Vilhelms Purvītis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.03.1872
Miršanas datums:
14.01.1945
Kategorijas:
Gleznotājs, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada 3. martā Rīgas apriņķa Zaubes pagasta "Jaužos" dzirnavnieka ģimenē. Mācījās Jaunpils (Zaubes) draudzes skolā, pēc ģimenes pārcelšanās uz Vitebskas guberņas Kļašiciem līdz 1888. gadam turpināja mācības Drisas apriņķa skolā (tagad Baltkrievijā), kur skolas direktors un zīmēšanas skolotājs pamanīja zēna zīmēšanas talantu un mudināja pievērsties gleznošanai. Pēc ģimenes atgriešanās Vidzemes guberņā Purvītis divus gadus krāja mācību naudu pie tēva Smiltenes pagasta Dances dzirnavās, bet 1890.gadā kā brīvklausītājs iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz 1897.gadam, specializēdamies ainavu glezniecībā. Jau pirmajā studiju gadā viņš satuvinājās ar Jani Rozentālu un Jāni Valteru. Šajos gados Purvītim bija iespējas Sanktpēterburgas kolekcijās un izstādēs iepazīties ar holandiešu vecmeistaru ainavām. Akadēmijā, kas tajā laikā piedzīvoja reformu, Purvītis mācījās pēc dabā gleznotām skicēm veidot sacerētas ainavas, ņemot vērā gan tradīcijas, gan tālaika jaunāko virzienu novācijas (“Mijkrēslī”, 1893). Pēdējā studiju gadā viņš strādāja pazīstamā krievu skolas gleznotāja Arhipa Kuindži vadītajā meistardarbnīcā.

Pēc studiju beigšanas Purvītis par konkursa darbu "Pēdējie stari" ieguva ārzemju komandējumu un 1898. gadā viņš kopā ar Jani Rozentālu un Jānis Valteru devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju un Austroungāriju. Viņa glezna "Pēdējie stari" guva ievērību arī1900. gada Pasaules izstādē Parīzē, Minhenes Secesijas izstādē (1901.) un Starptautiskajā mākslas izstādē Lionā. Pēc atgriešanās no komandējuma 1899. gadā Purvītis apmetās Rīgā, pasniedza privātstundas un šajā laikā radīja tādas plaši pazīstamas gleznas kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs".

Pēc 1905. gada revolūcijas notikumiem 1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli (Tallinu) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). 1909. gadā Purvītis kļuva par RīgasPilsētas mākslas skolas direktoru, skolā tai laikā mācījās Romans Suta, Jēkabs Kazaks un Valdemārs Tone). Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma skola 1915. gadā tika pārcelta uz Petrogradu un 1916. gadā likvidēta. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijām Purvītis devās ārstēties uz Norvēģiju, kur sarīkoja pirmo personālizstādi Oslo.

1918. gadā atgriezās vācu okupētajā Rīgā. Vēl pirms Brīvības cīņu beigām viņš 1919. gadā tika iecelts par Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktoru (1919-1944), Latvijas Augstskolas arhitektūras fakultātes profesoru, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru (1919-1934). Šajā periodā viņš organizēja daudzas Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika atcelts no muzeja direktora amata. 1942. gadā viņš sarīkoja pēdējo personālizstādi Rīgā. 2. Pasaules kara beigās 1944. gadā Vilhelms Purvītis devās bēgļu gaitās, zaudēja iedzīvi un daļu no līdzi paņemtajām gleznām degošajā Jelgavā, pēc tam caur Liepāju evakuējās uz Dancigu, mira 1945. gada 14. janvārī Bādnauheimā (Hesene).

Pēterburgas Mākslas akadēmijas beigšanas un godalgošanas ārzemju izstādēs Purvītis uz brīdi kļuva par modes mākslinieku Krievijā, viņa gleznas pirka krievu kolekcionāri Tretjakovs, kņaziene Teniševa, Botkins. Purvīša darbi tika izstādīti Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē, Leipcigā.

 

Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma,ekspresionisma iespaidi. Viņš pirmais pēc Federa konsekventi pievērsās dabas tēlojumam.

Viņa radīto darbu skaits mērāms tūkstošos, taču daudzus no saviem darbiem mākslinieks publiskajās izstādēs nerādīja un rūpīgi krāja tos savā dzīvoklī. Liela daļa darbu gāja bojā 1944. gada vasarā aviācijas uzlidojumu laikā Jelgavā. Purvīša darbi saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Liepājas Vēstures un mākslas muzejā, Tukuma Mākslas muzejā, Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un privātkolekcijās.

  • Pēterburgas Mākslas akadēmijas Mazā veicināšanas medaļa (1893)
  • Parīzes Pasaules izstādes bronzas medaļa par darbu „Pēdējie stari“ (1900)
  • Minhenes Secesijas izstādes zelta medaļa (1901)
  • Lionas 14. starptautiskās Tēlotājas mākslas izstādes lielā balva (Grand Prix) par darbiem "Ziemeļu nakts" un "Marta saule" (1902)
  • Pēterburgas Mākslas akadēmijas loceklis (1913)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1926)
  • Francijas Goda leģiona ordenis, 5. šķira (1926)
  • Kultūras fonda prēmija (1928)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, 2. šķira (1928)
  • Latvijas Mākslas akadēmijas Goda biedrs (1934)
  • Kultūras fonda prēmija (1936)
  • Atzinības krusts, 1. šķira (1938)
  • Tēvzemes balva (1938)
  • Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis
  • Norvēģijas Svētā Olafa ordenis
  • Somijas Baltās Rozes ordenis
  • Igaunijas Sarkanā krusta ordenis
  • Lietuvas Ģedimina ordenis
  • Polijas Atjaunošanas ordenis
  • Dānijas Karoga ordenis

Savukārt 1994.gada 05.novembra "Laiks" raksta: "Latvijā atgriezies izcilais latviešu ainavists profesors Vilhelms Purvītis un viņa dzīvesbiedre Karolīna Purvīte. Mākslinieks savas dzīves laikā izteicis vēlmi atdusēties zem dzimtenes bērziem, tomēr liktenis viņa ceļu apturēja 1945. gadā Vācijas pilsētā Nauheimā. Un tikai vakar piepildījās viņa pēdējais sapnis. Par to rūpējās mākslinieka meita Mariona Vitana, Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas akadēmija, Valsts Mākslas muzejs, apbedīšanas firma "Latona", Emīls Gailis no Anglijas un ārsts Jānis Vilciņš, kurš organizēja ar pārapbedīšanu saistītos darbus Vācijā.
Svinīgajā ceremonijā atvadu, bet reizē arī sagaidīšanas vārdus teica Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, un zīmīgs šķita viņa it kā netieši uzdotais jautājums. "Varbūt ir brīdis pajautāt, vai šī Latvijas zeme un Latvijas kultūra ir vēl tāda pati, kādu mīlēja Vilhelms Purvītis, kādu viņš to redzēja un radīja savās ainavās?". Līdzīgu domu pauda arī valsts prezidents Guntis Ulmanis: "Šeit satiekas paaudzes, satiekas cilvēki, kas ir mīlējuši savu zemi un tautu, kas ir atstājuši dziļas pēdas savas tautas piemiņā. Biežāk ir jāatrod iespēja parunāt par šiem cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā, jo viņu dzīves lielākās vērtības bija patiesība un darbs. Vai mums šodien šīs vērtības ir tādas, kādas tās bija toreiz?"
Ainavu gleznotājs profesors, akadēmiķis V. Purvītis dzimis 1872. gadā. 1921. gadā dibinājis LMA, no 1922. līdz 1934. gadam bija tās pirmais rektors. Vadījis dabasskatu meistardarbnīcu, LU arhitektūras fakultātes tēlotājas mākslas darbnīcu un toreizējo Rīgas pilsētas Mākslas muzeju."

 

File:Purvitis Rudens saule.jpg

V.Purvitis, Rudens saule (1909)

 

File:Purvitis winter.jpg

V.Purvitis, Ziema (ap 1908)

 

File:Vilhelms Purvītis - Spring Waters (Maestoso) - Google Art Project.jpg

V.Purvītis, Pavasara ūdeņi "Maestoso" (ap 1990)  

 

File:Purvitis Ainava ar berziem.jpg

V.Purvitis, Ainava ar berziem (ap 1910)

 

File:Purvitis Agrs pavasaris.jpg

V.Purvitis, Agrs pavasaris (1898 – 1899)

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Nacionālais mākslas muzejsLatvijas Nacionālais mākslas muzejsstrādājis00.00.191900.00.1940direktorsen, lv, ru
2Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Karolīna PurvītsKarolīna PurvītsSieva18.09.187710.09.1955
        2
        Mariona VitansAudžumeita00.00.1922
        3Johans ValtersJohans ValtersDarba biedrs, Paziņa02.03.186919.12.1932
        4Ādams AlksnisĀdams AlksnisPaziņa, Domu biedrs10.03.186421.03.1897
        5Džordžs ArmitstedsDžordžs ArmitstedsPaziņa27.10.184717.11.1912
        6Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970
        7Janis RozentālsJanis RozentālsPaziņa18.03.186608.01.1917
        8Jānis Roberts  TillbergsJānis Roberts TillbergsPaziņa, Domu biedrs20.06.188007.11.1972
        9Makss Gustavs Rihards  ŠervinskisMakss Gustavs Rihards ŠervinskisSkolotājs31.10.185912.07.1909
        10Margarita StārasteMargarita StārasteStudents02.02.191418.02.2014
        11Milda GrīnfeldeMilda GrīnfeldeStudents29.12.188121.12.1966
        12Jēkabs ApinisJēkabs ApinisStudents21.02.189908.05.1945
        13Gustavs KlucisGustavs KlucisStudents04.01.189526.02.1938
        14Rūdolfs Aleksandrs DrēviņšRūdolfs Aleksandrs DrēviņšStudents15.07.188926.02.1938
        15Voldemārs ToneVoldemārs ToneStudents03.03.189230.07.1958
        16
        Jānis SegnersStudents05.07.188409.12.1933
        17Romans SutaRomans SutaStudents28.04.189614.07.1944
        18
        Jānis PūpolsStudents00.00.188630.12.1956
        19Biruta BaumaneBiruta BaumaneStudents06.06.192221.01.2017
        20Ģederts EliassĢederts EliassStudents23.09.188729.01.1975
        21Alfejs BromultsAlfejs BromultsStudents03.04.191311.01.1991
        22Nikolajs RērihsNikolajs RērihsStudiju biedrs09.10.187413.12.1947
        23Frīdrihs GrosvaldsFrīdrihs GrosvaldsDomu biedrs13.12.185008.04.1924

        31.01.1890 | Rūķis - Pēterburgas latviešu mākslinieku pulciņš

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        Birkas