Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
18Personu saraksts
Notikumi:
85Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
28.03.1795
Papildu lauki

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

Pēc Livonijas kara (1558 - 1582) beidza pastāvēt Livonijas Konfederācija. Igaunijas dienvidu daļa un Latvijas ziemeļaustrumi (Vidzeme) nonāca tiešā Polijas pakļautībā, tur izveidojot Pārdaugavas hercogisti. Savukārt, Daugavas Rietumkrastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste. Iesākumā tā bija pakļauta Lietuvas dižkunigaitim, bet vēlāk tieši Polijas-Lietuvas karalim un baudīja teju pilnīgu autonomiju, ko pierāda kaut vai tās brīvās tirdzniecības līgumi, savas kolonijas (kuru nebija Polijai) u.c.

Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers.

***

Jaunā hercoga stāvokli sarežģīja tas, ka vairākas teritorijas Kurzemē nemaz nebija viņa pakļautībā. Grobiņas apriņķis bija izīrēts Prūsijas hercogam jau Livonijas ordeņa laikos.

Savukārt, bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas (Piltenes apgabals) piederēja Dānijas karaļa brālim hercogam Magnusam. Viņš solīja tās novēlēt hercogistei pēc savas nāves, taču solījumu nepildīja un šīs teritorijas hercogiste ieguva tikai hercoga Vilhelma valdīšanas laikā.

***

1642. gadā  par nākamo hercogu kļuva izraidītā Vilhelma dēls Jēkabs.

Dzīvojot Rietumeiropā Jēkabs bija kļuvis dedzīgs merkantilisma ideju atbalstītājs. Viņš vēl vairāk attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Lielbritāniju, Franciju,Nīderlandi, Portugāli, u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām Ventspilī un Liepājā.

1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva pirmo koloniju - Andreja salu Gambijā un nodibināja tur Jēkaba fortu.

1652. gadā tika nodibināta otrā Kurzemes kolonija - Tobago sala Vestindijā.

Tomēr visu šo laiku hercogiste bija Zviedrijas un Polijas interešu objekts. Otrā Ziemeļu kara laikā, par spīti hercoga Jēkaba neitralitātes politikai,

1658. gadā Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē. Hercogu Jēkabu sagūstīja zviedri un turēja gūstā no 1658. līdz 1660. gadam.

Šajā laikā abas kolonijas pārņēma holandieši, tirdzniecības flote un manufaktūras tika iznīcinātas.

Karš beidzās ar Olīvas miera līgumu. Lai arī hercogs Jēkabs nekavējoties sāka hercogistes atjaunošanu un uz brīdi pat atguva Tobago koloniju, hercogiste vairs nekad nesasniedza 1655. gada attīstības līmeni.

***

Pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona valdīšanas laiks (1769-1795) iezīmējās ar saasinātu cīņu par varu starp Krievijas un Prūsijas interesēm simpatizējošiem politiskajiem grupējumiem.

Pats hercogs Pēteris, kurš 26 gadus bija pavadījis kopā ar tēvu - aresta brīdī -Krievijas reģentu E. J. Bīronu - trimdā Sibīrijā, tiecās izkopt Apgaismības laikmetam raksturīgo galma dzīvi; viņa galma arhitekts Severīns Jensens cēla hercoga pilis Zaļajā muižā, Kroņvircavā, Pienavā un Svētē, taču šīs arišķības nebūt nenostiprināja hercoga varu.

1775. gadā Jelgavā nodibināja Academia Petrina (Pētera akadēmiju), kurā par profesoriem uzaicināja vairākus ievērojamus Eiroopas zinātniekus.

1785. gadā galma kapelmeistara amatu Jelgavas galmā ieņēma agrākais Leipcigas Gewandhaus orķestra diriģents Johans Ādams Hillers, kas atskaņoja pirmo sakrālo skaņdarbu latviešu valodā (kantāti "Tā Simtā Dziesma").

Laikā, kad notika Polijas dalīšanas, pastiprinājās arī Francijas interese par iespējām ietekmēt Kurzemes politisko attīstību.

1786.-1787. gadā Kurzemē slepenā misijā ieradās Francijas sūtņa Berlīnē grāfa de Mirabo (de Mirabeau) sekretārs Kārlis Nolde, lai izpētītu Prūsijas, Zviedrijas un Krievijas intereses Kurzemē. 

Savā 1788. gada memorandā viņš rakstīja, ka

"Francijai būtu jāatbalsta Zviedrija tās centienos palielināt tās ietekmi Livonijā un Kurzemē, pie labvēlīgiem apstākļiem jāieceļ Francijas sūtnis Jelgavā un jāatjauno senais sadarbības līgums starp Kurzemi un Franciju"

Hercogistes pēdējais hercogs valdīja līdz 1795. gadam, kad pēc trešās Polijas dalīšanas viņš 1795. gada 28. martā atteicās no troņa par labu Krievijas impērijai, tās teritorijā tika izveidota Kurzemes guberņa. Pēteris par Kurzemes personīgi piederošajiem īpašumiem saņēma no Krievijas ievērojamu "izpirkuma maksu"- 1,4 miljonus dālderu, kas viņa ģimeni padarīja par vienu no finansiāli bagātākajām Eiropā, savukārt, Kurzemes muižniecība zvērēja pakļautību Krievijai.

***

Napoleona armijas iebrukuma laikā Kurzemē 1812. gadā tika iecerēta Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes atjaunošana. 1812. gadā, pēc Kurzemes atbrīvošanas no Krievijas okupācijas, Jelgavā tā tika atjaunota, tiesa tikai līdz decembrim, kad ziemas sakautais franču karaspēks atkāpās no Krievijas.

***

Pirmā pasaules kara laikā Kurzemes hercogistes teritoriju okupēja Vācija un Padomju Krievija un abas valstis Brestļitovskas miera līgumā atteicās no pretenzijām uz Baltijas zemēm, Baltkrieviju, Ukrainu, līgumā norādot, ka šo teritoriju iedzīvotājiem tiek piešķirtas pašiem noteikt savu valstisko statusu, jo vēsturiski šīs teritorijas līdz pat 18. gadsimtam bija vai nu neatkarīgas, vai bija Polijas -Lietuvas republikas sastāvā un tās apdzīvoja nekrievu tautas.

1918. gada 8. martā tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti".

Hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar Baltijas hercogistes pasludināšanu.

1918. gada novembrī, Vācijas ķeizaram Vilhelmam II atkāpjoties no troņa, boļševistiskā Krievija, (kura Brestļitovskas miera līgumu bija teju "izlūgusies" bez nosacījumiem), to nodevīgi lauza un sāka plašu iebrukumu neatkarību atjaunojušo vai pasludinājušo (kā Baltkrievija, Ukraina) valstu teritorijās. 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Republikas 11. Prezidenta vēlēšanas. Ievēlēts R. VējonisLatvijas Republikas 11. Prezidenta vēlēšanas. Ievēlēts R. Vējonis03.06.2015lv, ru
3Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
4Izveidota Latvijas Tautas FronteIzveidota Latvijas Tautas Fronte08.10.1988lv
5
Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
6Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. PeiveLatvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive27.11.1959lv
7Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
8ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
91920. gadā  noslēgts Latvijas Krievijas pamiers1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers30.01.1920lv, ru
10Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
11Bermontiāde: Latvija piesaka karu VācijaiBermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai25.11.1919en, lv
12Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
13Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru
14Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiemMinskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem08.08.1919en, lv, pl
15Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk RīgāLatvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā06.07.1919lv
16Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
17Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv
18Tiek izveidota A. Niedras valdībaTiek izveidota A. Niedras valdība10.05.1919lv
19Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
20Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībaiBeidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai07.12.1918lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Tukuma pils, pils tornisTukuma pils, pils tornis00.00.130600.00.1709lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Filipo PaulučiFilipo Pauluči00.00.177913.01.1849lv, ru
    2Dāvids Hieronīms GrindelisDāvids Hieronīms Grindelis28.09.177618.01.1836lv
    3Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon Bīrona03.02.176120.08.1821en, fr, lv, ru
    4Luijs XVIII BurbonsLuijs XVIII Burbons17.11.175516.09.1824lv
    5Pēteris PālensPēteris Pālens17.07.174513.02.1826en, lv, ru
    6Kārlis Kristians JozefsKārlis Kristians Jozefs13.07.173316.06.1796lv
    7Katrīna II  LielāKatrīna II Lielā02.05.172917.11.1796de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    8Pēteris fon BīronsPēteris fon Bīrons15.02.172413.01.1800lv, pl
    9Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensHieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens11.05.172022.02.1797lv, ru
    10Johans von KorfsJohans von Korfs30.11.169707.04.1766lv
    11Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatore28.01.169317.10.1740de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    12Fridrihs III KetlersFridrihs III Ketlers19.07.169221.01.1711lv, ru
    13Ernests fon BīronsErnests fon Bīrons23.11.169028.12.1772lv
    14Ferdinands KetlersFerdinands Ketlers01.11.165504.05.1737lv
    15
    Ferdinands Ketlers11.02.165505.04.1737lv
    16Frīdrihs KetlersFrīdrihs Ketlers06.07.165022.01.1698lv, ru
    17Vilhelms KetlersVilhelms Ketlers20.06.157407.04.1640lv
    18Sigismunds II Augusts JagelloSigismunds II Augusts Jagello01.08.152007.07.1572de, en, fr, lv, pl, ru
    Birkas