Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs bija PSKP CK pirmais sekretārs un faktiskais PSRS vadītājs no 1953. līdz 1964. gadam, PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs no 1958. līdz 1964. gadam.

Dzimis Kurskas guberņas zemnieku ģimenē. Krievijas pilsoņu kara laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs.

Pēc tam valsts darbā Ukrainā. Atbalstīja Staļinu Lielā terora laikā. Arī Otrā pasaules kara laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā Staļingradas kaujā.

Pēc nākšanas pie varas 1956. gadā atmaskoja Josifa Staļina "personības kultu", kā arī liberalizēja pastāvošo režīmu. Pazīstams ar nepārdomātām lauksaimniecības kampaņām. Hrušcova darbības laikā Jurijs Gagarins veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts Berlīnes mūris, kā arī notika Kubas raķešu krīze.

1964. gadā Hruščovs tika atstādināts no ieņemamajiem amatiem, un turpmāko dzīvi pavadīja VDK uzraudzībā.

Par PSKP ģenerālsekretāru Hruščeva vietā tika ievēlēts Leonīds Brežņevs.

Hruščovs nomira 1971. gadā no sirds slimības.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Леонид  ХрущёвЛеонид ХрущёвDēls10.11.191711.03.1943
        2Рада АджубейРада АджубейMeita04.04.192913.08.2016
        3
        Юлия ХрущеваMeita00.00.191600.00.1981
        4
        Ефросинья ХрущеваSieva
        5Алексей  АджубейАлексей АджубейZnots09.01.192419.03.1993
        6Любовь  СизыхЛюбовь СизыхVedekla00.00.1912
        7
        Роза ТрейвасVedekla
        8Юрий ХрущевЮрий ХрущевMazdēls15.04.193507.12.2003
        9
        Юрий ЭтингерMazdēls00.00.193500.00.2003
        10Юлия ХрущеваЮлия ХрущеваMazmeita00.00.194008.06.2017
        11Николай  ДудоровНиколай ДудоровDraugs, Domu biedrs22.05.190609.03.1977
        12Grigori RomanowGrigori RomanowDarba biedrs, Pretinieks07.02.192303.06.2008
        13Jurijs AndropovsJurijs AndropovsDarba biedrs15.06.191409.02.1984
        14Михаил СусловМихаил СусловDarba biedrs21.11.190225.01.1982
        15Antanas SniečkusAntanas SniečkusDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs07.01.190325.12.1974

        16Andrei GromykoAndrei GromykoDarba biedrs18.07.190902.07.1989
        17Александр ШелепинАлександр ШелепинDarba biedrs, Darba ņēmējs18.08.191824.10.1994
        18Vasily  TolstikovVasily TolstikovDarba biedrs06.11.191729.04.2003
        19Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovDarba biedrs14.05.190501.06.1997
        20Leonīds BrežņevsLeonīds BrežņevsDarba biedrs19.12.190610.11.1982
        21Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDarba biedrs24.09.191110.03.1985
        22Wiktor  GrischinWiktor GrischinDarba biedrs18.09.191425.05.1992
        23Jemeljan JaroslawskiJemeljan JaroslawskiDarba biedrs03.03.187804.12.1943
        24Борис БутомаБорис БутомаDarba biedrs11.05.190711.07.1976
        25Андрей ГречкоАндрей ГречкоDarba biedrs17.10.190326.04.1976
        26Николай  ПодгорныйНиколай ПодгорныйDarba biedrs18.02.190311.01.1983
        27Лев  МехлисЛев МехлисDarba biedrs13.01.188913.02.1953
        28Josifs StaļinsJosifs StaļinsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs18.12.187805.03.1953

        29Александр ГоркинАлександр ГоркинDarba biedrs24.08.189729.06.1988
        30Дмитрий  ШепиловДмитрий ШепиловDarba biedrs05.11.190518.08.1995
        31Фрол  КозловФрол КозловDarba biedrs18.08.190830.01.1965
        32Николай БулганинНиколай БулганинDarba biedrs, Domu biedrs11.06.189524.02.1975
        33Rosalija  SalkindRosalija SalkindKaimiņš01.04.187621.01.1947
        34Andrejs VlasovsAndrejs VlasovsPaziņa16.12.190102.08.1946
        35Luijs  AragonsLuijs AragonsPaziņa03.10.189724.12.1982
        36Светлана КозловаСветлана КозловаPaziņa00.00.194200.00.2005
        37Andrijans  NikolajevsAndrijans NikolajevsPaziņa05.09.192903.07.2004
        38Pāvels SudoplatovsPāvels SudoplatovsPaziņa, Partiju biedrs, Pretinieks07.07.190724.09.1996

        39Ludvigs ErhardsLudvigs ErhardsPaziņa04.02.189705.05.1977
        40Bertrans RaselsBertrans RaselsPaziņa18.05.187202.02.1970
        41Władysław KruczekWładysław KruczekPaziņa27.04.191005.11.2003
        42Pjotrs OcupsPjotrs OcupsPaziņa21.07.188323.01.1963
        43
        Antons LūriņšPaziņa00.00.191106.10.1983
        44Andrei SacharowAndrei SacharowPaziņa21.05.192114.12.1989
        45Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        46Aleksandr  FeklisovAleksandr FeklisovDarba devējs09.03.191426.10.2007
        47Сергей  ПавловСергей ПавловDarba ņēmējs19.01.192907.10.1993
        48Ida Ingrīda SokolovaIda Ingrīda SokolovaDarba ņēmējs10.08.192327.10.2012
        49Georgs  BoļšakovsGeorgs BoļšakovsDarba ņēmējs00.00.192200.00.1989
        50Wladimir SemitschastnyWladimir SemitschastnyDarba ņēmējs15.01.192412.01.2001
        51Фёдор БурлацкийФёдор БурлацкийDarba ņēmējs04.01.192726.02.2014
        52Viktor  SukhodrevViktor SukhodrevDarba ņēmējs12.12.193216.05.2014
        53Anatoli DobryninAnatoli DobryninDarba ņēmējs16.11.191906.04.2010
        54Sergei KruglovSergei KruglovDarba ņēmējs02.10.190706.07.1977
        55Wadim  TikunowWadim TikunowDarba ņēmējs, Domu biedrs08.04.192116.04.1980
        56Fidels KastroFidels KastroDarba ņēmējs, Partiju biedrs, Domu biedrs13.08.192625.11.2016

        57Valentīns  FaļinsValentīns FaļinsDarba ņēmējs03.04.192622.02.2018
        58Nadezhda AlliluyevaNadezhda AlliluyevaStudiju biedrs22.09.190109.11.1932
        59Петр МашеровПетр МашеровPartiju biedrs13.02.191804.10.1980
        60Михаил СоломенцевМихаил СоломенцевPartiju biedrs
        61Īvs MontānsĪvs MontānsPartiju biedrs13.10.192109.11.1991
        62Андрей АндреевАндрей АндреевPartiju biedrs30.10.189505.12.1971
        63Arvīds PelšeArvīds PelšePartiju biedrs07.02.189929.05.1983
        64Walter UlbrichtWalter UlbrichtDomu biedrs30.06.189301.08.1973
        65Kims Ir SensKims Ir SensDomu biedrs15.04.191209.07.1994
        66Gieorgij MalenkowGieorgij MalenkowDomu biedrs08.01.190214.01.1988
        67Lavrentijs BerijaLavrentijs BerijaDomu biedrs29.03.189923.12.1953
        68Jekaterina  FurcevaJekaterina FurcevaDomu biedrs07.12.191025.10.1974
        69Arkādijs NeilandsArkādijs NeilandsPretinieks28.01.194911.08.1964
        70Ян  РокотовЯн РокотовPretinieks07.08.192716.07.1961
        71Stanisław JarosStanisław JarosPretinieks19.01.193205.01.1963
        72Леонид РабичевЛеонид РабичевPretinieks30.06.192320.09.2017
        73Eduards BerklāvsEduards BerklāvsPretinieks15.06.191425.11.2004
        74Lev  RebetLev RebetPretinieks03.03.191212.10.1957

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        30.07.1937 | NKVD pavēle № 00447. Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"

        Pievieno atmiņas

        21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri

        Pievieno atmiņas

        30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties

        Pievieno atmiņas

        19.04.1943 | Cекретное постановление Совнаркома от 19 апреля 1943 года об управлении контрразведки СМЕРШ

        При выполнении боевых операций, а также в любых других условиях бойцы СМЕРШа не имели права уклоняться от боя ни на своей, ни на немецкой стороне.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1949 | Proklamēta Ķinas Tautas republika- šobrīd viena no vecākajām komunistiskajām valstīm

        Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949. gada 1. oktobrī Pekinā, pēc komunistu uzvaras pilsoņu karā pār gomiņdana partiju. Par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) un valsts vadītāju kļuva komunistu līderis Mao Dzeduns. Komunistu valsts proklamēšanai sekoja 10 gadus ilgs "Lielais lēciens"

        Pievieno atmiņas

        12.09.1953 | Ņ. Hruščovs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        19.02.1954 | PSRS APP nodod Krimu Ukrainai

        Pievieno atmiņas

        18.05.1954 | Кенги́рское восстание

        Pievieno atmiņas

        14.09.1954 | Sevišķi slepens atombumbas izmēģinājums "Sniedziņš" poligonā uz dzīvniekiem un cilvēkiem. Ap 43000 upuru

        PSRS tika veikta slepena operācija - Sniedziņš: atombumbas izmēģinājums poligonā, kur dažādos attālumos no epicentra tika izvietotas karaspēka daļas, mājdzīvnieki. Mēŗkis - pētīt sprādziena efektu. Ap 43000 bojāgājušie.

        Pievieno atmiņas

        14.05.1955 | Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību

        Pievieno atmiņas

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pievieno atmiņas

        25.02.1956 | Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus

        Pievieno atmiņas

        19.10.1956 | Październik 1956: rozpoczęło się VIII Plenum KC PZPR, na którego obrady bez uprzedzenia przybyła delegacja radziecka na czele z Nikitą Chruszczowem. W kierunku Warszawy zaczęły się przesuwać stacjonujące w Polsce oddziały Armii Czerwonej

        Pievieno atmiņas

        23.10.1956 | Ungārijas pretkomunistiskā revolūcija

        Pievieno atmiņas

        02.11.1956 | Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma

        Pievieno atmiņas

        04.11.1956 | Ungārijas revolūcija: PSRS bruņotie spēki iegāja Ungārijā, lai apspiestu sacelšanos.

        Pievieno atmiņas

        25.05.1957 | Atvērta lielākā PSRS viesnīca "Ukraina" Maskavā

        Mūsdienās - Radisson Royal Hotel, Moscow

        Pievieno atmiņas

        28.07.1957 | The 6th World Festival of Youth and Students in Moscow

        Pievieno atmiņas

        25.08.1957 | Выпуск первого советского корабля на подводных крыльях «Ракета».

        Pievieno atmiņas

        29.09.1957 | Kištimas (Majak, Ozerskas) atomavārija

        Pievieno atmiņas

        03.11.1957 | PSRS kosmosā palaiž Sputnik 2 ar suni Laika

        Pievieno atmiņas

        07.01.1959 | Kubas komunistiskā "revolūcija"

        Kubas vadītājs bija viena no pretrunīgākajām personībām mūsdienu politiskajā pasaulē. Par spīti izteiktajam naidīgumam, ko pret viņu pauž, visspēcīgākā valsts pasaulē, kaimiņzeme – ASV, Kastro ir sasniedzis to, kas neizdevās Ļeņinam, Hruščovam un Brežņevam kopā, jo atrodoties tālu no tiešas PSRS ietekmes, spēja daudzus gadus saņemt subsīdijas no PSRS tikai par to, ka notur Kremlim uzticamu varu.

        Pievieno atmiņas

        09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

        Pievieno atmiņas

        01.05.1960 | PSRS notriec amerikāņu spiegošanas lidmašīnu U-2 un saņem gūstā pilotu F.Pauersu

        Pievieno atmiņas

        12.10.1960 | Przywódca ZSRR Nikita Chruszczow, chcąc wyrazić swą dezaprobatę wobec krytyki polityki jaką ZSRR prowadził w stosunku do krajów Europy Wschodniej, uderzał własnym butem w pulpit w czasie debaty w auli ONZ

        Pievieno atmiņas

        12.10.1960 | на 15-й ассамблее ООН имел место курьёзный инцидент с Н. С. Хрущёвым и его ботинком.

        Pievieno atmiņas

        03.06.1961 | Ņikitas Hruščova un Džona Fitdžeralda Kennedija divdienu sarunas Vīnē

        Pievieno atmiņas

        13.08.1961 | Komunisti sadala Berlīni ar "Berlīnes mūri"

        Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem ("Berlīnes mūris") Berlīnes mūris (vācu: Berliner Mauer, oficiāli Antifaschistischer Schutzwall) bija inženierbūve, kura atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb komunistu pārvaldītās Austrumvācijas). Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. Uz ilgiem gadiem tika sarautas saiknes starp vāciešiem.

        Pievieno atmiņas

        17.10.1961 | Sākās PSRS Komunistiskās partijas XXII kongress. Tajā tiek noteikts mērķis- sasniegt komunismu 1980. gadā

        Pievieno atmiņas

        30.10.1961 | Novaja Zemļa arhipelāgā uzspridzināta lielākā ūdeņraža bumba vēsturē

        Pievieno atmiņas

        30.10.1961 | PSKP Kongress nolemj novelt no sevis vainu par miljoniem noslepkavoto uz mirušo Josifu Staļinu

        Pievieno atmiņas

        31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

        Pievieno atmiņas

        02.06.1962 | PSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņš

        Pievieno atmiņas

        16.10.1962 | Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem

        Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī. Šo laiku raksturo arī Džona Kenedija teiktais - vislielākā kļūda, ko var izdarīt valsts vadītājs šādas krīzes laikā, ir prasīt padomu militāristiem.

        Pievieno atmiņas

        25.10.1962 | Kubas raķešu krīze

        Adlai Stīvensons (Adlai Stevenson) ANO Drošības padomē parāda fotogrāfijas, kurās redzams, ka Kubā ir uzstādītas Padomju Savienības raķetes. Tas noved pie ASV - Krievijas attiecību krīzes

        Pievieno atmiņas

        26.10.1962 | Н. Хрущёв и Дж. Кеннеди договорились о возврате советских кораблей, везущих на Кубу ракеты

        Pievieno atmiņas

        27.10.1962 | Kubas raķešu krīze: Virs Kubas ar padomju raķetēm tiek notriekta ASV izlūklidmašīna

        Pievieno atmiņas

        28.10.1962 | Karību krīze: PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no Kubas

        Pievieno atmiņas

        16.01.1963 | PSRS vadītājs Ņ. Hruščovs publiski paziņo, ka PSRS ir radījusi ūdeņraža bumbu

        Pievieno atmiņas

        28.08.1963 | Vašingtonas Maršs par Darbu un Brīvību

        Vašingtonas Maršs par Darbu un Brīvību bija viena no plašākajām cilvēktiesību manifestācijām ASV vēsturē, tas notika 1963. gada 28. augustā. Marša mērķis bija panākt "krāsaino" reālu līdztiesību un izbeigt rasu segregāciju Par spīti valdības dienestu apgalvojumiem, maršā praktiski nepiedalījās komunisti, jo "krāaino" cilvēktiesību grupu vadītāji apzināti noraidīja jebkādu oficiālu sadarbību ar šiem, pārsvarā no PSRS finansētajiem cilvēktiesību pārkāpējiem, kuri jebkurus nemierus bija gatavi izmantot stāvokļa destabilizācijai.

        Pievieno atmiņas

        14.10.1964 | Brezhnev appointed CPSU First Secretary

        Decade of stabilisation & some economic growth followed

        Pievieno atmiņas

        15.10.1964 | Komunistu galma apvērsums Maskavā: Ņ. Hruščovs tiek nomainīts uz L. Brežņevu

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        Birkas