konkursu par sakārtotības spējām Latvijas lauku sētās.

Kopš 1995. gada apkopo materiālus saviem "Rakstiem" 12. sējumos

1997.gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes jautājumos,

1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.

1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē

1998.gadā viņš iesaistījies TB/LNNK kampaņā par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.

1998-2000.g. Latvijas Institūta vadītājs

Precējies. Otrā sieva Ausma Kantāne-Ziedone - aktrise Dailes teātrī, Saeimas deputāte; no pirmās laulības - dēls Rimants un meita Baiba.

Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.

Goda nosaukumi un prēmijas:

  • LPSR Valsts prēmija (1967),
  • Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972),
  • H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā,
  • LPSR Tautas dzejnieks (1977),
  •  apbalvots ar "Tautu draudzības" ordeni (1983. g.)
  • J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”,
  • 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
  • Triju Zvaigžņu ordenis (1995).   
  • iešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā. Izrāde ieguvusi lielu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Fonds VIEGLI

Fonds Viegli - Nepārtraukti, nenorimti (Likteņdārzs, 23.08.2011)

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” ir nodibinājums, kas izveidots 2010.gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”.

Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā:

1) veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos

2) atbalstot radošas, neparastas idejas un,

3) veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu.

Svētvakars

***

 

Dzeja

  • Zemes un sapņu smilts. R.: LVI (1961)
  • Sirds dinamīts. R.: LVI (1963)
  • Motocikls. R.: Liesma (1965)
  • Es ieeju sevī. R.: Liesma (1968)
  • Kurzemīte (1970)
  • Epifānijas/ pirmā grāmata. R.: Liesma (1971)
  • Kā svece deg. R.: Liesma (1971)
  • Epifānijas/ otrā grāmata. R.: Liesma (1974)
  • Caurvējš. R.: Liesma (1975)
  • Poēma par pienu. R.: Liesma (1977)
  • Epifānijas/ pirmā un otrā grāmata. R.: Liesma (1978)
  • Man labvēlīgā tumsā. R.: Liesma (1979)
  • Re, kā. R.: Liesma (1981)
  • Viddivvārpa/ poēma grām. “Maize”, kopā ar L. Damianu. R.: Liesma (1982)
  • Taureņu uzbrukums. R.: Liesma (1988)
  • Viegli. R.: Preses nams (1993)
  • Mirkļi. Foreles. R.: Teātra Anekdotes (1993)
  • Epifānijas/ trešā grāmata. R.: Preses nams (1994)
  • Ceļa sentiments. R.: Nordik (2000)
  • Trioletas. R.: Pētergailis (2003)
  • Epifānijas + CD(mūzika R.Tiguls). Moonlight sound design (2008)
  • Epifānijas. R.: Zvaigzne ABC (2009)
  • Vēl ko. R.: Mansards (2010)

Literārās pasakas

  • Krāsainās pasakas. R.: Liesma (1973)
  • Lāču pasaka. R.: Liesma (1976)
  • Blēņas un pasakas. R.: Liesma (1980)
  • Kas tas ir — kolhozs? R.: Liesma (1984)
  • Sākamgrāmata. R.: Liesma (1985)
  • Pasaka par bizi. R.: Jumava (1997)
  • Pasakas. R.: Jumava (2007)

Avoti: wikipedia.org, news.lv, latvijaslaudis.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        2Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        3Andris GrūtupsAndris GrūtupsDarba biedrs, Paziņa05.05.194915.06.2014
        4Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        5Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneDarba biedrs29.12.193706.06.2014
        6Valdis KrisbergsValdis KrisbergsDarba biedrs31.01.194426.09.2018
        7Aivars FreimanisAivars FreimanisPaziņa08.02.193624.01.2018
        8Inta ČaklāInta ČaklāPaziņa06.01.194100.02.2016
        9Ārija ElksneĀrija ElksnePaziņa07.02.192829.09.1984
        10Olga KliģereOlga KliģerePaziņa26.06.189621.09.1990
        11Raits ČernajsRaits ČernajsPaziņa13.08.194803.03.2018
        12Kurts FridrihsonsKurts FridrihsonsPaziņa07.09.191131.01.1991
        13Milda Lucija MureleMilda Lucija MureleSkolotājs14.01.191412.06.2004
        14Dainis StaltsDainis StaltsPartiju biedrs03.01.193912.04.2014
        15Ivars ĶezbersIvars ĶezbersDomu biedrs30.03.194423.04.1997

        30.11.1919 | Tiek atklāts Nacionālais teātris

        Pievieno atmiņas

        01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums

        Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        Birkas