Pirmais Pasaules karš. Ar Krievijas 1. armijas sagrāvi beidzas 1. Mazūru ezeru kaujas. Par Krieviju krīt ~20,000 latviešu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
17Personu saraksts
Notikumi:
82Notikumu saraksts
Datums:
15.09.1914
Papildu lauki

Lai gan Vācija, iesaistoties 1. Pasaules karā sākotnēji plānoja uzbrukumu tikai savā Rietumu frontē (Francija, Beļģija, Nīderlande), Krievija cerēja šo karu izmantot un paplašināt arī savas teritorijas Rietumu virzienā. 

Krievija iebruka Austrumprūsijā, liekot Vācijai atdalīt rietumu frontei paredzētos spēkus. 

Vispārējā mobilizācija, kuru Krievijas impērijā pilnā apmērā uzsāka 1914. gada 31. jūlijā, norisinājās pēc 1910. gada priekšrakstiem, iesaucot vīriešus vecumā no 18 līdz 43 gadiem. Mobilizēja flotes un armijas rezervistus, kā arī zemessargus. Ienaidnieka tieši apdraudētā teritorijā mobilizācija norisinājās pēc nesaudzīgākiem noteikumiem, krietni pārsniedzot nepieciešamos apjomus.

Latviešu karavīrus ieskaitīja Latvijas teritorijā dislocētajās Krievijas karaspēka daļās. Vairākus tūkstošus karavīru ieskaitīja 18. un 20. korpusā, kā arī 3. korpusa 25. kājnieku divīzijā, kas bija dislocēta Daugavpils apkārtnē. Visvairāk latviešu karavīru ieskaitīja Kurzemes guberņā un Rīgas apriņķī dislocētajā 20. korpusā. Mobilizētos zemessargus apvienoja 13 rotās un iedalīja Daugavgrīvas cietokšņa garnizonā.

Gados jaunākos zemessargus vēlāk apbruņoja un apvienoja astoņās rotās, izveidojot divus bataljonus, kurus iesaistīja kaujās Lietuvā un Kurzemē.

Kopumā kara gados Latvijas teritorijā mobilizācijas norisinājās septiņas reizes, mobilizējot 120—140 tūkstošus cilvēku.

***

Vācija uzvarēja Krieviju Tannenbergas kaujā 23.-30. augustā, bet šī vācu spēku pārmešana uz Austrumu fronti ļāva Antantei apstādināt Vācijas ātro izrāvienu uz Parīzi pirmajā Marnas kaujā 1914. gada septembrī. Tomēr Vācija ieņēma labas aizsardzības pozīcijas Francijā un padarīja par karot nespējīgiem vairāk nekā 230 000 franču un angļu kājnieku, kas bija vairāk, nekā pati zaudēja no augusta līdz septembrim.

***

Tannenbergas kaujas, kuras beidzās 1914.g. 30. augustā  ilustrēja abu Krievijas armiju nemākulīgo vadību. Krievijas Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks Jakovs Žilinskis bija pārliecināts par nepieciešamību nostiprināt flangus. Lai to izdarītu, 1. armijas kaujas grupu samazināja līdz sešām kājnieku divīzijām, savukārt 2. armijas — līdz deviņām.

Abu armiju divīzijas atradās sešu dienu gājienā viena no otras, kas deva iespēju vāciešiem sakaut tās katru atsevišķi. Tieši šādu taktiku realizēja Vācijas 8. armijas vadība.

Pēc 2. armijas sakāves, 1914. gada septembra sākumā komandieris P. Hindenburgs koncentrēja savu karaspēku pret P. Renenkampfa komandēto Krievijas 1. armiju.

Lai atbalstītu 1. armiju, Krievijas Ziemeļrietumu frontes vadība Austrumprūsijas dienvidaustrumu daļā sāka formēt 10. armiju.

Sākās pirmā Mazūru ezeru kauja, kura norisinājās no 6. līdz 15. septembrim. Neskatoties uz 10. armijas daļu atbalstu, Krievijas 1. armija cieta sakāvi.

Izvairoties no pilnīgas sagrāves, tai izdevās izbēgt no ielenkuma un atkāpties, saglabājot minimālas kaujas spējas.

Kaujā dalību ņēma arī 29. kājnieku divīzija, kurā dienēja Latvijas teritorijā mobilizētie karavīri.

***

1. Mazūru kauja

Spēki:

Vācu puse:

  • Vācijas 2. armija,- 16 kājinieku un 2 kavalērijas divizioni
  • Kopā: 215,000 vīru

Krievijas puse:

  • Krievijas 1. armija,- 16,5 kājinieku un 5 kavalērijas divizioni
  • Krievijas 10. armija- 6 kājinieku divizioni
  • Kopā:  490,000 vīru

Zaudējumi:

Vācu puse:

  • 10,000 KIA, WIA, MIA (vācu avoti)  vai 40,000 (krievu avoti)

Krievu puse

  • 125,000 KIA, WIA, MIA (vācu avoti) tsk. gūstā 45,000

***

Otrā Mazūru ezera kauju fāze sākas 1915. gada janvārī —februārī, kad norisinājās otrā Mazūru ezeru kauja pie Augustovas. Kaujā Krievijas 10. armija tika daļēji sakauta un ielenkumā Augustovas mežos nokļuva 20. korpuss.

Dzīvību zaudēja, bez vēsts pazuda un gūstā krita 15—20 tūkstoši Baltijas guberņās mobilizēto karavīru, no tiem lielākā daļa — latvieši. Pēc kaujas Krievijas karaspēks bija spiests pavisam atkāpties aiz tābrīža Krievijas Impērijas robežām.

1915. gada pavasarī vācieši bija sasnieguši jau Kurzemi un Zemgali

K. Zariņs, LKM

***

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Krievija atklāj uguni uz Ziemeļkorejas kuģi; nogalina 1 zvejnieku, 8 ievainoti15.10.2016lv
2Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas AntantiLatvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti12.09.1934en, lt, lv, pl, ru, se
3Gadu pēc angļu un īru līguma noslēgšanas nodibināta Īrijas brīvvalstsGadu pēc angļu un īru līguma noslēgšanas nodibināta Īrijas brīvvalsts06.12.1922lv, pl
4Londonā tika noslēgts angļu un īru līgumsLondonā tika noslēgts angļu un īru līgums06.12.1921lv, pl
5Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
6Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšanaPēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana26.01.1921en, lv
7Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgumsTiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
8 Pirmais Pasaules karš: starp Sabiedrotajiem un Osmaņu impēriju noslēgts Sevras līgums Pirmais Pasaules karš: starp Sabiedrotajiem un Osmaņu impēriju noslēgts Sevras līgums10.08.1920lv, pl
9Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
10Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem03.01.1920lv, pl, ru
11Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
12Nacionālais teātris uzsāk savu darbībuNacionālais teātris uzsāk savu darbību30.11.1919en, lv, pl, ru
13Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņasBermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas30.11.1919lv
14Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
15Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv
16Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
17Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolasBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas18.11.1919lv
18Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv
19Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu 14.11.1919lv
20Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: sargs.lv, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs DūzeNikolajs Dūze01.08.189114.12.1951lv
    2Ervīns RārsErvīns Rārs23.01.188016.04.1919lv, ru
    3Krišs Indriķis ĶūķisKrišs Indriķis Ķūķis28.06.187418.02.1945lv, ru
    4Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    5Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    6Jozefs PilsudskisJozefs Pilsudskis05.12.186712.05.1935de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    7Jānis ApinisJānis Apinis12.01.186725.07.1925lv
    8Pauls HindenburgsPauls Hindenburgs02.10.184702.08.1934de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    9Francis Jozefs I HabsburgsFrancis Jozefs I Habsburgs18.08.183021.11.1916lv, pl, ru
    10
    Kārlis ŠVALBElv
    11
    Kārlis Cīrulislv
    12
    Pēteris Gobalv
    13
    Otto Žīgurslv
    14
    Vilis Valterslv
    15
    Eduards Puķītislv
    16
    Kārlis Grīviņšlv
    17
    Antons RUŽULISlv
    Birkas