Janis Rozentāls

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.03.1866
Miršanas datums:
08.01.1917
Papildu vārdi:
Янис Розенталс, Jānis
Kategorijas:
Mākslinieks (-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Janis Rozentāls bija latviešu gleznotājs.

Dzīvesgājums

Janis Rozentāls dzimis Saldus pagasta "Bebru" mājās kalēja Miķeļa un viņa sievas Lavīzes ģimenē. Janis pabeidza Saldus Krauzes skolu un pēc tam iestājās Kuldīgas apriņķa skolā, bet pēc pusotra gada līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt un 1880. gadā doties uz Rīgu peļņā.

Strādājis modes preču veikalā, par bufetes puiku un pircēju aicinātāju, beidzot pie daiļkrāsotāju meistara J. Celēviča viņš apguva krāsotāja amatu, sākumā kā māceklis, no 1885. gada kā zellis.

No 1885. līdz 1888. gadam Rozentāls mācījās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā.

1888. gadā skolas darbu izstādē Pēterburgas Mākslas akadēmijā viņš ieguva sudraba medaļu.

1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš beidza 1894. gadā. Viņa diplomdarbs "No baznīcas" (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; kādā no pulciņa "Rūķis" sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā.

1897. gadā Arhipa Kuindži vadībā viņš apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju.

1900. gadā Rozentāls atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sākumā Saldū, no 1901. gada Rīgā, kur 1902. gadā viņš iepazinās un 1903. gadā Helsinkos apprecējās ar somu dziedātāju Elliju Forseli.

Konstantīns Pēkšēns īpaši viņam savā mājā Alberta ielā 12 izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs).

1905.-1906. gadā Rozentāls strādāja par pasniedzēju V.Blūma mākslas skolā un 1906.-1913. gadā Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bija arī mēnešraksta "Vērotājs" un žurnāla "Druva" mākslinieciskais redaktors.

Rozentāla personālizstādes notika 1910. gadā Jelgavā, 1910., 1912. un 1913./1914. gadā Rīgā. 1910. gadā viņš apgleznoja Rīgas Latviešu biedrības fasādi.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma un Vācijas armijas tuvošanās Rīgai Rozentāls kopā ar ģimeni pārcēlās uz Helsinkiem.

1916. gadā viņš smagi saslima un mira 1916. gada 26. decembrī Brendas salā Helsinkos pie molberta ar otu rokā.

1920. gadā Rozentāla pīšļus no Helsinkiem pārapbedīja Rīgas 2. Meža kapos.

Daiļrades raksturojums

Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas XIX gs. beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, altārgleznas, darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības - atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, postimpresionisma iespaidi.

Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums ("Uz lieveņa", "Veļas mazgātājas" utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar Blaumaņa lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī akvareļus par sadzīves tēmām ("Tirgus", "Krogā" utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Blaumaņa).

Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kuriem raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu "Princese un pērtiķis" (1913).

Kā teikts iepriekš, Rozentāls daudz un labprāt konsultējis arī jaunos māksliniekus. BIja reizes, kad kādu nācās atraidīt un ieteikt, nešķiest velti laiku ar glezniecību. Tā tika atraidīts kāds jauns puisis, kura darbībā gleznotājs nesaskatīja ne mazāko talanta dzirksti. Atraidītais jaunietis "atdevās" citai mūzai - rakstniecībai. Jānis Jaunsudrabiņš gan mēdza saviem darbiem pievienot paša radītas ilustrācijas.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Nacionālais mākslas muzejsLatvijas Nacionālais mākslas muzejsnav precizētaen, lv, ru
2Alberta iela Alberta iela nav precizētalv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Miķelis RozentālsMiķelis RozentālsDēls03.08.190710.11.1952
        2
        Irja Ausma GopperMeita12.01.190622.08.1984
        3
        Laila ViļumsoneMeita16.09.190328.11.1977
        4Elija Forsele-RozentāleElija Forsele-RozentāleSieva26.06.187126.06.1943Iepazinās - 1902. gada 3. (16.) novembra vakarā; Laulība reģistrēta Helsinkos, 1903. gada 5.martā
        5
        Eduards ŠillersBrāļa/māsas dēls15.08.188918.08.1944
        6
        Adolf Theodor KoskenalhoSievas/vīra tēvs23.06.183713.05.1909
        7
        Anna Vendla Augusta BonsdorffSievas/vīra māte01.06.184930.08.1897
        8Miķelis GoppersMiķelis GoppersZnots13.06.190800.00.1996
        9
        Raimonds ViļumsonsZnots08.10.190817.01.1933
        10
        Fausta RozentālsVedekla00.00.190628.05.1980
        11
        Ieva RozentāleMazmeita
        12Kārlis GoppersKārlis GoppersAttāls radinieks02.04.187625.05.1941
        13
        Bernhards BorhertsDraugs00.00.186200.00.1945
        14Malvīne Vīgnere-GrīnbergaMalvīne Vīgnere-GrīnbergaDraugs25.10.187306.06.1949
        15Johans ValtersJohans ValtersDraugs02.03.186919.12.1932
        16Rūdolfs BlaumanisRūdolfs BlaumanisDraugs01.01.186304.09.1908
        17Gustavs ŠķiltersGustavs ŠķiltersSkolasbiedrs15.11.187424.09.1954
        18Archip KuindschiArchip KuindschiPaziņa15.01.184224.07.1910
        19Ādams AlksnisĀdams AlksnisPaziņa, Domu biedrs10.03.186421.03.1897
        20Jānis AsarsJānis AsarsPaziņa27.02.187731.07.1908
        21Konstantīns PēkšēnsKonstantīns PēkšēnsPaziņa08.03.185923.06.1928
        22Valērijs BrjusovsValērijs BrjusovsPaziņa13.12.187309.10.1924
        23Vilhelms PurvītisVilhelms PurvītisPaziņa03.03.187214.01.1945
        24Jāzeps VītolsJāzeps VītolsPaziņa26.07.186324.04.1948
        25Anna BrigadereAnna BrigaderePaziņa01.10.186125.06.1933
        26Jānis Roberts  TillbergsJānis Roberts TillbergsPaziņa, Domu biedrs20.06.188007.11.1972
        27Teodors ZaļkalnsTeodors ZaļkalnsPaziņa30.11.187606.09.1972
        28Ilja RepinIlja RepinPaziņa05.08.184429.09.1930
        29Eduards BrencēnsEduards BrencēnsPaziņa, Domu biedrs02.07.188517.04.1929
        30Emīls DārziņšEmīls DārziņšPaziņa03.11.187531.08.1910
        31Kārlis BrencēnsKārlis BrencēnsPaziņa, Domu biedrs06.05.187930.04.1951
        32Jānis JaunsudrabiņšJānis JaunsudrabiņšPaziņa25.08.187728.08.1962
        33Eižens LaubeEižens LaubePaziņa25.05.188021.07.1967
        34Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970
        35Makss Gustavs Rihards  ŠervinskisMakss Gustavs Rihards ŠervinskisSkolotājs31.10.185912.07.1909
        36Valdemārs ToneValdemārs ToneStudents28.03.189230.07.1958
        37Zelma Des CoudresZelma Des CoudresStudents02.01.188304.03.1956
        38
        Jānis SegnersStudents05.07.188409.12.1933
        39Milda GrīnfeldeMilda GrīnfeldeStudents29.12.188121.12.1966
        40Voldemārs ToneVoldemārs ToneStudents03.03.189230.07.1958
        41Frīdrihs Arnolds GrosvaldsFrīdrihs Arnolds GrosvaldsDomu biedrs13.12.185008.04.1924
        42Vilis OlavsVilis OlavsDomu biedrs18.05.186728.03.1917

        31.01.1890 | Rūķis - Pēterburgas latviešu mākslinieku pulciņš

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas